Pirmdiena, 17. jūnijs

Vārda dienas: Artis, Artūrs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +20 °C, D vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
EURANET PLUS

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Medijs: ES migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā daudz trūkumu
Medijs: ES migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā daudz trūkumu
Eiropas Savienības (ES) migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā ir daudz trūkumu. To savā izmeklēšanā atklājusi raidorganizācija „Euronews”. Tieši šī programma tiek uzskatīta par flagmani bloka centienos apturēt migrantu nokļūšanu Eiropā. Tomēr atklāts, ka migranti pēc atgriešanās mītnes zemē nesaņem cerēto atbalstu un jau atkal domā par došanos atpakaļ uz Eiropu.
Skaitļi un fakti: Eirozonā un Latvijā šogad lielākoties paredz ekonomikas kritumu 7-10% apmērā
Skaitļi un fakti: Eirozonā un Latvijā šogad lielākoties paredz ekonomikas kritumu 7-10% apmērā
Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – vai pandēmija ir beigusies jeb tikai pierimusi. Tādēļ ikviens ekonomikas apskatnieks savas prognozes sāk ar vienu vai vairākām atrunām par to, kādēļ tās galu galā var būt galīgi greizas.  Tomēr skaidrs ir viens – šogad gan pasaules, gan Eiropas ekonomika piedzīvos kritumu, kurš drīzāk būs liels  nekā mērens. Gan eirozonai kopumā, gan Latvijai tajā skaitā šogad ekonomikas sarukums lielākoties tiek paredzēts 7-10% apmērā. 
Sākas Vācijas prezidentūra ES; Covid-19 viesa izmaiņas prioritātēs (papildināts)
Sākas Vācijas prezidentūra ES; Covid-19 viesa izmaiņas prioritātēs (papildināts)
Prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē trešdien, 1. jūlijā, uz sešiem mēnešiem pārņem Vācija. Tās prioritātēs pamatīgas izmaiņas ieviesusi koronavīrusa radītā krīze. Tieši tāpēc turpmāko sešu mēnešu laikā Vācijai un tās kanclerei Angelai Merkelei būs jāizrāda savas līdera dotības, lai mazinātu dalībvalstu domstarpības diskusijās par ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma sadali.
Skaitļi un fakti: ES gaida diskusijas par nākamo krīzes pārvarēšanas kārtu
Skaitļi un fakti: ES gaida diskusijas par nākamo krīzes pārvarēšanas kārtu
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanā pašlaik ar iepriekš nepieredzētu jaudu ir iesaistījušās gan Eiropas Savienības (ES) struktūras, gan valstis atsevišķi. Ja atbalsta pirmo vilni drīzāk varēja raksturot kā mēģinājumus amortizēt sitienu un noturēt ekonomiku kaut cik ierastajā līmenī, tad tagad sākas diskusijas par vidējā termiņa palīdzību un par to, uz ko tai ir jābūt vērstai.
Skaitļi un fakti: Nodarbinātības situācija pagaidām labāka nekā Eiropas ekonomikā kopumā
Skaitļi un fakti: Nodarbinātības situācija pagaidām labāka nekā Eiropas ekonomikā kopumā
Covid-19 pandēmija ir radījusi  pamatīgu spriedzi ne tikai veselības aprūpē, bet izraisījusi arī ekonomisko krīzi, kuras apjomi pasaulē tiek lēsti kā lielākie kopš Otrā pasaules kara. Atšķirībā no vēl pirms desmit gadiem pieredzētās finanšu dižķibeles šoreiz Eiropas valstu valdības ir sākušas iepriekš nepieredzēta apjoma atbalsta kampaņas, kuru galvenais mērķis ir pasargāt iedzīvotājus no darba un ienākumu zaudēšanas pandēmijas dēļ.
Uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē Spānijas, Luksemburgas un Īrijas ministri
Uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē Spānijas, Luksemburgas un Īrijas ministri
Jau pēc pusotras nedēļas Eiropas Savienības finanšu ministriem būs jābalso par nākamā Eirogrupas prezidenta amatu. Par to ir gatavi cīnīties Spānijas, Luksemburgas un Īrijas pretendenti. Laikā, kad eirozonai un visai Eiropas Savienībai priekšā stāv smaga atkopšanās pēc koronavīrusa radītās ekonomiskās krīzes, nākamajam eirozonas līderim būs jāpieliek īpaši lielas pūles, lai dalībvalstu vidū panāktu kompromisus.
Kalniņa-Lukaševica: Austrumu partnerības politika ir dzīvotspējīga
Kalniņa-Lukaševica: Austrumu partnerības politika ir dzīvotspējīga
Šonedēļ attālināti notika kārtējais Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības dalībvalstu samits, uz kuru pulcējās gan dalībvalstu, gan sešu partnerības valstu vadītāji un valdība. Pēdējā laikā par Austrumu partnerību atkal tiek runāts ļoti maz. Tomēr Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Austrumu partnerības politika joprojām ir dzīvotspējīga.
ES meklē risinājumus atkarības mazināšanai no trešo valstu medikamentiem
ES meklē risinājumus atkarības mazināšanai no trešo valstu medikamentiem
Covid-19 krīze ir izgaismojusi Eiropas Savienības (ES) atkarību no trešo valstu medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu piegādēm, kā arī ES iekšējā tirgus sadrumstalotību. Lai gan tā nebūt nav jauna problēma, ilgtspējīga risinājuma nav. Tiesa, galdā tiek liktas dažādas idejas, un debates par šo jautājumu solās būt karstas.
Eiropas notikumu TOP3: robežu atvēršana, «Brexit» un cīņa ar dezinformāciju
Eiropas notikumu TOP3: robežu atvēršana, «Brexit» un cīņa ar dezinformāciju
Lai arī šīs nedēļas sākumā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis apšaubīja bloka gatavību dažādām krīzēm, aicinot izstrādāt kopēju Eiropas līmeņa pieeju šādu sarežģītu situāciju risināšanai, bloka dalībvalstis sāk atgūties no vairāku mēnešu ilgās pandēmijas. Tādējādi šīs nedēļas galvenie notikumi ir gaidāmā robežu atvēršanu Eiropā, cīņa ar dezinformāciju un nekur nezūdošais "Brexit".
Skaitļi un fakti: Covid-19 mainīs arī tūrismu
Skaitļi un fakti: Covid-19 mainīs arī tūrismu
Covid-19 pandēmija ne tikai radīs pamatīgu kritumu tūrismā šogad, bet arī mainīs daudzus ierastos ceļošanas paradumus. Tādas lietas kā bieža roku dezinficēšana un divu metru distances ievērošana ir uzskatāmas par īstermiņa izmaiņām un pazudīs līdz ar vīrusu. Taču tūrisma industrijas pārstāvji prognozē, ka viss ierastajās sliedēs neatgriezīsies arī pēc pandēmijas pārvarēšanas un tieši tāda, kā pirms vīrusa parādīšanās, ceļošana vairs nebūs.
Skaitļi un fakti: ES valstis gatavas balstīt tūrismu
Skaitļi un fakti: ES valstis gatavas balstīt tūrismu
Tūrisma industrija no Covid-19 pandēmijas un tās dēļ ieviestajiem pārvietošanās ierobežojumiem pašlaik ir cietusi vistiešāk. Tādēļ arī nav brīnums, ka tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Vai un cik lielā mērā tie būs līdzējuši, gan īsti varēs pateikt pēc gada, kad, cerams, eiropiešu dzīve un arī ceļošanas paradumi būs atgriezušies ierastajā ritmā.
Skaitļi un fakti: Vietējais tūrisms Eiropā atkopsies pirmais
Skaitļi un fakti: Vietējais tūrisms Eiropā atkopsies pirmais
Eiropas tūrisma nozare šogad Covid-19 pandēmijas un ieviesto pārvietošanās ierobežojumu dēļ piedzīvos pamatīgu kritumu. Tomēr, kā jau vienmēr, katrā sliktumā ir arī savs labums, un šoreiz par ieguvējiem var kļūt līdz šim tik plaši nepazīstami ceļojumu galamērķi tuvākā apkaimē.
Skaitļi un fakti: Tūrismā no Covid-19 lielākās cietējas Eiropā būs Francija, Spānija un Itālija
Skaitļi un fakti: Tūrismā no Covid-19 lielākās cietējas Eiropā būs Francija, Spānija un Itālija
Tūrisms Covid-19 pandēmijas dēļ pašlaik ir viens no smagāk skartajiem tautsaimniecības sektoriem. Tomēr ne visā Eiropā tam ir vienlīdz liela ietekme uz kopējo ekonomiku. Lielākie cietēji pēc ekspertu prognozēm šogad būs Eiropas Savienības (ES) tūrisma smagsvari – Francija, Spānija un Itālija, kuras parasti uzņēma ap vienu trešdaļu no visiem starptautiskajiem ceļojumiem Eiropā. Tāpat smagi var būt ietekmētas tādas zemes kā Grieķija, Horvātija, Kipra, kuru ekonomikā tūrisms veido ļoti lielu īpatsvaru.
Tūrismam Eiropā norauts stopkrāns, prognozes nozarē paredz būtisku kritumu
Tūrismam Eiropā norauts stopkrāns, prognozes nozarē paredz būtisku kritumu
Vasara, kas izsenis bijis viskarstākais ceļojumu laiks, 2020. gadā paies salīdzinoši klusi. Lai arī daudzas Eiropas valstis, īpaši tās, kuru ekonomikā būtisku daļu aizņem tūrisms, savas robežas ver jau vaļā, cerēt, ka viss būs kā agrāk, ir pārlieku optimistiski. Covid-19 pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi tūrisma industriju skāruši ļoti tieši un smagi.
Eiropas notikumu TOP3: robežu atvēršana, «Brexit» sarunas un minimālā alga
Eiropas notikumu TOP3: robežu atvēršana, «Brexit» sarunas un minimālā alga
Pamazām un pakāpeniski arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sāk atvērties pēc koronavīrusa radītās krīzes ieviestajos ierobežojumos pavadītajiem mēnešiem. Dažviet tiek atsākta pasažieru satiksme pār robežām, dažviet daudzmaz normālā režīmā atsāk darboties restorāni, bet dažviet pat tiek atļautas kāzas ar viesiem. Tas viss domāts, lai pēc iespējas ātrāk panāktu Eiropas ekonomikas normālu funkcionēšanu. Taču arī šajā situācijā ne visi ir apmierināti.
Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā: ES nosoda vēršanos pret opozīciju
Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā: ES nosoda vēršanos pret opozīciju
Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK) pauž bažas par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā pirms augusta sākumā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Eiropas institūcijas nosodījušas vairāku opozīcijas līderu aizturēšanu un vēršanos pret pilsoniskajiem aktīvistiem. Minskai tiek pieprasīts ievērot iedzīvotāju politiskās un pilsoniskās brīvības, pretējā gadījumā draudot ar iespējamām sankcijām. Tikmēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzsver, ka ir nepieciešams stingri vērsties pret spēkiem, kuri valstī vēlas sarīkot ''maidanu''.
ES nākamajā daudzgadu budžetā lauksaimniekiem papildus atvēlēs 26 miljardus eiro
ES nākamajā daudzgadu budžetā lauksaimniekiem papildus atvēlēs 26 miljardus eiro
Eiropas Komisija (EK) piedāvā palielināt lauksaimniecībai atvēlētos līdzekļus par aptuveni 26 miljardiem eiro. Šī nauda tiktu iekļauta nākamo septiņu gadu Eiropas Savienības (ES) budžetā. Lielākoties tā ir domāta dažādiem lauku attīstības projektiem un tam, lai palīdzētu zemniekiem pāriet uz videi draudzīgāku saimniekošanas modeli.
Vai Eiropa spēs vienoties ekonomikas atkopšanai? Intervija ar Eiropas Politikas centra analītiķi
Vai Eiropa spēs vienoties ekonomikas atkopšanai? Intervija ar Eiropas Politikas centra analītiķi
Jau pirmajās dienās pēc Eiropas Komisijas (EK) piedāvājuma Eiropas ekonomikas atkopšanai publiskošanas ir izskanējuši apgalvojumi par to, ka EK ir rīkojusies ambiciozi un spērusi vēl vienu soli pretī Eiropas fiskālajai savienībai. Taču joprojām priekšā stāv nopietnas diskusijas gan par šo atkopšanās piedāvājumu, gan par nākamo daudzgadu budžeta piedāvājumu. Kā norāda Eiropas Politikas centra Eiropas ekonomikas politikas analītiķe Marta Pilati, abi šie piedāvājumi, visticamāk, tiks skatīti kopā.
Eiropas TOP3 notikumi: Stresa tests, atbalsts valstīm un aviokompānijai
Eiropas TOP3 notikumi: Stresa tests, atbalsts valstīm un aviokompānijai
Ar lielu nepacietību šonedēļ tika gaidīts Eiropas Komisijas piedāvājums, kā Eiropai atkopties no koronavīrusa radītās krīzes. Pēc vairāku dalībvalstu izteiktajiem piedāvājumiem nu bija laiks arī Eiropas līmeņa atbildei. 750 miljardu eiro liela palīdzības pakete ir tas, ko piedāvā Urzula fon der Leiena un viņas vadītā komisija.
Skaitļi un fakti: Eiropiešiem migrācija joprojām rada lielu satraukumu
Skaitļi un fakti: Eiropiešiem migrācija joprojām rada lielu satraukumu
Lai arī šobrīd viennozīmīgi par vislielāko satraukumu raisošo jautājumu eiropiešu vidū var teju nekļūdīgi minēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nekur nav zudušas arī bēgļu un migrācijas problēmas. Ja pat šis jautājums ir pazudis no publiskās retorikas, tas nav pazudis no reālās dzīves. Pērn veiktās aptaujas liecina, ka iedzīvotājus Eiropā migrācijas jautājumi satrauc visvairāk.
Manfrēds Vēbers: ES valstīm ir jādara viss, lai ātri atkoptos no krīzes
Manfrēds Vēbers: ES valstīm ir jādara viss, lai ātri atkoptos no krīzes
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien gatavojas prezentēt ilgi gaidīto ekonomikas atgūšanās instrumentu un pārskatīto Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Paredzams, ka arī turpmāk notiks asas cīņas starp valstīm, kas vēlas ekonomikā ieguldīt pēc iespējas vairāk naudas, un tā dēvētajiem „sīkstuļiem”, kuri tēriņos ir piesardzīgi. Lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers intervijā Latvijas Radio norāda, ka bloka valstīm ir jādara viss, lai ātri atkoptos no krīzes.
Skaitļi un fakti: ES noraida lielāko daļu patvēruma meklētāju lūgumu
Skaitļi un fakti: ES noraida lielāko daļu patvēruma meklētāju lūgumu
Pēdējos gados patvēruma meklētāju plūsma uz Eiropas Savienību (ES) vairs nebūt nav tik liela, kā kādreiz. Tomēr ik gadu ES dalībvalstis saņem vairāk nekā pusmiljonu pirmreizējo pieteikumu no patvēruma meklētājiem, kuri vēlas iegūt bēgļa statusu vai cita veida atbalsta formas un uzturēšanās atļaujas Eiropā. Lielākā daļa šo lūgumu gan tiek noraidīti.
Skaitļi un fakti: Bēgļu skaits aug, īpašas bažas Covid-19 pandēmijas laikā
Skaitļi un fakti: Bēgļu skaits aug, īpašas bažas Covid-19 pandēmijas laikā
Gada sākumā pieņemtais Turcijas lēmums atvērt robežu uz Eiropas Savienību (ES) bēgļiem, kuri līdz šim bija patvērušies šajā valstī, atkal aktualizējis jautājumu par to, vai un cik lielā mērā ES un arī citas pasaules valstis ir gatavas bēgļu plūsmām no dažādām konfliktu zonām. ES pašlaik skaidri ir pateikusi, ka tai pietiek ar iepriekšējo bēgļu vilni un jauna robežu atvēršana nenotiks. Tomēr vai ar to būs gana?
500 miljardu eiro fonda piedāvājums - šķeļ vai vieno ES? Intervija ar «Politico» žurnālisti
500 miljardu eiro fonda piedāvājums - šķeļ vai vieno ES? Intervija ar «Politico» žurnālisti
Vācijas un Francijas piedāvājums izveidot pagaidu Eiropas Savienības ekonomikas atgūšanās fondu bijis visai negaidīts paziņojums, kas atkal ir licis uzdot jautājumus par to, kāpēc tik lēna un klusa ir Eiropas Komisija. Un kā tas nākas, ka iepriekš visai piesardzīgas valstis tik strauji maina savu viedokli? Vai šāda Angelas Merkeles un Emanuela Makrona iniciatīva ir Eiropas Savienību apvienojošs vai tomēr šķeļošs faktors? Par to saruna ar interneta portāla "Politico" Eiropas izdevuma žurnālisti Liliju Baieri (Lili Bayer).
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti