Tviterapskats: Ražīgā medaļu nedēļa ar traģēdijas atceres ēnu

Lai gan par centrālo tviterpasaules notikumu šonedēļ bija visas izredzes kļūt līdz gandrīz deviņiem miljardiem eiro izaugušajam un Saeimas 59 deputātu atbalstītajam nākamā gada valsts budžetam, tomēr sports izrādījās sportiskāks, jo mūsu olimpieši kļuva vēl olimpiskāki. Nedēļas sākumu gan aizēnoja traģēdijas atcere, bet arī par šo jautājumu tviteris pamanījās sastrīdēties.

Zolitūdes vai “Maxima” traģēdija?

Ar pagarinātām brīvdienām pavadījuši valsts svētkus, darba nedēļu šoreiz varējām sākt otrdienā, turklāt daudziem – visai bēdīgu atmiņu piesātinātā. Pagājuši četri gadi kopš nelaimīgās traģēdijas, kas prasīja 54 upurus.

Tviterī daudzi pavairo ziņas par četrgadi, daudzi arī klātienē apmeklē Zolitūdē izveidoto piemiņas vietu. Piemēram, Līga Stafecka raksta:

 

 

«Nepazīstu nevienu no cietušajiem “Maxima” sabrukšanas traģēdijā, tikai nesen saņēmos turp aizbraukt. Smagi un dzīvas atmiņas par to nakti un ienākošajām ziņām par traģēdijas apmēriem.»

Bet daļa tvītotāju tomēr atsakās no piemiņas par labu iespējai pakašķēties. Proti, tviterī izraisās diskusija, vai notikušo dēvēt par Zolitūdes vai tomēr «Maxima» traģēdiju.

Jānis Polis traģēdijas nosaukumā saskata lielveikala sabiedrisko attiecību panākumus. «Ciniski un ļoti brutāliem paņēmieniem, bet no biznesa viedokļa vajadzīgi un nenoliedzami efektīvi. “Maxima” traģēdijas rebrendings par Zolitūdes traģēdiju ir, manuprāt, jaudīgākā PR kampaņa Latvijas vēsturē,» raksta Jānis Polis.

Jānis Zalgauckis gan iebilst: «No paša sākuma tā bija Zolitūdes traģēdija. Par “Maxima” traģēdiju to pataisīja, tad kad Gobzems un Ko “Maxima” pataisīja par vainīgajiem veikala sabrukšanā.»

Toms Lūsis uzskata: «"Zolitūdes traģēdija" ir pilnīgi loģisks termins, atšķirībā no ““Maxima” traģēdija”, kas vairāk asociējas ar vecu salātu mazgāšanu vai neveiksmīgu biznesa gadu.» Viņš arī vaicājot piebilst: «Tad konceptuāli Talsu traģēdiju vajadzētu saukt par VUGD traģēdiju? Man šķiet, ka nelaimes piesaistīšana vietai, nevis ēkai vai zīmolam, kā reiz ir loģikas rezultāts. Zīmols uztaisīs rebrendingu, Zolitūde paliks.»

Kā mierinātājs talkā nāk Andžejs Mickēvičs, kurš piedāvā: «Kāpēc nevarētu būt "Zolitūdes “Maxima” traģēdija"?»

Olimpiskais zelts

Lielākās sēras atstājot 21.novembrim, nākamā diena nāca krietni priecīgākās noskaņās. Starptautiskā Olimpiskā komiteja Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam par dopinga provju viltošanu atņēma 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu teorētiski kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, bet viņa brālim Tomasam Dukuram būtu jātiek pie bronzas.

Tviteris svin taisnības uzvaru. Jānis Geste raksta:

 

Līdz tikšanai pie medaļām gan vēl kāds laiks jāgaida. Bet Māris Rīmenis konstatē: «Jā, prieku nozaga, bet medaļu dabūs, līdz ar to Martinam nu ir visi, pilnīgi visi lielie tituli! Un viņš pats pašlaik mierīgi guļ Vistlerā saldu miegu!»

Bet jau vēlāk Ilgvars Imša‏ līdzīgi kā daudzi citi uzlīksmo par sportista intervijā teikto: «Dukurs ar sev raksturīgo humoru - "Re cik viegli iegūt olimpisko medaļu, to var izdarīt arī guļot" :))»

Piektdienas otrā puse Soču sāgai un mūsu sportistu uzvarām uzliek skaistu punktu, jo Olimpiskā komiteja zeltu atņem arī Krievijas bobslejistam Aleksandram Zubkovam. Tādējādi, visticamāk, par olimpiskajiem čempioniem kļūs latviešu pilota Oskara Melbārža četrinieks.

Vīterotājs Sportistiņš raizējas un gavilē reizē: «Ja vien tas būtu noticis tieši brauciena laikā: Mūs tak visa pasaule apskautu! Divi zelti – 2014.gada Olimpiskajās spēlēs! Bobslejs - 1.vieta! Skeletons - 1.vieta!»

Bet šai prieka vēstij gaumīgu daudzpunkti pieliek Andris Rubīns: «Šķiet, ka šī Latvijai bijusi viena no ražīgākajām nedēļām olimpisko spēļu vēsturē.»

Simtgades budžets

Kamēr sportiski noskaņotie priecājās, 96 no simt Saeimas deputātiem divdiennieku veltīja, lai pieņemtu nākamā gada jeb Latvijas simtgades budžetu. Šoreiz deputāti nosprieda nestrādāt vēlā naktī, jo tad sociālajos tīklos parādās apskaužamas bildes ar deputātiem, kas čuč uz budžeta papīru kaudzēm.

Otrās dienas pēcpusdienā teju deviņi miljardi eiro gan bija sadalīti. Par to visvairāk priecājās paši naudas dalītāji. Daži pavīpsnāja par finanšu ministri, kas nākamā gada maku salīdzināja ar vitamīnu budžetu. Piemēram, Jevgēnijs Iļjinskis uzdipina:

 

 

Kamēr vieni priecājas par būtisko naudas devu veselībai, Gundars Āboliņš secina: «Žēl tikai, ka izglītība joprojām nav prioritāte. Ilgtermiņā šāda loģika ir nāves spriedums valsts attīstības potenciālam.»

Tikmēr tviterlietotājs Georgs kādā mirklī pamanījis, ka «Saeimā norit balsošana par budžetu un trūkst kādi 16 deputāti, kuri nebalso. Jautājums – par ko viņiem maksā?»

Bet, runājot par Saeimu, noslēgumā jāpiebilst, ka tviteri īpaši uzmundrināja šā gada «Spēlmaņu nakts» jeb teātru izcilnieku apbalvošanas pasākums. Piemēram, teātra kritiķe Silvija Radzobe secina:

 

Pieliekot vēl vārdu «gudri», tādu darba vērtējumu varētu vēlēt arī mūsu politiķiem.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tvitera apskats
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti