Lai gan par centrālo tviterpasaules notikumu šonedēļ bija visas izredzes kļūt līdz gandrīz deviņiem miljardiem eiro izaugušajam un Saeimas 59 deputātu atbalstītajam nākamā gada valsts budžetam, tomēr sports izrādījās sportiskāks, jo mūsu olimpieši kļuva vēl olimpiskāki. Nedēļas sākumu gan aizēnoja traģēdijas atcere, bet arī par šo jautājumu tviteris pamanījās sastrīdēties.
Pēc dažu nedēļu izmēģinājumiem, kad tviteris ļāva garāk izteikties atsevišķiem tā lietotājiem, no šīs nedēļas divreiz garāk rakstīt drīkst ikviens. Tomēr vismaz sākumā ne visi čivinātāji ar tādu privilēģiju prot apieties. Savukārt Bauskas novada dome tīmekļa lietotājus pat mēģināja ierobežot, tā teikt, cenšoties uzvarēt internetu.
Lai gan uz ziemas laiku pārgājām jau naktī uz svētdienu, tviteris ikgadējās izjūtās un ietekmēs tā īsti sāka dalīties tikai pirmdien. Tā teikt, attaisnojot savu varēšanu vai nevarību nedēļas pirmajā dienā. Tad nu nīgruma straumes plūda vairāk nekā līksmes, un, šķiet, tādā minorīgā noskaņā tīmeklī uztvērām katras dienas jaunumus.
Mācīties nekad nav par vēlu – ar šo nodrillēto frāzi atkal varētu raksturot tviternedēļas sākumu, kad cilvēki gados no aizskapjiem izvilka pārdesmit gadus vecus plakātus ar tekstu «Rokas nost no krievu skolām» un devās uz galvaspilsētu Rīgu. Kāds pustūkstotis no viņiem uz labu brīdi piestāja pie Izglītības ministrijas Vecrīgā, jo tā lika vairākas prokrieviskas organizācijas. Proti, viņiem bija jāprotestē pret ieceri nākotnē pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un Latvijas Radio par ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Runa ir par kādu pērnā gada raidījumu “Īstenības izteiksme”, ko pats uzskatu par vienu no savā žurnālista pieredzē kvalitatīvākajiem un ar ko tika sasniegts galvenais mērķis – tajā apskatītās problēmas pretēji gadiem ilgai vilcināšanai pēc raidījuma tika strauji risinātas. Plašāk par šo tiesvedību runāt pagaidām negribu, jo spriedumu tiesa sola pasludināt tikai 19. oktobrī.
Kad sāk kļūt karsti, taisnojoties par saviem nedarbiem, vienmēr noder kādā kaimiņzemē plaši lietā liktā taktika sameklēt ienaidnieku. Nu, vai vismaz kādu, ko vainot nedienās. Ar šo gudrību nedēļu sāka arī Rīgas dome, kas nu jau par pusmēnesi pārvilkusi solījumu beigt remontus pilsētas ielās. Taču citu vainošana ir cieņā ne tikai galvaspilsētas rātsnamā – politiskas vainas varam atrast tikko dzimušos bērniņos, garīgas vainas piešņorējam velnu skulptūrām, bet tad, kad smird ceturtdaļa Rīgas, vainīgo nemaz nav!
Pretēji prognozēm, ka šī nedēļa tvitera pasaulē aizritēs skolas gaitu sākuma gaisotnē, vairāk tika tērzēts nevis par skolu, bet mācībām. Gūtām un vēl gūstamām mācībām. Vien Ivars Svilāns nedēļas vidū ķecerīgi uzjautā: "Vai tas mācību gads drīz beigsies?". Nē, nebeigsies gan. Jo jau labu laiku eksāmenam jeb nākamajām vēlēšanām gatavojas tie, kam līdzīgi kā skolēniem nupat beidzies trīs mēnešu brīvlaiks. Tad nu tviterim būs ko turēt.
Slapjās sekas Latgalē, dzīve Latvijā vismaz uz papīra iet uz augšu, jauna partija pie esošajām simt, viltus doktora grādi politiķiem, Ušakova saremontētās ielas un 1. septembris – tviternedēļa aizritējusi, katrai dienai ļaujot pāraugt pat vairākos sociālā tīkla dumpjos. Lai tvitera neapmierinātība nepakluptu Rīgas ielu ierakumos, talkā nāk arī politiķi, kas nācijai paziņo, ka turpmāk strādājošie slimot varēs bez maksas. No lielā satraukuma daudzi arī tiešām septembri sagaida sasirguši. Bet nu – par dažiem apmēļotajiem tematiem vairāk.
Šodienas laikā pie domes vadības tiks arī vairums pārējo pašvaldību. Kā liecina 3. jūnijā notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti, gan lielo pilsētu, gan novadu ļaudis vietējās varas grožus lielākoties uzticējuši tiem pašiem politiskajiem spēkiem un deputātiem, kas valdījuši līdz šim. Taču dažviet mainījusies domju vadība, bet daudzās pašvaldībās redzami arī jaunpienācēji, kas, pat ja palikuši opozīcijā, pie varas esošo rīcību varētu pieskatīt rūpīgāk.
Laikam jau nolēmusi uzlēkt uz eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izkārtotā kapa slavas lietas, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) šodien pavisam konkrēti sarāja dažus žurnālistus un tautiešus, aicinot cienīt Valsts prezidenta institūciju. Man savukārt nekas cits neatliek, kā ielēkt neslavas vilnī, arvien prasot augstākajām valsts amatpersonām ne tikai rīkoties tiesiski, bet arī skaidrot savu rīcību.
Šopēcpusdien Rīgas dome ar koalīcijas vairākuma balsīm pieņems nākamā gada budžetu. Pašvaldība iecerējusi 865 miljonu eiro ieņēmumus, kas ir par gandrīz 60 miljoniem eiro vairāk nekā šā gada budžeta plānos. Būtiski augs arī izdevumu sadaļa, tēriņiem paredzot 894 miljonus eiro jeb vidēji ap 1240 eiro uz katru Rīgas iedzīvotāju gadā. Tādējādi atšķirībā no šā gada budžeta, kas vismaz gada sākumā bija plānots bez deficīta, nākamgad Rīga plāno vēl vairāk iedzīvoties parādos.
Atšķirībā no daļas skeptiķu, kas kritizē Rīgas domes izvietotās reklāmas uz Okupācijas muzeja fasādes, man kā no mākslas un smukumlietām neko nesaprotošam cilvēkam līdz šim milzīgie un tematiskie plakāti šķita diezgan veiksmīgi. Sveicieni dažādos nozīmīgos notikumos labi pamanāmi jau no Akmens tilta, turklāt reklāmas uztvēru kā visnotaļ gaumīgas. Varbūt bez izcila radošuma, pašlaik muzeja fasādi arvien pārņēmusi pieticīga Ziemassvētku un Jaunā gada sveicienu reklāma. Līdz Lieldienām gan jau noņems.