ĪSUMĀ:
- Ceturtā daļa iedzīvotāju rudenī un ziemā biežāk jūtas vientuļi.
- Biežāk šādas sajūtas tumšajos gadalaikos novēroja gados jauni cilvēki.
- Jaunākā respondentu daļa arī biežāk atbildēja, ka vientuļi jūtas visu gadu.
- Ārste psihoterapeite pieļāva – tas varētu būt skaidrojams, piemēram, ar profesionāliem izaicinājumiem.
- Arī pārmaiņas un "pieaugušo dzīves" sākums ietver iepriekšējās dzīves zaudēšanu, līdz ar to vajadzību iejusties jaunajā.
Kā liecina aptaujas dati, vientuļāk rudenī un ziemā jūtas 22% vīriešu un 26% sieviešu, savukārt visu gadu, neatkarīgi no tā, kāds gadalaiks aiz loga, vientuļi jūtas 12% vīriešu un 13% sieviešu.
Tikmēr 63% aptaujāto atbildēja, ka būtisku vientulību neizjūt – šādu atbildi sniedza 67% vīriešu un 61% sieviešu.
Apskatot respondentu atbildes pa vecuma grupām, secināms, ka visbiežāk (32%) tieši gada tumšajos mēnešos vientulību izjuta 18–29 gadus veci cilvēki, bet retāk jeb 19% – iedzīvotāji, kas ir 40–49 gadus veci. Arī visu gadu vientuļi biežāk jutās tieši 18–29 gadus veci cilvēki – piektdaļa no visiem šajā vecuma grupā aptaujātajiem, kamēr retāk jeb septiņos procentos gadījumu šādu atbildi sniedza iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem un no 60 līdz 74 gadiem.
Uzziņai:
- Aptauja notika no 19. līdz 28. decembrim, izvaicājot 1003 respondentu.
- Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Tikmēr kopumā būtisku vientulību neizjūt 70% aptaujāto, kas ir 60 līdz 74 gadus veci, bet par vienu procentu atpaliek respondenti 50–59 gadu vecuma grupā. Arī 40 – 49 gadus veci cilvēki visai bieži (67%) sacīja, ka ar būtisku vientulību ikdienā nesaskaras; 57% gadījumu šādi atbildēja 30 – 39 gadus veci respondenti un 48% – respondenti 18 – 29 gadu vecumā.
Apskatot respondentus pēc tautības, gan latvieši, gan krievi 23% gadījumu atbildēja, ka tumšajos mēnešos jūtas vientuļāk, attiecīgi 13% – vientuļi jūtas visu gadu, bet 64% abās tautību grupās neizjūt būtisku vientulību. Savukārt trešdaļa iedzīvotāju jeb par 9% vairāk nekā latvieši un krievi gada tumšajos mēnešos vientulību izjūt tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pieder pie citām tautībām.
Jauni cilvēki un vientulība
Komentējot to, ka biežāk par vientulību apstiprinoši atbildēja gados jauni cilvēki, ārste psihoterapeite un LSM.lv autore Agija Tomme skaidroja – tas varētu būt saistīts, piemēram, ar jauniem profesionāliem izaicinājumiem.
"Manevrējot studiju gaitas un darba dzīves uzsākšanu, jaunie profesionāļi saskaras ar spēcīgu konkurences izjūtu, vēlmi produktīvi piepildīt savas, ģimenes un sabiedrības gaidas, strauji sasniegt karjeras kāpņu virsotni un paralēli ātri izveidot nozīmīgas partnerattiecības. Protams, lielās pārmaiņas no vidusskolas/tehnikuma uz "pieaugušo dzīvi" ietver arī iepriekšējās dzīves zaudēšanu, un zaudējumi savukārt iekļauj sērošanas procesu, kas savā ziņā ir izolējošs – tātad jāatsakās no iepriekšējās identitātes un jāiejūtas jaunajā. Turklāt, ja ir vēlme strauji augt profesionālajā pasaulē un sevi apliecināt, tas var ietvert garākas darba stundas, kā arī ne vienmēr izdodas izveidot draudzīgas attiecības ar kolēģiem, īpaši, ja ir jākonkurē."
LSM.lv decembrī rakstu sērijā analizēja vientulības problemātiku, un psihoterapeite Tomme aprakstīja, ka atšķirtības sajūta skar visu pasauli, jo īpaši – divas vecuma grupas: gados jaunus profesionāļus un cilvēkus pensijas vecumā.
Rakstos tika apskatīts arī tas, ka vientulības sāpes var tikt pielīdzinātas fiziskām sāpēm, ko pamato sociālas kopienas evolucionārā nozīme, kā arī uzsvērta vientulības ietekme uz veselības stāvokli, proti, sociālu kontaktu trūkums ietver tikpat augstu vai augstāku risku kā citi būtiski veselību ietekmējoši faktori – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids un gaisa piesārņojums.
Lasi rakstus par vientulību:
