Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Dzīve & stils / Veselība
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un darbs pie kura ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.
Daži augi, garšvielas, pārtikas produkti un alkohols var izraisīt zāļu terapijas pastiprinātu vai samazinātu efektu, spējot novest pacientu līdz pat nopietnām veselības izmaiņām, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" pastāstīja farmaceite Agnese Ritene. Daži no produktiem, kurus nevajadzētu lietot savienojumā ar medikamentiem, ir greipfrūti, piena produkti, kafija, kā arī alkohols.
Miastēnija ir ļoti reta autoimūna slimība, kas izpaužas kā muskuļu vājums. Visbiežāk tā vispirms skar redzi jeb acs muskuļus, bet attīstoties tā var uzbrukt jebkurai muskuļu grupai. Slimība ir grūti diagnosticējama, jo tai nav konkrētu cēloņu vai ļoti specifisku simptomu – visbiežāk sākotnēji tas ir nogurums un redzes dubultošanās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere.
Ieraugot tikko notikušu ceļu satiksmes negadījumu, svarīgi saglabāt mieru un necelt paniku. Pirmā un svarīgākā lieta ir notikuma vietas norobežošana, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus, ka noticis negadījums, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" norādīja anesteziologs reanimatologs, vietnes glabsim.lv izveidotājs Roberts Fūrmanis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā hipertensīvās slimības bija nāves iemesls gandrīz diviem tūkstošiem cilvēku Latvijā. Būtisks iemesls un riski hipertensijai ir ne tikai asinsspiediena nekontrolēšana, bet arī medikamentu nelietošana atbilstoši ārstu norādījumiem, kas var novest pie insulta, infarkta un nāves, informēja pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.
Ultravioletais saules starojums var radīt būtisku ietekmi uz mūsu veselību, tāpēc svarīgi neatrasties saulē tad, kad tā ir zenītā, un lietot saules aizsarglīdzekļus pareizi – tos pietiekošā daudzumā uzklāt atkārtoti ik pēc pāris stundām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica biedrības "Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija" prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe veneroloģe Laura Freiberga. Turklāt lielākajai daļai aizsargkrēmu derīguma termiņš ir 3 līdz 6 mēneši, tāpēc pagājušajā vasarā lietotais šovasar savu funkciju nepildīs.
Teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā, kā pagadās – reizēm jā, reizēm nē, bet 8% vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi, atklāj dermatologi. Lai izglītotu iedzīvotājus, kā pasargāties no ādas vēža, tostarp īpaši agresīvās un bīstamās melanomas, šogad ikgadējā Melanomas modrības mēneša laikā notiek kampaņa "Stājies saulessardzē".
Sēnes aug ne tikai mežā. Mazākās no tām, mikroskopiskās sēnes, ir sastopamas it visur, un dažas no tām ir kaitīgas cilvēkam. Piemēram, "Candida" grupas sēnītes var radīt ne tikai mazus un lokālus iekaisumus, bet ar asins starpniecību izplatīties pa visu ķermeni, radot nopietnus draudus cilvēka dzīvībai, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja infektoloģe hepatoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Zeltiņa.
Ērču aktīvā sezona Latvijā ir no aprīļa līdz pat oktobrim. Visbiežāk tās sastopamas mežos un krūmājos, retāk pilsētvidē. Dodoties dabā, īpaši svarīgi padomāt par noslēgtu un gaišu apģērbu, bet jāuzmana arī mājdzīvnieki. Ja ērce piesūkusies, pēc tās noņemšanas četras nedēļas jāvēro, vai neparādās kādas slimības simptomi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Leitēna un bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Biķernieki" Oftalmoloģijas nodaļas paciente par sešu stundu ilgu sēdēšanu uz krēsla gaitenī kopā ar vēl 20 cilvēkiem saņēmusi 42 eiro lielu rēķinu, kas līdzvērtīgs gultas dienas cenai. Paciente pauda neizpratni, kāpēc viņai jāmaksā par gultu, ja viņa sēdējusi gaitenī, savukārt slimnīcā skaidroja, ka definējumam "gultas dienas cena" nav sakara ar gultas vietu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums 4. studija.