Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Dzīve & stils / Veselība
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai, taču dažādas izklaides redzes saudzēšanas nolūkos pēc iespējas jāpārceļ uz lielākiem ekrāniem, jo tiem degunu 15 centimetru tuvumā nepieliksi – lielāki ekrāni automātiski notur mūs redzi veselīgākā attālumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022. gada titula "Gada optometrists" ieguvēja, optometriste Ilze Dilāne.
Lai gan lielāks risks palielinātas vīrusu izplatības dēļ saslimt ir gada aukstajos mēnešos, saaukstēties var arī vasarā. Viens no galvenajiem saslimšanas iemesliem ir krasas temperatūras maiņas, tostarp gaisa kondicionētāju izmantošana telpās un automašīnās, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" pastāstīja farmaceite Agnese Ritene.
Tas ir mīts, ka akne ir tikai pusaudžu problēma, jo ar to saskaras kā pusaudži, tā arī pieaugušie, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" pastāstīja dermatoloģe veneroloģe Gunita Čalovska. Speciāliste norādīja, ka vēl viens plaši izplatīts mīts ir uzskats, ka akne var pāriet pati no sevis bez ārstēšanas.
Latvijas zinātnieki un klīnicisti, sadarbojoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un SIA "Hipnos" ekspertiem, strādā pie ierīces, kas palīdzēs ārstiem un māsām kontrolēt pacienta elpošanas sistēmas stāvokli un savlaicīgi koriģēt skābekļa padevi pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām, informēja PSKUS.
Cerot uz valsts apmaksātajām vizītēm pie ārsta vai operācijām, cilvēki Latvijā nereti spiesti gaidīt rindā ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem. Pie Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" vērsās Vilmārs, kuram no darba nespējas lapas sākuma līdz ārstēšanās brīdim bija pagājuši gandrīz četri mēneši. Lai pēc sešiem mēnešiem nepārtrauktas darba nespējas to vēl pagarinātu, ir jāiziet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, bet tajā pašā laikā likumdošana darba devējam vairs neliek šķēršļus, lai šo cilvēku no darba atbrīvotu.
Atzīmējot Pasaules multiplās sklerozes dienu 30. maijā, Latvijas multiplās sklerozes pacientu biedrība "Mana MS" aicina visus Latvijas iedzīvotājus, īpaši sievietes vecumā līdz 40 gadiem, neignorēt iespējamos multiplās sklerozes simptomus un laikus doties pie ārsta. Latvijā šobrīd reģistrēti ap 2500 šīs slimības pacientu, un ar katru gadu to skaits pieaug, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja neiroloģe Alīna Flintere-Flinte.
Katras ģimenes mājas aptieciņas saturu nosaka vairāki faktori, tostarp ģimenes locekļu vecums, hroniskās saslimšanas un dzīvesveids. Ir lietderīgi savlaicīgi nodrošināties ar nelielu zāļu un pārsienamo līdzekļu sortimentu, lai būtu gatavībā neparedzētām dzīves situācijām, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" norādīja farmaceite Agnese Ritene.
Augsts asinsspiediens, palielināts svars un augsts holesterīns ir faktori, kas, neārstēti un novārtā atstāti, noved pie sirds mazspējas. Šī diagnoze zināmā mērā ir nolaidība, ja cilvēks ilgstoši nav rūpējies par savu veselību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle.