Ekonomika
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Latvijā šobrīd ir seši komersanti, kas izveidojuši pakomātu tīklus – "Omniva", "DPD", "Latvijas pasts", "Venipak", "Itella" un "Unisend Latvija". Kā liecina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotie dati, pērnā gada pirmajā pusgadā 1172 pakomātos nosūtīti un saņemti 13,3 miljoni paku un gandrīz puse no paku sūtījumiem sūtīti Latvijas robežās. Pakomātu skaits ar katru gadu palielinās, un uzņēmēji domā par jaunu pakalpojumu ieviešanu, piemēram, no marta daļā Latvijas Pasta pakomātu varēs nosūtīt arī vēstules.
Veikalos pārdotās bioloģiskās pārtikas īpatsvars joprojām ir neliels, tikmēr, piemēram, graudu pārstrādē pieprasījums pēc ekoloģiskiem graudiem patlaban ir liels. Arī bioloģiskās lauksaimniecības nozare pērn saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, bet par vienu no nākotnes prioritātēm "zaļās" saimniecības sauc godīgu samaksu par produkciju kopējā pārtikas ķēdē.
Gada sākumā ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas domei nosūtīja iesniegumu, lai pašvaldība atceļ gandrīz 6 miljonu vērtu darījumu ar lietuviešu investoru par lidostai pieguļošu zemes gabalu pārdošanu. Nauda sen jau iztērēta, reputācija sabojāta, turklāt daļai deputātu un ierēdņu tagad draud lielas nepatikšanas.
Pieaugot spiedienam uz tranzītkravu pārvadājumu aizliegšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, pieaug bažas gan par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, gan iespējamo bezdarba pieaugumu. Politiķi ir piesardzīgi, runājot par striktiem lēmumiem attiecībā uz tranzīta pārtraukšanu, un cer uz Eiropas Savienības sankcijām. Savukārt ekonomisti saka – Krievijas ietekme uz valsts ekonomiku pēdējos gados gājusi mazumā.
Sankcijām pakļautu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamajam īpašumam Latvijā piemēros nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Pašvaldības lielāko daļu ieņēmumu no šī paaugstinātā nodokļa novirzīs ukraiņu atbalstam, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi.
Tuvojoties aktīvajai tūrisma sezonai un domājot, kā paplašināt piedāvājumu, Valmieras novada Tūrisma pārvalde ciešākai sadarbībai aicina vietējos uzņēmējus, kuri varētu sniegt pakalpojumus tūrisma jomā. Sadarboties aicināti uzņēmēji, kuriem ir viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī lauku saimniecības, kuras uzņem ceļotājus. Viena no saimniecībām, kas atsaukusies sadarbības aicinājumam, ir bioloģiskā saimniecība "Ozolzīles", kurā top liofilizētas jeb saldējot žāvētas ogas.
Finanšu ministrija ar nozaru ministrijām vēl meklēs iespējamos risinājumus, kā likumos noteikt vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma prasību – pārtraukt maksāt Krievijai. Saeimas Budžeta komisijas deputāti ilgstošās apspriedēs nonāca līdz secinājumam, ka primāri jāvēršas pret importu no Krievijas un arī Baltkrievijas, taču par konkrētiem risinājumiem vēl lems.
Tiem tirdzniecībā strādājošiem komersantiem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 50 tūkstošus eiro, būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šobrīd šāda obligāta prasība nepastāv. Šādu ieceri ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļāvusi Finanšu ministrija, cerot prasību dzīvē ieviest līdz šī gada izskaņai.
Ja nebūtu Eiropas Savienības (ES) sankciju, Krievijas rīcībā būtu par 400 miljardu dolāru vairāk kara finansēšanai nekā šobrīd. Tā par sankciju ietekmi starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas un mērķi 2024. gadam" pavēstīja Eiropas Savienības sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans. Konferenci rīko Finanšu izlūkošanas dienests, kam no aprīļa būs jauna loma sankciju jautājumos.