Ekonomika
Lielākā vecuma pensija februārī Latvijā bija 43 000 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Vēl 53 seniori ik mēnesi saņem virs 5000 eiro lielu pensiju, bet vairākums – katrs ceturtais Latvijas pensionārs – ik mēnesi iztiek ar 400, 500 eiro. Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātie seniori atzina, ka ļoti gaida apkures sezonas beigas, jo, samazinoties rēķiniem, varēs nopirkt visas nepieciešamās zāles vai veikt kādu ārstēšanas procedūru.
Valsts AS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) saņems aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai. Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei, informēja LGS.
Finanšu ministrijas izstrādātais finanšu izlīdzināšanas plāns radīs vēl lielāku plaisu starp Latgali un attīstītākajiem novadiem – bagātais kļūs bagātāks, bet nabagākais vēl nabagāks, uzskata Latgales pašvaldībās. Bet kopumā jaunais modelis, salīdzinot ar pašreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, ir labāks, pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība") atzina Latgales pašvaldību vadītāji. Tomēr viņi cer, ka šis nav gala variants un jauno modeli vēl pilnveidos.
Saeima februārī nolēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā. Aizliegums bija domāts tikai tiem produktiem, ko patērē Latvijā, jo apturēt importu uz citām Eiropas Savienības valstīm Latvija nav tiesīga. LTV raidījums "de facto" noskaidroja, ka nacionālajās sankcijās apzināti atstāti vēl citi caurumi.
Kamēr Ukraina jau trešo gadu ik dienas kara laukā cīnās ar Krievijas militāro mašinēriju, Latvijas tranzīta bizness un politiķi nav aizvēruši vārtus mangāna rūdas kravu plūsmām uz agresorvalsti. Šo izejmateriālu Krievija pielieto kara tehnikas ražošanai. Tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji saka, kamēr mangāna rūda nav iekļauta sankciju sarakstā, tikmēr tranzīts ir legāls bizness.
"Ķer sapņus un mākoņus!" – topošajām uzņēmējām iesaka uzņēmuma "Cloudberry" dibinātāja Linda Ķuze. Viņa pirms dažiem gadiem uzdrīkstējās spert pirmo soli pati savā biznesā, un nu ir veiksmīga uzņēmēja, kuras radītos produktus – stilīgus laika plānotājus un fotoalbumus – pērk ne vien Latvijā, bet daudzviet Eiropā un ASV.
Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā, savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja centrālajā bankā.
Lai arī dabasgāzes cenas Eiropā samazinās jau kopš 2022. gada vasaras, iepriekšējos mēnešus sasniedzot zemo pirmskara līmeni – 25 līdz 30 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), siltumenerģijas tarifs Rīgā nemazinās. Ekonomisti uzskata, ka pašreizējais apkures tarifs Rīgā ir ļoti augsts – tam nākamajā apkures sezonā būtu jāsarūk par vismaz 10-20%, sprieda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā turpina pieaugt elektroenerģiju ražojošu mājsaimniecību skaits, galvenokārt uzstādot saules paneļus. 2024. gada pirmajā ceturksnī AS "Sadales tīkls" pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda – 168 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā pavasara vai vasaras dienā ir iespējams saražot no 20% līdz pat 40% no visai sabiedrībai nepieciešamā elektrības apjoma, paziņojumā medijiem informēja "Sadales tīkls".
Latvijā pēdējos 10 gados elektroenerģijas vidējais patēriņš gadā ir bijis 7 teravatstundas (TWh). Straujāks elektroenerģijas patēriņš tiek prognozēts no 2030. gada, bet līdz 2035. gadam tas varētu palielināties pat par 100%. Patēriņu stimulēs elektroenerģijas izmantošana transportā un apkurē, kā arī vispārējs labklājības pieaugums, savukārt patēriņu bremzēs energoefektivitātes uzlabošanās, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un mikroģenerācijas attīstība.