Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Federālajā tehnoloģiju institūtā Šveices pilsētā Cīrihē radīta mākslīgā saule. Ar tās un citu iekārtu palīdzību "Zero Carbon Building Systems" laboratorijā pārbauda būvkonstrukciju un materiālu piemērotību dažādām klimatiskajām zonām un apstākļiem.
Varavīksni dažādos Latvijas reģionos sauc arī par varvīksni, dardedzi, dieva loku, dieva dugu, laumas jostu. Arī lietuviešiem ir "laumes josta", un līdzīgu apzīmējumu lieto arī Balkānos. Šādu datu ievietošanu ģeogrāfiskā kartē, apzinot dialektu un izlokšņu līdzības, sauc par ģeolingvistiku. Tieši ar šādiem pētījumiem dzīves garumā nodarbojas valodniece Anna Stafecka.
Pat ātrāk nekā 100 milisekundēs mēs spējam atpazīt un izšķirt otra cilvēka seju, un mūsu uztverē uzreiz rodas nākamais jautājums – vai šī seja mūs apdraud? Svešinieks ir draudzīgs vai ne – par to pirmo spriedumu mēs izdarām 50 milisekundēs jeb divdesmitajā daļā no sekundes. Protams, vēlāk var izrādīties, ka ātrais spriedums var būt nepareizs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš.
Latvijas zinātnieku veiktie pētījumi liecina, ka augiem ir sava "valoda" un tie veido pazemes bioloģisko interneta tīklu, lai savā starpā sazinātos un viens otru brīdinātu par iespējamiem apdraudējumiem no kaitēkļiem un slimībām.
Spānijas pilsētā Barselonā sākusies mobilo tehnoloģiju izstāde "Mobile World Congress". Galvenie "varoņi" tajā ir mākslīgais intelekts, satelītsakari, kā arī 5G un 6G tehnoloģijas.
Latvijas zinātniekiem izdevies pirmo reizi pasaulē nodemonstrēt jauna tipa elektrības ieguves paņēmienu, kas ir piemērots tālās kosmosa misijās, kā arī uz zemes vietās, kur nav iespējams vai ir ļoti dārgi pievadīt elektrību. Par mūsu zinātnieku veikumu interesi jau ir izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) privātās kompānijas uz Mēnesi nosūtītā zonde "Odisejs" apgāzusies uz sāniem. Tomēr tās aparatūra darbojas un ar to tiek uzturēti kontakti.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Neskatoties uz samērā zemo finansējumu zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā spilgtu pētnieku netrūkst, uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Šodien apbalvoti desmit labākie no pērn veiktajiem pētījumiem un pārstāvētas visdažādākās grupas – no humanitārās zinātnes līdz inženiertehniskajai sfērai.
Privātajai ASV kompānijai "Intuitive Machines" izdevies nosēdināt lunāro izpētes robotu "Odisejs".
Latvijas Organiskās sintēzes (OSI) institūta pētnieci Renāti Melngaili pievērsties zinātnei mudināja bērnībā redzētie seriāli, kuros bija redzams, kā laboratorijās tiek palīdzēts atklāt dažādus noziegumus. Tagad viņa stāsta, ka lielākā vai mazākā mērā daudz kas no seriālos redzētā patiešām ir izrādījies patiesība.
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus jau šobrīd var izmantot latviešu valodā, taču, lai rezultāts būtu kvalitatīvāks, jautājumi vai uzdevumi šiem rīkiem joprojām jāformulē angliski, bet pēc tam jālūdz iegūto rezultātu iztulkot latviski, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" ieteica Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko un projekta "Balsu talka" dalībnieks Raivis Dejus.
Jau vairākas nedēļas apmeklētājus Salaspilī priecē jaunatklātais vides izglītības centrā "Botania". Tā ir vieta, kur ar stāstiem, spēlēm, smaržām un skaņām ikviens interesents var iepazīt dažādus augus un dabas vērtības.
Nesen, apmeklējot Amerikas Savienotās Valstis (ASV), bija iespēja apciemot Līča apgabalu jeb Bay area, kas aptver gan Sanhosē, gan Sanfrancisko apkārtni. Precīzāk runājot, paviesojos dinamiskajā tehnoloģisko inovāciju sirdī – Silīcija ielejā. Stāvot starp tādiem ikoniskiem tehnoloģiju pasaules milžiem kā "Intel", "Samsung", "Google", "Meta" un Stenforda Universitātes hallēm, pat skudriņas pārskrēja pār muguru. Pa šīm ielām savulaik klīduši "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins, te varēja sastapt "Nvidia" dibinātāju Jensens Huangs, bet dažu kilometru rādiusā joprojām dzīvo "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs un "Apple" izpilddirektors Tims Kuks. Kas ir šo cilvēku un uzņēmumu sekmju pamatā?
Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus.
Viņš palēnām kaut ko, kas bija viņa hobijs, padarījis par savu darbu un pētniecības virzienu. Tā par jauno zinātnieku Maksimu Jurinovu stāstīja kolēģi. Jurinovs strādā pie jaunas 3D drukāšanas tintes izstrādes, kas veidota no augu eļļas un papīra un ir video draudzīga.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Ecology Letters", starptautisks autoru kolektīvs Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Brieža vadībā atklājis – pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populāciju sarukumu, informēja LU.
Ķīles Universitātes (Vācija) pētnieki Mēklenburgas līcī Baltijas jūrā netālu no Rostokas atraduši, iespējams, senāko cilvēku veidotu struktūru Eiropā. 11 tūkstošus gadus veco mūri mūsu senči varēja izmantot ziemeļbriežu medībām.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieku pētījums "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" atzīts par aizvadītā gada vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot atbildīgi, rūpējoties par vidi, vienlaikus saglabājot augstu ražu un labu peļņu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
