Tviterapskats: Sešdesmitgadīgie skolēni, pašmāju radikālis un pirmais sniegs

Mācīties nekad nav par vēlu – ar šo nodrillēto frāzi atkal varētu raksturot tviternedēļas sākumu, kad cilvēki gados no aizskapjiem izvilka pārdesmit gadus vecus plakātus ar tekstu «Rokas nost no krievu skolām» un devās uz galvaspilsētu Rīgu. Kāds pustūkstotis no viņiem uz labu brīdi piestāja pie Izglītības ministrijas Vecrīgā, jo tā lika vairākas prokrieviskas organizācijas. Proti, viņiem bija jāprotestē pret ieceri nākotnē pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.

Tviterapskats: Sešdesmitgadīgie skolēni, pašmāju radikālis un pirmais sniegsEdgars Kupčs

    Tviteris gan drīz vien sašaubās par to, vai skaļie saucēji maz ir īstie ieinteresētie pret latviešu valodu skolās. Armands Onzuls‏ vēstī:

     

    Lai gan skolās brīvlaiks, mītiņā tiešām redz tikai dažus jauniešus, kas turklāt pat nespēj izskaidrot, kāpēc ieradušies un kas rakstīts uz viņu rokās ietuncītajiem plakātiem.

    Edgars Jēkabsons‏ tviterī secina, ka «Šodienas pikets pret izglītību latviski ir laba ziņa par sabiedrības integrāciju. Protestētāju vidū maz jauniešu, tātad veiksmīgi integrējas.»

    Tomēr ne visi čivinātāji ir tik miermīlīgi. Ingus Kļaviņš‏ uzdod kā ar cirvi:

     

    Bet AValdbergs precizē, ka «Vispār jau tas ir nevis prokrievisks, bet pretlatvisks pikets. :)»

    Daudzi pukojas, ka uz piketu sanākušie vecīši teju trīsdesmit brīvvalsts gados nav pratušies iemācīties latviešu valodu. Bet citi plakātu turētāju rīcībai redz arī iemeslus. Piemēram, ArmandsFM‏ domā, ka «Cilvēki piepelnās, kā prot. Ar vienu pensiju grūti izdzīvot. Katrs šāds pikets ļauj piepildīt vienu pirkuma groziņu ar gardumiem.»

    Bet par īstu tvitergardumu kļūst ziņa, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Tīmeklī sēdošie ne tik ļoti jūt līdzi cietušajiem, bet šajā vēstī atraduši iemeslu, lai paspēlētos ar mūsu radikālnacionālistiski noskaņotajiem prātiem par bēgļu, imigrācijas un emigrācijas tematiem.

     

    Arī Armandam Onzulam ir sakāmais par šo tēmu: «Radikalizācija! Islams! Terorisms! Imigrācija! Oi... tas tak mūsējais latvietis...»

    Savukārt «Debora» kūdītājus un jau sakūdītos cenšas mierināt ar frāzi, ka «Ar galvu slimu cilvēku diemžēl netrūkst nevienā tautā.»

    Diezgan veselīgi ir bijuši šīs nedēļas valdības lēmumi patriekties ar budžeta naudiņu. Nu, veselīgi tiem, kam tie eiro tiks. Piemēram, lauksaimnieki, kas pēc izmērcēšanās aizvadītās vasaras nogalē nokrišņus droši vien ienīst vairāk nekā dažs labs politiķis bēgļus. Ministri nolēma cietušajiem lauksaimniekiem iedot 15 miljonu eiro bēdu naudu. Tviteris kļuva domīgs.

    «Zemnieki negrib tērēt savu naudu apdrošināšanai, bet grib, lai viņu zaudējumi tiktu segti no «svešas» naudas?» jautā Pēteris P.

    Vēl skeptiskāks ir Agris Krusts, kurš tvīto:

     

    Viņš arī piebilst: «Gan jau, ka daudzi saņēmēji ir miljonāri. Nabadzīgākie zemnieki pie tās naudas netiks vispār.»

    Savukārt Andžejs Mickēvičs secina, ka «Lauksaimnieki un lopkopji tādā priviliģētā statusā: lietus, zaudējumi - kompensācija. Saražoji par daudz, nevari pārdot - kompensācija.»

    Andžejam skarbs vārds sakāms par vēl kādu valdības lēmumu - Aglonas bazilikas komunikācijas centra renovācijai piešķirt 374 tūkstošus eiro. Dāsnuma iemesli divi – pirmkārt, tur tiks svinēta valsts simtgade, bet, otrkārt, ar varbūtību 50/50 uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinībām ieradīšoties pats Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks.

    «Vai nav jauki?» tviterī raksta Andžejs, bet turpmākais viņa teksts laikam nebūs domāts kristīgām ausīm: «Aglonā, iespējams, ieradīsies visu zombiju zombijs, tāpēc tiek aizmirsts, ka Latvija ir sekulāra valsts un tiek izmesti 375 000€.»

    Valsti no baznīcas vai baznīcu no valsts mums reizēm tiešām ir grūti nošķirt, jo tviterkonts Tieslietu ministrija‏ paziņo:

     

    Bet, kamēr Tieslietu ministrija spodrināja Aglonas tēlu, valdības māja dalīja naudu un Saeimas deputāti pirmoreiz palasījās nākamā gada valsts budžeta paku, tauta parastā tviterī pārgāja uz tveramāku lietu aprunāšanu. Sinoptiķi pusnedēļu nāciju mierīgi gatavoja pirmajam sniegam, turklāt uzreiz trakam putenim.

    «Pirmais sniegs!» līdzīgi kā daudzi citi iesaucas Anna Katra. «Pagājušajā gadā centīgi skaitīju visus apmēram līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam apnika. Un skaits arī nojuka...»

    Laikapstākļu tautiskais pareģis Vilis Bukšs, kura prognozes gan parasti mānās, paziņo:

     

    Tā kā sniga trešdienas vakarā, turklāt daudzviet tā pašķidri kopā ar lietu, ej nu sazini, kāda tā ziema būs.

    Tviteris arī ļaujas pavicoties, vai par pirmo sniegu ir jābazūnē sociālajos tīklos. Artis Salmiņš tam pielāgojis veco stāstu par Daini.

     

     

     

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Tvitera apskats
    Ārpus ētera
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti