Brīdi pirms Amerika garām nogāja pozīcijas domniece Baiba Rozentāle ("Saskaņa"), kas, pamanījusi žurnālistu, jau pa gabalu saguma kā veca ābele, sejā ielaida pelēkas sēras un kusli slīdēja uz domes sēžu zāli.
Viņu notvēra kāds deputāts, Rozentālei prasot, kāpēc tik nožēlojami bēdīga. Viņa, it kā manis kādu desmit metru attālumā vairs nebūtu, iesmējās pa visu vestibilu, kolēģim sakot: «Tas žurnālists [turpinājums nenoklausīts]!»
Rozentāles pārvēršanās no dzīves sagrautas tantiņas dzīvespriecīgā dāmā atsvaidzināja kādu dažas nedēļas senu gadījumu, par ko līdz uzrakstīšanai tā arī nebiju ticis.
Runa ir par 15. novembra domes sēdi, kurā domniekiem bija jāizskata pusotrs simts jautājumu. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kura dēļ sēde krietni ievilkās, bija par grozījumiem Rīgas šā gada budžetā.
Bet, kamēr opozīcija uzdeva jautājumus un debatēja par kārtējām miljonu grozīšanām, vairums pozīcijas klusēja. Daži skatījās sporta spēles datoros.
Bet deputāte Baiba Rozentāle savu darbagaldu bija nokrāvusi nevis ar budžeta detalizētu izklāstu, bet gan medikamentu recepšu veidlapām. Tās tad nu citu pēc citas aizpildīja.
Rozentāles kundze pat Rīgas domes sēdes laikā nevar atturēties no kārdinājuma kādu stacionēt :-) pic.twitter.com/KoHj6gLBkm
— Vilnis Ķirsis (@VilnisKirsis) November 15, 2017
Šis fakts it kā nebūtu nekādas ievērības cienīgs. Kādi gan brīnumi kā deputātu nodarbinātāji nav redzēti Saeimas namā, kur tautas kalpi pat iesnaužas uz budžeta dokumentu kaudzēm. Bet Rozentāle naski aizpildīja ne tikai tā dēvētās parastās (zilās) receptes, bet arī īpašās jeb sarkanās.
Sarkanās receptes ir īpašas ar to, ka pret tām var dabūt narkotiskās un psihotropās zāles, tādus medikamentus, ko Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, kā arī zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē valsts. Lai gan runa ir par narkotiskām zālēm vai tādām, kuru iegādi uzsauc valsts, normatīvi šo recepšu apritē ir visai vaļīgi. Tajos vien teikts, ka tiesības izrakstīt īpašo recepti ir tikai ārstam, kas strādā ārstniecības iestādē. Kaut kas bilsts arī par rūpīgu šo recepšu uzglabāšanu, lai, tā teikt, narkomāni tām netiek klāt.
"Es rakstu receptes pati sev," noklausījusies manu jautājumu, mierīgi atbildēja Rozentāle. Tad pastāstīja par protēzi sirdī un neslēpa, ka "es esmu uz lielas zāļu devas". Uz jautājumu, vai domes sēdi izmanto, lai pati sev rakstītu receptes, deputāte sāka stāstīt, ka tas ir automātisks darbs un ka ārsts, kas nostrādājis 40 gadu, dzird, redz un raksta reizē, jo ārsta pieņemšanas laiks ir tikai 15 minūtes. "Šinī brīdī es pat neapgrūtinu kolēģus, bet rakstu visu to, kas man jālieto diendienā. Jo es gribu dzīvot," noteica Rozentāle un sāka sirsnīgi raudāt.
Varētu jau attīstīt domu par to, cik labi ir vienam infektologam pašam sev izrakstīt receptes, turklāt īpašās.
Apjautājos Nacionālajā veselības dienestā – tur skaidro, ka ētiski tas galīgi nav. Taču likums nav pārkāpts, jo saskaņā ar pašreizējo likumdošanu narkotikas vai valsts uzsauktās zālītes ārsts drīkst izrakstīt arī pats sev un pašdakterēties uz nebēdu.
Ja vien tiešām Rozentāle receptītes izgādāja sev, nevis kādiem jaukiem kolēģiem domē. Katrā ziņā – lai visiem laba veselība.
Taču šis stāsts ir daudz plašāks par nieka receptēm, ko ārsti pa draugam mēdz izrakstīt arī krogos. Jautājums ir, kas vispār ir jādara vienam domniekam domes sēdē.
Ņemot vērā, ka budžeta kontekstā Rīgas domei vēl priekšā 66 priekšlikumu skatīšana un garumgara debašu sadaļa, paredzams, ka arī šodien ar šo jautājumu dome galā netiks.
Un te nu jāpiekrīt deputātam Laurim Ērenpreisam ("Vienotība"), kurš domā, ka pozīcijas deputāti ir ģeniāli un viņiem viss par milzīgās naudas sadali ir skaidrs.
