Reinas upe ir viens no noslogotākajiem ūdensceļiem pasaulē un ļoti svarīga transporta artērija tās krastos esošajām Rietumeiropas valstīm. Taču karstās un sausās vasaras dēļ Reinā krasi ir samazinājies ūdens līmenis, tāpēc ir apgrūtināta preču un izejvielu transportēšana pa upi. Tas ir vēl viens trieciens ekonomikai laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas.
Augstās energoresursu cenas un Krievijas lēmums piegādāt mazāk dabasgāzi piespiedis Eiropas Savienību (ES) domāt par taupības pasākumiem, lai palielinātu bloka energoapgādes drošību. ES dalībvalstis ir piekritušas brīvprātīgi samazināt dabasgāzes pieprasījumu nākamajā ziemā, lai neizveidotos situācija, ka nākas ieviest bargus energoresursu taupības pasākumus. Atsevišķas ES dalībvalstis grib izmantot plānā pieļautās atkāpes.
Pēc daudzus gadus ilgušiem iebildumiem un garām diskusijām Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies jauni tiesību akti, kas paredz, ka uzņēmumu valdēs ir jābūt vismaz 40% sieviešu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem 60% pašreizējo universitāšu absolventu ir sievietes, taču, lai arī šīs sievietes ir ieguvušas augstu kvalifikāciju, vadošos amatos viņas ir nepietiekami pārstāvētas.
Ebreju organizācijas paudušas asu nosodījumu Ungārijas premjera Viktora Orbāna uzrunai aizvadītajā nedēļas nogalē. Arī viena no ilggadējām Orbāna padomniecēm ir atkāpusies no amata, sakot, ka Ungārijas premjera uzruna nav nekas cits kā "nacistu teksts". Aizvadītajā nedēļas nogalē Orbāns izteica kritiskas piezīmes par tā dēvētājiem "jauktās rases" pārstāvjiem. Paredzams, ka pēc šādiem izteikumiem Budapeštai kļūs vēl grūtāk vienoties ar Briseli par naudas saņemšanu no ekonomikas atveseļošanas fonda.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka plāno kopējo Eiropas Savienības finansējumu gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu. Projekti atlasīti pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam. Šis fonds ir Eiropas Komisijas pamatinstruments, kas atbalsta sadarbību aizsardzības jomā Eiropā. Neaizstājot dalībvalstu centienus, fonds visā Eiropas Savienībā veicina sadarbību starp dažāda lieluma uzņēmumiem un pētniecības dalībniekiem. Projektos iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi un pētnieki.
Itālijas valdības atkāpšanās rada satraukumu ne tikai iedzīvotāju, politiķu, bet arī ekonomistu vidū. Jebkura nestabilitāte var jūtami sadārdzināt tās milzīgā ārējā parāda apkalpošanu un atstāt ietekmi uz visu eirozonu. Tādēļ daudzi ekonomisti tagad prāto, vai Itālija varētu kļūt par pirmo valsti, kas izmantos jauno Eiropas Centrālā bankas (ECB) stabilitātes rīku, kas tika vienbalsīgi apstiprināts vakardienas sanāksmē.
Šonedēļ kļūs zināms, vai Mario Dragi spēs saglabāt Itālijas premjerministra amatu. Viņa turpmākais politiskais liktenis izšķirsies trešdien, kad viņš teiks parlamentā uzrunu.
Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Francijas vadībai ir jādara vairāk, lai cīnītos ar korupciju un pārlieku lielu lobiju ietekmi. Šāds ieteikums ir iekļauts šonedēļ publicētajā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs. Kritika Francijas virzienā izskan laikā, kad tās prezidents Emanuels Makrons ir spiests publiski skaidroties par savām kādreizējām saiknēm ar pārvadājumu kompāniju „Uber”.
Eiropā valda arvien lielāks satraukums par iespējamo gāzes deficītu gaidāmajā ziemā. Krievijas koncerns "Gazprom" kopš pirmdienas uz 10 dienām ir pārtraucis gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream". Tomēr daudzviet skan bažas, ka gāzes plūsma varētu netikt atjaunota krietni ilgāku laiku. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Latviju šī situācija tieši neskar, jo Baltijas gāzes tīkls ir savienots tikai ar Somiju.
Eiropas Parlaments ir ierosinājis iekļaut Eiropas pamattiesību hartā sieviešu tiesības uz drošu un likumīgu abortu. Šāds ierosinājums izskanējis pēc tam, kad tiesības veikt abortus faktiski tika aizliegtas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Prezidents Džo Baidens gan izdevis īpašu rīkojumu, kas daļu no Augstākās tiesas aizlieguma atceļ. Eiropas politiķi un eksperti tomēr atzīst, ka veikt izmaiņas tik nozīmīgā dokumentā būs ļoti sarežģīti.
Zaļajiem politiķiem Eiropas Parlamentā nav izdevies savākt nepieciešamo balstu skaitu, lai apturētu gāzes un atomenerģijas iekļaušanu videi draudzīgo investīciju klasifikatorā jeb taksonomijā. Lai apturētu šo dokumentu, bija nepieciešams atbalsts no vismaz puses deputātu kopskaita. Līdz ar to jaunie noteikumi, visticamāk, drīzumā stāsies spēkā.
Eiropas Parlamenta deputāti galīgajā balsojumā ir apstiprinājuši digitālās vides reformu, lai aizsargātu interneta lietotājus un veicinātu godīgu konkurenci.
Polijas vadība paredzētajā termiņā nav pilnībā izpildījusi prasības, lai saņemtu naudu no Eiropas Komisijas. Politiķi Briselē piekrita izmaksāt Varšavai līdzekļus no ekonomikas atjaunošanas plāna ar nosacījumu, ka Polija atjaunos tiesu neatkarību savā valstī. Bet paveikt to nav vienkārši, tādēļ starp Polijas valdošās koalīcijas politiskajiem sāncenšiem jau rodas domstarpības.
Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām, intervijā Latvijas Radio norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par stingrākiem klimata noteikumiem. Viens no tiem paredz pilnībā atteikties no iekšdedzes dzinēju izmantošanas jaunajās automašīnās no 2035. gada. Nevalstiskās organizācijas šādu lēmumu sauc par ļoti nozīmīgu, vienlaikus aicinot varasiestādes nekoncentrēties uz dažādiem sintētiskajiem degvielas veidiem.
Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās energokrīzes dēļ daudzās valstīs, piemēram, Francijā un Nīderlandē, spriež arī par ogļu energostaciju darbības atjaunošanu, kas klimatam vismaz īstermiņā var nodarīt lielāku postu. Tikmēr šīs nedēļas sākumā Luksemburgā uz tikšanos pulcējušies Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri, lai censtos panākt vienošanos par ES mēroga energoefektivitātes direktīvu. Tas uzliktu par pienākumu dalībvalstīm ievērot Eiropas Komisijas (EK) piedāvātos energoefektivitātes mērķus. Šis ir vēl viens solis ES ceļā pretī klimata neitralitātei.
Eiropas Komisija (EK) piektdien, 17. jūnijā, gatavojas publiskot savas rekomendācijas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Neoficiālā informācija liecina, ka statusu varētu saņemt vai nu visas trīs valstis, vai nu divas, turklāt ar īpašiem priekšnoteikumiem. Šis jautājums tālāk tiks apspriests nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību (ES) samazināt savu atkarību no fosilajiem energoresursiem un straujāk ieviest pašas nosprausto zaļo kursu. Vienlaikus tas ir licis arī pieņemt tādus īstermiņa lēmumus, kas patiesībā ir pretrunā ar zaļā kursa ideju. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ES vides komisārs Virgīnijs Sinkevičs, kurš aizvadītajā nedēļā apmeklēja Rīgā notikušo Eiropas Zaļās partijas kongresu.
Pasaule pašlaik pieredz strauju inflācijas un energoresursu cenu kāpumu, kas ietekmē iedzīvotāju maksātspēju. Tas skar arī miljoniem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, tāpēc bloka vadībai būs jādomā par to, kā palīdzēt mīkstināt dzīves dārdzības ietekmi uz mājsaimniecībām. Iespējams, ka viens no risinājumiem būs taisnīgāku minimālo algu ieviešana ES dalībvalstīs. Par to šonedēļ provizoriski vienojās Eiropas Parlamenta (EP) un ES dalībvalstis.
Paradoksālā kārtā arī digitalizācijas jautājumos Eiropas Savienība (ES) daudz mācās no kara Ukrainā. To radiostaciju apvienības "Euranet plus" rīkotā samitā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniece, konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Viņa uzsvēra, ka ES joprojām cenšas izveidot īstu digitālo vienoto tirgu, tomēr ir vēl gana darāmā, tostarp jāveicina bloka pilsoņu lielāka iesaiste digitālo zināšanu apguvē. Vestagere arī atzina, ka gadu gaitā ir pozitīvi mainījusies ASV izpratne par ES būtiskajiem jautājumiem digitālajā jomā. Jautājumus komisārei uzdeva žurnālisti no Latvijas Radio un arī vairākām citām Eiropas radiostacijām.
Eiropas Savienībai (ES) neiet viegli ar Krievijas uzņēmumu un oligarhu aktīvu atrašanu un juridiski pamatotu iesaldēšanu. No Krievijas 118 oligarhiem, kas atrodas "Forbes" bagātnieku sarakstā, Rietumu sankcijas piemērotas tikai 35. Tagad ES – līdzīgi kā ASV un Kanāda – grib iet soli tālāk. Brisele meklē veidus, kā šos aktīvus ne tikai iesaldēt, bet arī konfiscēt un pēc tam pārdot, lai par iegūto naudu varētu palīdzēt atjaunot Ukrainu pēc kara. Kāpēc šis uzdevums ir kā gājiens pa mīnu lauku?
Eiropas valstīm, kas pērk gāzi no Krievijas, tas būtu jādara pa vienādu cenu un uz vienādiem nosacījumiem – ar šādu paziņojumu pēc tikšanās ar savu Itālijas kolēģi nācis klajā Bulgārijas premjers Kirils Petkovs. Citādi Kremlis var piedāvāt atšķirīgus nosacījumus Eiropas valstīm jautājumā par maksājumiem rubļos par gāzi. Savukārt citas Eiropas valstis steidz jau tagad pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.
Krievijas līderu un militāro komandieru un viņu sabiedroto noziegumi pret Ukrainu būtu jāizmeklē īpašam starptautiskajam tribunālam. Šādu prasību izteikuši Eiropas Parlamenta deputāti. Īpaša starptautiska tribunāla izveidi deputāti prasa tādēļ, lai vainīgos būtu iespējams saukt pie atbildības arī par tādiem noziegumiem, kas nav Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ilgāku laiku apspriež iespēju ieviest pilnīgu Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumu, lai sodītu Maskavu par sākto karu Ukrainā. Pagaidām šajā jautājumā vienprātība nav panākta, jo pret embargo asi iebilst viena dalībvalsts. Taču ir skaidrs, ka embargo būtu ekonomiski sāpīgs gan ES, gan Krievijai.
Lielbritānijas valdība gatavojas vienpusēji grozīt Ziemeļīrijas protokolu. Ārlietu ministre Liza Trasa apgalvo, ka šāda rīcība nebūs pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ko Apvienotā Karaliste ir parakstījusi.
Ir pagājis krietns laiks, kopš Eiropas Savienība (ES) uzņēma jaunu dalībvalsti. Gadiem ir spriests par bloka paplašināšanos Rietumbalkānos, tomēr nav sekojis ļoti aktīvs darbs, lai šo mērķi sasniegtu.
Eiropas Savienības informatīvās telpas un žurnālistu aizsardzība, cīņa par tiesiskuma ievērošanu un Eiropas vērtību aizstāvēšana, kā arī palīdzības sniegšana Ukrainai kara laikā. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus, ierodoties Latvijā, ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apsprieda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece par vērtībām un pārredzamību atbildīgā Vera Jourova. Latvijas Radio sarunājās ar Jourovu par izaicinājumiem preses brīvībai kara apstākļos.
Attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību atkal ir saasinājušās. Tam par iemeslu ir situācija Ziemeļīrijā. Lielbritānijas valdība ir paziņojusi, ka tā ir gatava vienpusēji atteikties vai ignorēt daļu no Ziemeļīrijas protokola normām. Šis dokuments regulē tirdzniecību ar minēto Apvienotās Karalistes daļu. Briselē šie paziņojumi ir izsaukuši kritikas vētru.
Aizvadītajā nedēļas nogalē par jauno Honkongas līderi tika ievēlēts Džons Lī, kurš stāsies līdzšinējās Honkongas vadītājas Kerijas Lamas vietā. Pekinai lojālā Lī ievēlēšana satraukusi vairākus ekspertus un Rietumu amatpersonas.
Karš Ukrainā dod tikko pārvēlētajam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam unikālu iespēju straujāk virzīt savu Eiropas stratēģiskās patstāvības ieceri.
Noplokot Covid-19 pandēmijai, tūrisma un viesmīlības nozare ar lielām cerībām gaidīja šī gada sezonu. Taču Krievijas sāktais karš Ukrainā ir radījis jaunu neskaidrību. Īpaši satraukti ir nozares pārstāvji Baltijas jūras, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīs. Ukrainā notiekošā kara dēļ daudzi Rietumeiropas un tālāku reģionu iedzīvotāji atceļ plānotos ceļojumus uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Ukrainu, jo baidās par savu drošību.
Eiropā jau gadu norit diskusijas par Eiropas tālāko nākotni. Konference par Eiropas nākotni ir sākusi savu pēdējo posmu, bet tās platforma joprojām ir atvērta, lai debates varētu turpināt.
