EURANET PLUS


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Eiropas Savienība izstrādājusi plānu zāļu trūkuma novēršanai ziemā
Eiropas Savienība izstrādājusi plānu zāļu trūkuma novēršanai ziemā
Eiropas Savienībā (ES) šoziem sāks darboties brīvprātīgs solidaritātes mehānisms, kura ietvaros bloka dalībvalstis savā starpā varēs dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem. Tādējādi Brisele cer novērst zāļu trūkumu, kas daudzviet Eiropā tika pieredzēts pagājušajā ziemā. Tuvākajos gados tiks ieviesti arī citi pasākumi, lai nepieļautu medikamentu deficītu, kas var apdraudēt ES iedzīvotāju veselību vai pat dzīvību. 
Eiropā sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits – sarūk. Kādus risinājumus problēmām redz Briselē
Eiropā sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits – sarūk. Kādus risinājumus problēmām redz Briselē
Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir divas būtiskas problēmas, kas skar daudzus Eiropas reģionus. Arvien vairāk pieaug satraukums, ka šie izaicinājumi var traucēt saglabāt pašreizējo Eiropas konkurētspēju. Turklāt, ja tādas valstis kā Vācija savas demogrāfiskās problēmas lielā mērā var risināt ar migrācijas palīdzību, tad Baltijā un arī Balkānos joprojām ir vērojama iedzīvotāju aizplūšana, it sevišķi no laukiem. Tādēļ Briselē arvien skaļāk sāk skanēt dažādas idejas par to, kā mēģināt risināt šos izaicinājumus.
Vai Latvijas darba tirgus kļūst pieejamāks cilvēkiem ar invaliditāti? Saruna ar «Apeirons» vadītāju...
Vai Latvijas darba tirgus kļūst pieejamāks cilvēkiem ar invaliditāti? Saruna ar «Apeirons» vadītāju Ivaru Balodi
Ilgstošo bezdarbnieku vidū ik gadu ir arī vairāki tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis secina, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs efektīvi šajā jomā darbojas atbalstītā darba sistēma, kas Latvijā nav attīstījusies. Vai bez valsts politikas arī darba devēji ir atvērti šo cilvēku nodarbināšanā, cik pieejama ir izglītība, lai šie cilvēki arodu apgūtu un kā cilvēkus ar invaliditāti darba tirgū integrē citās Eiropas valstīs? Saruna ar Ivaru Balodi.
Glifosāta izmantošanu ES rosina atļaut vēl 10 gadus; Latvija – starp ieceres atbalstītājām
Glifosāta izmantošanu ES rosina atļaut vēl 10 gadus; Latvija – starp ieceres atbalstītājām
Nav noslēpums, ka Eiropas Savienībā (ES) panākt vienprātību dažādos jautājumos nereti ir liels izaicinājums. Tā tas ir arī attiecībā uz glifosāta izmantošanu. Plaši izmantotā, taču pretrunīgi vērtētā nezāļu apkarotāja izmantošana bloka teritorijā ir atļauta vēl līdz 15. decembrim, tādēļ notiek diskusijas par to, vai to būtu jāatļauj darīt arī turpmāk, vai arī tas būtu jāaizliedz. Dalībvalstu viedokļi jautājumā dalās. Ja tās nepanāks vienotu nostāju, lēmumu varētu pieņemt Eiropas Komisija (ES).
Eiropā domstarpības par attīstības palīdzību palestīniešiem
Eiropā domstarpības par attīstības palīdzību palestīniešiem
Eiropas Savienībā jau ilgstoši pastāv domstarpības par Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Un tagad, lai gan dalībvalstis bijušas vienotas, nosodot sestdien notikušo palestīniešu kaujinieku uzbrukumu Izraēlai, šīs domstarpības izgaismojušās saistībā ar palīdzības sniegšanu palestīniešiem. Lai gan Brisele nedz attīstības, nedz humāno palīdzības plūsmu pagaidām tomēr neplāno pārtraukt, dalībvalstu viedokļi ir atšķirīgi.
Kā Eiropas Savienība cīnās ar narkotiku izplatību?
Kā Eiropas Savienība cīnās ar narkotiku izplatību?
Narkotiku pieejamība Eiropā šobrīd ir augsta, tā norādīts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2023. gada jūnija ziņojumā, kurā teikts, ka narkotiku lietošana no sabiedrības un arī darba tirgus izstumj arvien vairāk cilvēku. Vienlaikus narkotiku lietošanas pieaugums Eiropas Savienības dalībvalstīs (ES) vairojis vardarbību. Kā ES cīnās ar narkotiku izplatību?
Eiropas Komisijas viceprezidente: Eiropas Savienība palīdz sargāt Austrumeiropu no Putina apetītes
Eiropas Komisijas viceprezidente: Eiropas Savienība palīdz sargāt Austrumeiropu no Putina apetītes
Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms labprāt gribētu atkal aprīt Austrumeiropas valstis, taču pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO šīs valstis ir pārāk liels kumoss, tādēļ Putinam tas nebūtu pa spēkam. Šādu viedokli intervijā radiostaciju tīkla "Euranet Plus" žurnālistiem paudusi Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece, vērtību un pārredzamības komisāre Vera Jourova, kura pati nāk no Čehijas.
Saules un vēja enerģija pērn bijis vadošais elektroenerģijas avots ES
Saules un vēja enerģija pērn bijis vadošais elektroenerģijas avots ES
Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu attīstība pēdējās desmitgadēs ir uzņēmusi apgriezienus, īpaši pēc krīzēm naftas sektorā, kas Eiropas Savienību (ES) skāra 70. un 80.gadu sākumā. Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai dažādotu savus elektroenerģijas ražošanas avotus, lai iegūtu tīrākus, pieejamus un pašpietiekamus enerģijas avotus. Bet kā tas darbojas praksē?
Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk strādāt Ķīnā
Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk strādāt Ķīnā
Eiropas Savienība brīdina Ķīnu, ka Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk veidot tur biznesu. Tam traucē ne tikai jaunie nacionālās drošības likumi, bet arī Ķīnas attieksme pret Krievijas karu ar Ukrainu. Šo vēstījumu amatpersonām Pekinā nogādāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš pirmdien noslēdza četru dienu vizīti Ķīnā.
Saasinās cīņa par Eiropas Investīciju bankas prezidenta krēslu
Saasinās cīņa par Eiropas Investīciju bankas prezidenta krēslu
Finiša taisnē ir nonākusi cīņa par Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītāja amatu. Divas galvenās kandidātes ir dāniete Margrēte Vestagere un spāniete Nadija Kalvinjo. Tomēr šķiet, ka pagaidām ne vienai, ne otrai kandidātei nav nepieciešamā atbalsta. Turklāt politiķu aprēķinus var ietekmēt arī tas, kuras valsts pārstāvis ieņems ietekmīgo Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatu.
Eiropas Parlaments vēlas straujāku virzību atjaunīgās enerģijas izmantošanā
Eiropas Parlaments vēlas straujāku virzību atjaunīgās enerģijas izmantošanā
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ pieņēmis tiesību aktu, ar kura palīdzību varēs veicināt atjaunīgas enerģijas izmantošanu. EP un Eiropas Savienības (ES) Padome ir vienojušies par aktualizēto Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Tas ir būtisks solis, lai īstenotu zaļā kursa un paketes "REpowerEU" mērķus, kas paredz samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas.
Slovēnija ieņēmumus no banku virspeļņas nodokļa novirzīs plūdu seku likvidēšanai 
Slovēnija ieņēmumus no banku virspeļņas nodokļa novirzīs plūdu seku likvidēšanai 
Slovēnija kļuva par jaunāko Eiropas valsti, kas nolēmusi ieviest banku virspeļņas nodokli. Premjerministrs Roberts Golobs ir paziņojis, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts atjaunošanai pēc katastrofāliem plūdiem, kas skāra Slovēniju augustā. Kā zināms, par līdzīgām banku virspeļņas nodevām tiek spriests arī Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Ungārijā, kā arī Latvijā.
Ukraina draud ES ar tiesvedību par labības importa lieguma iespējamu pagarināšanu
Ukraina draud ES ar tiesvedību par labības importa lieguma iespējamu pagarināšanu
Ukrainas lauksaimniecības sektors turpina ciest no Melnās jūras labības vienošanās izjukšanas. Par spīti draudiem no Krievijas, no Odesas ostām laiku pa laikam izbrauc kuģi ar labību. Turpinās arī labības eksports pa sauszemi. Tomēr situāciju pasliktina joprojām spēkā esošais labības importa aizliegums piecās valstīs, ko noteikusi Eiropas Savienība. Šim aizliegumam jābeidzas 15. septembrī, un Ukraina jau brīdinājusi, ka vērsīsies pret Eiropas Savienību (ES) tiesā, ja tas tiks pagarināts.
Eiropā bažas par zāļu trūkumu šoziem
Eiropā bažas par zāļu trūkumu šoziem
Visu pagājušo ziemu daudzās Eiropas valstīs pietrūka dažādu zāļu. Runa ir ne tikai par klepus sīrupu, bet arī par antibiotikām un par medikamentiem pret vēzi. Tādēļ vairākas valstis prasa uzlabot koordināciju un radīt Eiropas solidaritātes sistēmu, lai būtu iespējams savā starpā dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem.
Pēc trim gadiem uz lielajām šosejām ik pēc 60 km būs jābūt auto elektrouzlādes stacijām
Pēc trim gadiem uz lielajām šosejām ik pēc 60 km būs jābūt auto elektrouzlādes stacijām
Jau pēc trim gadiem uz visām galvenajām šosejām ik pēc 60 kilometriem (km) būs jābūt automašīnu elektrouzlādes stacijām. Tādu lēmumu šonedēļ atbalstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Šādas infrastruktūras izveidei ir jāpalīdz elektriskajām automašīnām ienākt visās Eiropas valstīs. Tomēr kritiķi uzskata, ka tādām ne pārāk blīvi apdzīvotām valstīm kā Latvija tas izmaksās pārāk dārgi.
Eiropas Savienība un Japāna padziļinās sadarbību mikroshēmu un pusvadītāju jomā
Eiropas Savienība un Japāna padziļinās sadarbību mikroshēmu un pusvadītāju jomā
Eiropas Savienība (ES) aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu savu rūpniecisko un tehnoloģisko atkarību no Ķīnas. Tāpēc ES padziļina sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem. Viena no tādām ir Japāna, ar ko bloks vēlas ciešāk sadarboties mikroshēmu un pusvadītāju jomā. Šonedēļ Briselē ieradīsies Japānas premjerministrs Fumio Kišida, lai ar ES līderiem apspriestu stratēģiskās sadarbības iespējas.
Eiropas Savienība norāda uz klimata pārmaiņu radīto risku drošībai
Eiropas Savienība norāda uz klimata pārmaiņu radīto risku drošībai
Eiropas Savienība (ES) norāda, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija rada riskus mieram, drošībai un aizsardzībai gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Tādēļ Eiropas Komisija nolēmusi pievērsties šiem riskiem, piedāvājot jaunu perspektīvu un Eiropas Savienības satvaru, kā risināt šīs problēmas.
Eiropas Savienībā drīkstēs pārdot tikai tādus viedtālruņus, kuriem viegli nomainīt bateriju
Eiropas Savienībā drīkstēs pārdot tikai tādus viedtālruņus, kuriem viegli nomainīt bateriju
Ik gadu miljoniem viedtālruņu, planšetdatoru un klēpjdatoru priekšlaicīgi nonāk izgāztuvēs, jo tiem ir grūti nomainīt baterijas. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Parlaments (EP) ir apstiprinājis likumprojektu, kas uzdos viedierīču ražotājiem padarīt bateriju nomaiņu vienkāršāku. Jaunā norma arī paredz, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotajām baterijām būs jākļūst videi draudzīgākām.
Eksperte: Būs jādomā, kā samaksāt pensijas arī tiem, kuri tagad nemaksā nodokļus
Eksperte: Būs jādomā, kā samaksāt pensijas arī tiem, kuri tagad nemaksā nodokļus
Mūsdienās pensiju sistēma sastopas ar milzu izaicinājumiem. Turklāt ne tikai Latvijā. Tā ir demogrāfija, proti, vecāko cilvēku īpatsvars kļūst arvien lielāks, turklāt – arvien pieaug gan dzīves ilgums, gan arī tas dzīves ilgums, kas vērtējams kā veselīgs. Otra lieta – pensiju kapitāla ilgstoša saglabāšana un vairošana. Valstu ekonomikas pārdzīvo lielas svārstības, un krīzes var notikt teju, šķiet, viena pēc otras, kas ieguldījumiem liek te pieaugt vērtībā, te atkal to vērtība zūd. Valstu valdībām tagad bieži vien šīm problēmām ir viens risinājums – pensijas vecuma celšana. Taču neapmierinātība ar sistēmu kopumā un vieglajiem risinājumiem palielinās, un līdz ar to arī aug spiediens tomēr domāt citus risinājumus.
EK ierosinājusi vairākus priekšlikumus sociālās ekonomikas atbalstam
EK ierosinājusi vairākus priekšlikumus sociālās ekonomikas atbalstam
Eiropas Komisija (EK) publicējusi ieteikumus Eiropas Savienības (ES) sociālās ekonomikas atbalstam, tostarp aicinot dalībvalstis nodrošināt pieejamus un kvalitatīvus sociālos un aprūpes pakalpojumus un mājokļus, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.
ES gatava atbalstīt Tunisijas ekonomiku un tās centienus mazināt migrantu plūsmu uz Eiropu
ES gatava atbalstīt Tunisijas ekonomiku un tās centienus mazināt migrantu plūsmu uz Eiropu
Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka apsver vairāk nekā viena miljarda eiro palīdzību, lai uzlabotu krīzes skartās Tunisijas ekonomikas stāvokli un samazinātu nelegālo migrantu plūsmu pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Ziemeļāfrikas valsts, kurai ir lieli parādi un ar kuru notiek sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par iespējām piešķirt aizdevumu, ir vārti migrantiem un patvēruma meklētājiem, kas dodas bīstamos ceļojumus uz Eiropu.
Krievijas opozicionāri prasa stingrākas ES sankcijas pret valsts amatpersonām
Krievijas opozicionāri prasa stingrākas ES sankcijas pret valsts amatpersonām
Diplomāti joprojām nevar nonākt pie kopsaucēja par jaunām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Trešdienas tikšanās nav devusi cerēto rezultātu, un sarunas turpināsies nākamajā nedēļā. Neoficiāli ir zināms, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir sankciju piemērošana pret valstīm un to uzņēmumiem, kas palīdz apiet Krievijai uzliktos tirdzniecības ierobežojumus. Tikmēr Krievijas opozīcijas pārstāvji, kas šonedēļ arī pulcējās Briselē, mudina sankcijas padarīt vēl stingrākas. 
Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi plāno sodu
Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi plāno sodu
Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
Latvijas Dabas fonda pārstāve: Bez ES «pātagas» Latvijas dabas aizsardzības situācija būtu krietni s...
Latvijas Dabas fonda pārstāve: Bez ES «pātagas» Latvijas dabas aizsardzības situācija būtu krietni sliktāka
Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti valsts vēsturē pilnīgākie dati par Latvijas dabu. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā (ES) kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē, intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Eiropas Komisija rosina vērienīgu muitas sistēmas reformu
Eiropas Komisija rosina vērienīgu muitas sistēmas reformu
Vērienīgākā muitas sistēmas pārveide kopš 1968. gada – tā Eiropas Komisija raksturo piedāvāto Muitas savienības reformu. Uz muitas darbiniekiem gulstas arvien lielāka atbildība pārbaudīt preču izcelsmi un atbilstību dažādām prasībām, kas ietvertas aptuveni 350 likumos. Tādēļ sistēmai ir jākļūst modernākai.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd