Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Iejusties astronauta ikdienā, treniņos un eksperimentos – Cēsīs durvis vērs Kosmosa izziņas centrs
Iejusties astronauta ikdienā, treniņos un eksperimentos – Cēsīs durvis vērs Kosmosa izziņas centrs
Cēsīs šajā nedēļā durvis vērs Kosmosa izziņas centrs. Tajā skolēni un arī pieaugušie var izzināt cilvēces izpētes vēsturi, izstaigāt Starptautiskās kosmosa stacijas repliku, iejusties astronauta ikdienā, treniņos un zinātniskos eksperimentos. Ar jauno ekspozīciju cer veicināt skolēnu interesi par STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) priekšmetiem un arī pedagogiem dot iespēju apgūt jaunas mācīšanas metodes.
Garāžā izveido «ābolu verķi» mizošanai un seržu izgriešanai
Garāžā izveido «ābolu verķi» mizošanai un seržu izgriešanai
Pagājušajā gadā Latvijas Televīzija iepazīstināja skatītājus ar Egilu Zommeru, kurš garāžā savām rokām izveidoja vienkāršu ierīci ātrākai un ērtākai sveču pagatavošanai ukraiņu karavīriem. Tagad Egils atradis risinājumu ābolu problēmai. Tā kā daudziem rudenī nav kur likt ābolus, viņš ir uztaisījis "ābolu verķi", kas palīdz šos augļus nomizot un attīrīt no serdēm. 
RTU uzstāda Ginesa rekordu ideju ģenerēšanā
RTU uzstāda Ginesa rekordu ideju ģenerēšanā
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sarīkojusi lielāko prāta vētru pasaulē un uzstādījusi Ginesa rekordu inovatīvu ideju ģenerēšanā. Rekorda sasniegšanā piedalījās 1217 cilvēki. Augstskola cer, ka šāda domāšanas sesija iedrošinās jauniešus būt ambiciozākiem un nebaidīties sapņot par lieliem plāniem, kas var īstenoties kā jauns produkts vai jaunuzņēmums. 
Gētes veiksmīgie un neveiksmīgie eksperimenti zinātnes laukā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Gētes veiksmīgie un neveiksmīgie eksperimenti zinātnes laukā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Sāksim ar mazu eksperimentu. Kas pirmais jums nāk prātā, dzirdot vārdu Johans Volfgangs fon Gēte? Ar ko asociējas Gētes vārds? Ja jāatbild vienā vārdā, es teiktu – "Fausts", Gētes uzrakstītā traģēdija, kas, vismaz man tā šķiet, daudz biežāk tiek lasīta nekā skatīta kā teātra izrāde. Kas vēl? Prātā nāk arī citi fakti, piemēram, Gēte kā politiķis, Veimāras hercoga Karla Augusta finanšu ministrs vai viņa pienākumi gan uzraudzīt sudraba raktuves, gan plānot Veimāras botānisko parku, gan uzņemties hercoga teātra direktora pienākumus. Ja gribas eksotiku un noslēpumainības pieskaņu, varam atcerēties Volfganga Gētes piederību Veimāras brīvmūrnieku ložai "Anna Amalia zu den drei Rosen", kurā darbojās arī pats hercogs Karls Augusts. Bet tikai retais Johana Vofganga fon Gētes vārdu saista ar zinātni.
Nevis atkritumi, bet resurss. Latvijas studenti pēta notekūdeņu dotās iespējas
Nevis atkritumi, bet resurss. Latvijas studenti pēta notekūdeņu dotās iespējas
Notekūdeņi ir nevis atkritumi, bet resurss, ar kā palīdzību kā var audzēt augus, zivis un uzlabot gaisa kvalitāti telpās. Šādus pētījumus veic Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti, kuri ir pārliecināti, ka nākotnē to visu varēs realizēt ne vien laboratorijas apstākļos, bet pie visām notekūdeņu attīrīšanas stacijām.
Latvieši – pasaulē lielākie mobilo datu patērētāji
Latvieši – pasaulē lielākie mobilo datu patērētāji
Privātais mobilo datu ekosistēmas un telekomunikāciju operatoru rezultativitātes analītikas serviss "tefficent" aizvadītajā nedēļā publicēja pētījumu, kurā kā viens no galvenajiem lielumiem analizēts mobilo datu kopapjoma patēriņš uz vienu tīkla reālo patērētāju. Lai arī šis "tefficent" pētījums bija nepilnīgs, attiecībā uz Latvijas mobilo operatoru devumu LSM.lv izdevās iegūt informāciju, kas apstiprina – tieši Latvijas mobilo tehnoloģiju operatori ir drošā TOP10 pasaulē un TOP5 līderos Eiropā, rēķinot datu apjomu, kuru patērē telekomunikāciju klienti.
Britu zinātnieki: «Brexit» nodarītais kaitējums zinātnei ir neatgriezenisks
Britu zinātnieki: «Brexit» nodarītais kaitējums zinātnei ir neatgriezenisks
"Brexit" nomocītajiem britu zinātniekiem ir iemesls uzgavilēt – Lielbritānija beidzot vienojusies par dalības atjaunošanu Eiropas Savienības zinātnes flagmaņu programmā "Horizon". Lai arī tas ļauj zinātnei uzelpot, citas nozares turpina ciest, bet "Brexit" radītās problēmas joprojām sagādā galvassāpes Lielbritānijas valdībai. Arī vairākums britu tagad atzīst – izstāšanās no ES bija kļūda. 
Visu ierīču «smadzenes» jeb mikročipi mūsu ikdienā. Skaidro tehnoloģiju speciālists
Visu ierīču «smadzenes» jeb mikročipi mūsu ikdienā. Skaidro tehnoloģiju speciālists
Dzirdot par mikročipiem, cilvēki nereti iztēlojas kādas zem ādas implantējamas tehnoloģijas, taču patiesībā mikročipi ir visās mūsu ierīcēs, un mēs ar tiem saskaramies ik dienas, nereti pašiem to nemanot. Mikročipi ir ierīču "smadzenes", kas ļauj tām informāciju uztvert, saglabāt, apstrādāt un nodot tālāk, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju ekosistēmu attīstības nodaļas speciālists Gundars Kokins.
Pat matemātika var būt gan iracionāla, gan transcendenta. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pat matemātika var būt gan iracionāla, gan transcendenta. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vārds iracionāls tradicionāli nozīmē – tāds, kas nav ar prātu izzināms, arī izprotams vai uztverams. Tā var izlasīt svešvārdu vārdnīcā. Ar vārdu transcendentāls ir vēl trakāk. Svešvārdu vārdnīca saka, ka tas ir tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām. Taču izrādās, ka matemātikā eksistē gan iracionāli skaitļi (ar prātu neizzināmi?), gan arī, ja nu ne gluži transcendentāli, tad transcendenti skaitļi gan. Ko tas varētu nozīmēt? Vai tas ir kaut kas matemātikā ļoti moderns un tādēļ ieguvis šādus neparastus apzīmējumus? Izrādās, ka nebūt ne.
Latvieši kļūst par čempioniem raķešu-kosmiskajā modelismā
Latvieši kļūst par čempioniem raķešu-kosmiskajā modelismā
Jaunieši no Latvijas 18 valstu konkurencē izcīnījuši pasaules čempionu titulu raķešu-kosmiskajā modelismā. Čempionāts notika Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), un Latviju pārstāvēja 12 dalībnieki dažādās kategorijās. 
Enerģētiķi spriež par ūdeņraža plašāku izmantošanu transportā
Enerģētiķi spriež par ūdeņraža plašāku izmantošanu transportā
Lai apmainītos ar pieredzēm par ūdeņraža pielietojuma iespējām, izaicinājumiem un finansējuma piesaisti, pirmdien starptautiskā forumā "Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai" Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās pulcējās enerģētikas eksperti no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Ūdeņraža plašāka izmantošana veicināšot energoatkarības mazināšanos un mazāk piesārņotu vidi. Forumā apskatei pieejami bija dažādi ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi – velosipēds, vieglais auto, kā arī autobuss, kurš pēc foruma brauca uz Jelgavu un Valmieru, kur tiks izmēģināts ielās. 
Ar sēnēm var arī nokrāsot dziju; dzeltenam tonim der dzīslkāta bekas. Stāsta mikoloģe
Ar sēnēm var arī nokrāsot dziju; dzeltenam tonim der dzīslkāta bekas. Stāsta mikoloģe
Arvien vairāk tiek pētītas sēņu pielietojuma iespējas zinātnē, celtniecībā, medicīnā un citur. Kamēr inovācijas vēl top, katrs var pārliecināties par sēņu plašo pielietojumu, izmantojot tās kā krāsu. Ar dzīslkāta bekām, piemēram, baltu dziju var nokrāsot dzeltenu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzejā direktora vietniece attīstības jautājumos, mikoloģe Diāna Meijere. 
Ķīmijas doktore Liene Grigorjeva cer sekmēt zāļvielu iegūšanu
Ķīmijas doktore Liene Grigorjeva cer sekmēt zāļvielu iegūšanu
Videi un cilvēkam pēc iespējas nekaitīgākas organisko vielu iegūšanas metodes ir galvenais pētniecības mērķis Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošajai pētniecei Lienei Grigorjevai. Viņa ir viena no šā gada balvas "Sievietēm zinātnē" ieguvējām. Ar savu darbu zinātniece cer sekmēt gan zāļvielu iegūšanu, gan dot iespēju atklāt jaunas, līdz šim neizpētītas vielas.
«Sievietes var būt veiksmīgas zinātnieces.» Saruna ar Latvijas godalgotajām pētniecēm ķīmijā un fizi...
«Sievietes var būt veiksmīgas zinātnieces.» Saruna ar Latvijas godalgotajām pētniecēm ķīmijā un fizikā
Lai gan savulaik nācies piedzīvot sajūtu, ka zinātne ir sarežģīta vide sievietei, tomēr vēlākos gados, nonākot Latvijas zinātnes aprindās, ar diskrimināciju nav nācies saskarties. Vienlaikus sievietei zinātniecei jāsaskaras ar izaicinājumiem savienot zinātnieces karjeru ar mātes lomu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja pētnieces, kuras šogad saņēmušas balvu "Sievietēm zinātnē".

Vairāk

Svarīgākais šobrīd