Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Valodnieces Stafeckas darbs – pētīt izlokšņu un dialektu līdzības ar citām valodām Eiropā
Valodnieces Stafeckas darbs – pētīt izlokšņu un dialektu līdzības ar citām valodām Eiropā
Varavīksni dažādos Latvijas reģionos sauc arī par varvīksni, dardedzi, dieva loku, dieva dugu, laumas jostu. Arī lietuviešiem ir "laumes josta", un līdzīgu apzīmējumu lieto arī Balkānos. Šādu datu ievietošanu ģeogrāfiskā kartē, apzinot dialektu un izlokšņu līdzības, sauc par ģeolingvistiku. Tieši ar šādiem pētījumiem dzīves garumā nodarbojas valodniece Anna Stafecka.
Pirmos spriedumus par svešinieku izdarām 50 milisekundēs – cilvēku uztveres īpatnības skaidro pētnie...
Pirmos spriedumus par svešinieku izdarām 50 milisekundēs – cilvēku uztveres īpatnības skaidro pētnieki
Pat ātrāk nekā 100 milisekundēs mēs spējam atpazīt un izšķirt otra cilvēka seju, un mūsu uztverē uzreiz rodas nākamais jautājums – vai šī seja mūs apdraud? Svešinieks ir draudzīgs vai ne – par to pirmo spriedumu mēs izdarām 50 milisekundēs jeb divdesmitajā daļā no sekundes. Protams, vēlāk var izrādīties, ka ātrais spriedums var būt nepareizs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš.
Latvijā rada jaunu elektrības ieguves paņēmienu
Latvijā rada jaunu elektrības ieguves paņēmienu
Latvijas zinātniekiem izdevies pirmo reizi pasaulē nodemonstrēt jauna tipa elektrības ieguves paņēmienu, kas ir piemērots tālās kosmosa misijās, kā arī uz zemes vietās, kur nav iespējams vai ir ļoti dārgi pievadīt elektrību. Par mūsu zinātnieku veikumu interesi jau ir izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Sveic Latvijas pagājušā gada labākos zinātniekus
Sveic Latvijas pagājušā gada labākos zinātniekus
Neskatoties uz samērā zemo finansējumu zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā spilgtu pētnieku netrūkst, uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Šodien apbalvoti desmit labākie no pērn veiktajiem pētījumiem un pārstāvētas visdažādākās grupas – no humanitārās zinātnes līdz inženiertehniskajai sfērai.
Mākslīgais intelekts praktiski – kā to veiksmīgāk lietot latviski?
Mākslīgais intelekts praktiski – kā to veiksmīgāk lietot latviski?
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus jau šobrīd var izmantot latviešu valodā, taču, lai rezultāts būtu kvalitatīvāks, jautājumi vai uzdevumi šiem rīkiem joprojām jāformulē angliski, bet pēc tam jālūdz iegūto rezultātu iztulkot latviski, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" ieteica Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko un projekta "Balsu talka" dalībnieks Raivis Dejus.
Latvieša ceļojums uz inovāciju šūpuli: Silīcija ielejas noslēpumi un mācības
Latvieša ceļojums uz inovāciju šūpuli: Silīcija ielejas noslēpumi un mācības
Nesen, apmeklējot Amerikas Savienotās Valstis (ASV), bija iespēja apciemot Līča apgabalu jeb Bay area, kas aptver gan Sanhosē, gan Sanfrancisko apkārtni. Precīzāk runājot, paviesojos dinamiskajā tehnoloģisko inovāciju sirdī – Silīcija ielejā. Stāvot starp tādiem ikoniskiem tehnoloģiju pasaules milžiem kā "Intel", "Samsung", "Google", "Meta" un Stenforda Universitātes hallēm, pat skudriņas pārskrēja pār muguru. Pa šīm ielām savulaik klīduši "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins, te varēja sastapt "Nvidia" dibinātāju Jensens Huangs, bet dažu kilometru rādiusā joprojām dzīvo "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs un "Apple" izpilddirektors Tims Kuks. Kas ir šo cilvēku un uzņēmumu sekmju pamatā?
Ķīmiķis, kas Latvijas zinātnei atvēra durvis uz pasauli. Pētera Trapenciera stāsts
Ķīmiķis, kas Latvijas zinātnei atvēra durvis uz pasauli. Pētera Trapenciera stāsts
Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus. 
Baltijas jūrā atrod, iespējams, Eiropā senāko akmens būvi
Baltijas jūrā atrod, iespējams, Eiropā senāko akmens būvi
Ķīles Universitātes (Vācija) pētnieki Mēklenburgas līcī Baltijas jūrā netālu no Rostokas atraduši, iespējams, senāko cilvēku veidotu struktūru Eiropā. 11 tūkstošus gadus veco mūri mūsu senči varēja izmantot ziemeļbriežu medībām.
Pētījums, kā lauksaimniekiem saimniekot atbildīgi, – viens no gada sasniegumiem zinātnē Latvijā
Pētījums, kā lauksaimniekiem saimniekot atbildīgi, – viens no gada sasniegumiem zinātnē Latvijā
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieku pētījums "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" atzīts par aizvadītā gada vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot atbildīgi, rūpējoties par vidi, vienlaikus saglabājot augstu ražu un labu peļņu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd