Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ lielākā daļa Eiropas valstu saprata, ka pienācis laiks rīkoties un atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem, tostarp gāzes. Taču līdz ar to pēdējie mēneši bijuši saspringti, jo steigšus nācies meklēt jaunus gāzes avotus, gatavojoties ziemai. Jaunus avotus meklēja un turpina meklēt Polija. Tiesa, šī valsts jau pirms vairākiem gadiem bija nolēmusi, ka no Krievijas gāzes tai jāatsakās un šogad tas arī būtu noticis neatkarīgi no atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Autora ziņas
Eiropu šogad skārusi nepieredzēta enerģijas krīze un straujš inflācijas kāpums. Izņēmums nav arī Polija, kuras valdība domā par to, kā palīdzēt cilvēkiem, reizē arī attīstot alternatīvus un ilgtspējīgus enerģijas avotus. Viens no tiem ir vējš, kam arī Eiropas Savienības ieskatā ir liela nozīme, lai sasniegtu noteiktos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā. Pirms vairākiem gadiem vēja parku attīstība Polijā uzņēma straujus apgriezienus, tomēr tad saskārās ar šķēršļiem, kas joprojām līdz galam nav novērsti.
Grieķijā plašumā vēršas spiegošanas skandāls, kas nodēvēts par "Grieķijas Votergeitu". Valdība tiek apsūdzēta vairāku ietekmīgu politiķu un žurnālistu telefonsarunu noklausīšanā, izmantojot spiegošanas programatūru. Reaģējot uz šiem apgalvojumiem, valdība ir solījusi aizliegt spiegošanas programmatūras tirdzniecību. Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) īpašā izmeklēšanas komitejas ziņojumā konstatēts, ka līdzīgas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, turklāt Eiropas Komisija (EK) nelabprāt reaģē uz šādiem pārkāpumiem.
Politiķi, aktīvisti un eksperti no visas pasaules šonedēļ ir sanākuši Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā uz ANO Klimata konferenci. Tā ir pazīstama arī ar nosaukumu COP27. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs cer, ka divu nedēļu sarunu iznākumā pasaules attīstītajām valstīm izdosies vienoties ar nabadzīgākām valstīm par vēsturisku palīdzības paktu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien apmeklēja Ķīnu, kur tikās ar komunistiskās valsts vadītājiem, paužot cerību par abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanu. Sarunu galvenais temats bija divpusējā tirdzniecība, taču Šolcs pirms došanās uz Pekinu solīja apspriest arī tādus Ķīnas vadītājiem neērtus jautājumus kā cilvēktiesības, agresija pret Taivānu un Krievijas karu Ukrainā. Šolca brauciens ir izsaucis kritiku ne tikai Vācijā, bet arī Eiropas Savienībā, kas ir pasludinājusi vēlmi samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas.
Karš Ukrainā, Maskavas enerģētiskā šantāža un Krievijai draudzīgu politisko un ekonomisko grupējumu darbība ir nopietni destabilizējusi situāciju Moldovā. Valsts prezidente Maija Sandu brīdinājusi, ka Kremlis un tā vietējie sabiedrotie vēlas panākt varas maiņu, lai nepieļautu Moldovas virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. ES līdz šim ir paudusi stingru atbalstu Moldovas valdībai.
Eiropas Savienība (ES) drīzumā plāno nākt klajā ar jauno transportlīdzekļu emisiju standartu "Euro 7", kas noteiktu jaunu robežu kaitīgām gāzēm, kuras auto drīkst izdalīt. Lai gan ES visdažādākajās nozarēs uzstāda ambiciozus plānus emisiju samazināšanai, kas iet roku rokā ar tā dēvēto Zaļo kursu, izdevums "Politico" vēsta, ka jaunajā standartā automašīnu radītā piesārņojuma krasa samazināšana, visticamāk, netiks prasīta. "Zaļie" aktīvisti šādā solī saskata piekāpšanos auto industrijai, bet Latvijas Radio uzrunātais auto eksperts Normunds Avotiņš uzskata, ka tā ir piekāpšanās realitātei.
Rietumeiropas valstīm vajadzēja vairāk ieklausīties Baltijas un Polijas valstu viedokļos par Kremļa īstenoto politiku. Šādai atziņai piekritusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa ir ieradusies Rīgā, lai uzrunātu Saeimas deputātus, kā arī piedalītos mūsu parlamenta simtgadei veltītajās svinībās.
Itālija ir rietumnieciski un eiropeiski noskaņota valsts, un tā nepakļausies Krievijas diktētajai enerģētikas šantāžai. Par to otrdien pirms uzticības balsojuma parlamenta apakšpalātā paziņoja jaunā Itālijas premjerministre Džordžia Meloni. Uzrunājot deputātus, viņa solījusi pēc iespējas ātrāk ķerties pie akūto ekonomikas problēmu risināšanas, vienlaikus solot nepieļaut, ka kāds no ārpuses kontrolē Itālijas valdību, valsti un tautu.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiks ekspertu konference par Ukrainas atkopšanos, rekonstrukciju un modernizāciju. Sagaidāms, ka sanāksmi atklās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, attālināti piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksmes organizatori šo tikšanos gan aicina nesaukt par donoru konferenci, taču jautājums par finansiālo palīdzību, tostarp no Eiropas Savienības puses, joprojām ir ļoti aktuāls.
Pēc vairākiem sabotāžas aktiem Eiropā Eiropas Savienība sākusi aktīvāk domāt un rīkoties, lai pasargātu savu kritisko infrastruktūru. Lai gan Eiropā pēdējos gados plašāk tiek runāts par kiberdrošību un uzlabojumiem šajā jomā, tomēr tā nebūt nav vienīgais kritiskās infrastruktūras elements. Kā to izgaismojuši nesenie incidenti, var notikt arī fiziski uzbrukumi, piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūrai.
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija atbalsta Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, kas nodrošina ceļošanu bez robežkontroles. Taču atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām ir skeptiskas par Rumānijas un Bulgārijas spējām aizsargāt bloka robežas. Pašlaik tuvāk uzņemšanai Šengenas zonā ir Horvātija.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās ierobežot Krievijas naftas importu, lai sodītu Maskavu par tās izvērsto karu Ukrainā. Šīs sankcijas skars arī ES kandidātvalsti Serbiju, kas turpmāk vairs nevarēs saņemt Krievijas naftu pa cauruļvadu caur Horvātiju. Taču Serbijai palīgā steigsies Ungārija, kas ir piedāvājusi uzbūvēt jaunu cauruļvadu, lai serbi atkal varētu saņemt Krievijas naftu.
Eiropā ir iestājies rudens ar vēsu laiku un tumšākiem rītiem un vakariem – tas nozīmē, ka ir jāieslēdz apkure un ilgāk jānodrošina apgaismojums. Taču arvien pieaugošo energoresursu cenu dēļ šajā rudenī un ziemā eiropiešiem nāksies ievērot sen nepieredzētus enerģijas taupības pasākumus. Piemēram, Somijā pirmdien sākas nacionālā kampaņa, kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus taupīt enerģiju.
Apkures un elektrības cenu kāpums ir atstājis ietekmi arī uz Eiropas Parlamentu (EP). Tādēļ parlamenta administratīvā vadība un deputāti ir bijuši spiesti atteikties no vairāku telpu remontiem. Nepieciešamība taupīt ir no jauna uzjundījusi arī diskusiju par atteikšanos no parlamenta mītnes Strasbūrā. Tomēr Francijas vadība tam kategoriski iebilst.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā pagājušajā nedēļā vienojās par nepieciešamību noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā. Taču par sankciju saturu vēl priekšā Eiropas Komisijas dalībvalstu diskusijas. Kas varētu tikt ietverts sankcijās, un kas varētu palikt ārpus tām?
Šo svētdien tiks izšķirts, vai par Itālijas nākamo premjerministri varētu kļūt galēji labējās partijas "Itālijas brāļi" vadītāja Džordžija Meloni. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka viņas vadītā konservatīvo un galēji labējo spēku koalīcija varētu nonākt pie varas. Tas liek uzdot jautājumus par to, kādas varētu būt Romas turpmākās attiecības ar Briseli, Kijivu un Maskavu. Savukārt kreisie politiķi cer piesaistīt daļu no lielā neizlēmušo vēlētāju skaita.
Samazinoties Krievijas dabasgāzes piegādēm Eiropai, Norvēģija ir kļuvusi par reģiona lielāko gāzes piegādātāju. Taču pašlaik norvēģi savu gāzi pārdod par ļoti augstu cenu, kas ir izsaucis Eiropas valstu pārmetumus par iedzīvošanos uz enerģētiskās krīzes rēķina. Brisele un Oslo ir apņēmušās risināt šo jautājumu.
Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi apturēt 7,5 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksāšanu Ungārijai, bažījoties par tiesiskuma situāciju valstī, tomēr Ungārija ir apņēmības pilna šādu scenāriju nepieļaut. Tāpat Polija jau ir paziņojusi, ka tā šādu iniciatīvu neatbalstīs. Vienlaikus EK norādījusi, ka ir iespējams panākt kompromisu, lai Budapeštai paredzēto finansējumu izdotos saglabāt. Arī Ungārija jau šajā nedēļā ir paredzējusi pieņemt vairākus nozīmīgus likumus, kas Briseles bažas varētu mazināt.
Jauniešus Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, raksturo arvien augošā nodarbinātība paralēli studijām, lai varētu nosegt ikdienas izdevumus, norādīja Latvijas Studentu apvienības vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Viņaprāt, jaunatnes politikai ir ne vien jārūpējas par jaunieti, bet arī jāiesaista viņu tās veidošanā. Savukārt, runājot par pašu jauniešu zemo aktivitāti vēlēšanās, apvienības vadītājs atzina, ka interesi par to jāstiprina ģimenēm un skolām.
Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, Eiropas Savienības (ES) uzņēmumi nedrīkstēs pārdot produktus, kas iegūti no atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem. To paredz jauni noteikumi, par kuriem šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā nobalsoja deputāti un kas veidoti, lai apturētu pasaules mežu izciršanu.
Grieķijā uz pirmo sēdi ir paredzēts sanākt parlamenta īpašajai komitejai, kas izmeklēs opozīcijas politiķa un žurnālistu sarunu noklausīšanos. Savukārt ceturtdien šim jautājumam pievērsīsies Eiropas Parlamenta deputāti. Skandāls ap to, ka Grieķijas izlūkdienests ir noklausījies sociālistiskās partijas PASOK vadītāja, kā arī vismaz viena žurnālista sarunas, aizsākās augustā un varētu apdraudēt pašreizējās valdības pastāvēšanu.
Tradicionālo energoresursu cenu straujais pieaugums un lēmums atteikties no Krievijas dabasgāzes Eiropas Savienībā (ES) ir veicinājis atbalstu kodolenerģijai. Bloka dalībvalstis, kas vēl nesen plānoja pilnībā atteikties no kodolenerģijas, to ir atlikušas uz vēlāku laiku, bet citas valstis ir paziņojušas par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai samazinātu nepieciešamību importēt energoresursus.
Latvijā jau ilgstoši ir negatīvi demogrāfijas rādītāji, proti, mirstība krietni pārsniedz dzimstību. Pēdējos gados to papildus ietekmējusi arī kovida pandēmija. Arī vairums Eiropas valstu stagnē demogrāfijas rādītājos, taču reģionā ir arī valstis, kur nākotnes scenāriji ir labvēlīgāki, pateicoties pētījumiem un mērķtiecīgai demogrāfijas jomas politikai, intervijā Latvijas Radio stāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Visapkārt Eiropā valdības prāto, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem samaksāt par augstajiem elektrības un apkures rēķiniem, kā arī nodrošināt, lai gāzes pietiktu visai ziemai. Vācijas valdība ir paziņojusi par vairākiem enerģijas taupības pasākumiem, tostarp veikaliem būs jātur durvis ciet un baseinos ūdens būs nedaudz aukstāks.
Izglītības un zinātnes ministrija aicinājusi uz diskusiju par mācību gada pagarināšanu. Cik garš vasaras brīvlaiks ir citās Eiropas valstīs?
Vairākas Eiropas tiesnešu organizācijas vērsušās tiesā pret Eiropas Savienības padomi un Eiropas Komisiju, uzskatot, ka tiek klaji ignorēts Eiropas Savienības tiesas spriedums par tiesiskuma atjaunošanu Polijā. Tiesneši uzskata, ka nav pamatots lēmums atļaut izmaksāt Polijai atkopšanās fonda līdzekļus, kamēr tiesiskums valstī nav atjaunots. Tikmēr Polija uzskata, ka tiesnešu sūdzība uz Varšavu neattiecas, bet Eiropas Savienība, turpinot bloķēt līdzekļu izmaksu Polijai, joprojām mēģina panākt valdības maiņu valstī.
Brazīlijā šī gada 2. oktobrī norisināsies prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tajās par uzvaru cīnīsies pašreizējais valsts galva Žairs Bolsonaru un bijušais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva. Vēlēšanām līdzi cieši sekos arī Eiropas Savienība (ES), kas 2019. gadā ar Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku jeb "Mercosur" valstīm, tostarp Brazīliju, noslēdza vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu, taču kopš tā brīža to iedzīvināt tā arī nav izdevies. Galvenais iemesls ir tas, ka vairākas Eiropas valstis iebilst pret Brazīlijas prezidenta Bolsonaru politiku vides jomā.
Eiropas Savienībā (ES) norisinās aktīvas diskusijas par aizliegumu izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Dažas valstis, tostarp Latvija, jau lēmušas vīzas Krievijas pilsoņiem neizsniegt un aicina lemt par šādu soli visas ES līmenī. Tomēr atsevišķu valstu vadītāji skaidru atbildi joprojām nesniedz vai arī pauž iebildumus vīzu aizliegumam.
Ceturtdien Briselē pēc Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela uzaicinājuma tiksies Kosovas premjerministrs Albins Kurti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Ielūgums tika izteikts pēc saspīlējuma abu pušu starpā augusta sākumā, kad uz Serbijas un Kosovas robežas kārtējo reizi tika celtas barikādes, celta panika par potenciālu militāru konfliktu, izraisot arī NATO vadītās misijas reakciju. ES veicinātajā dialogā daudz panākumu gan nav saskatāms, un nešķiet, ka arī šī tikšanās varētu Belgradas un Prištinas attiecības būtiski mainīt.
Vairāk nekā gadu Eiropas Savienības (ES) diplomāti ir runājuši ar ASV un Irānas pārstāvjiem, lai mēģinātu rast kompromisu, kas ļautu glābt 2015. gadā noslēgto starptautisko kodolvienošanos par islāma republikas kodolprogrammas ierobežošanu. Brisele Vašingtonai un Teherānai ir iesniegusi gala piedāvājumu un gaida abu pušu atbildi.