Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Indija piektdien palaidusi kosmosā raķeti, kam jānogādā bezpilota kosmosa kuģis ar izpētes robotu uz Mēness virsmas.
Vasara turpinās, un nu jau nevienu vairs nepārsteidz patiesa versme, kas kļuvusi teju par ikdienišķu vasaras pavadoni. Gribas baudīt atvaļinājumu vai brīvu nedēļas nogali, apsēsties zem ēnaina koka un iemalkot kādu dzērienu. Kāds dzēriens jums šajā brīdī ienāca prātā? Glāze vēsa baltvīna? Mūsdienu kultūrā tas ļoti iederētos. Tomēr šoreiz par citu dzērienu – par karstu tēju.
Tehnoloģiju entuziasti aicina turpināt piedalīties "Balsu talkā", ierunājot nelielu tekstu iniciatīvas mājaslapā. Šobrīd ierunātas 127 stundas, taču organizatoru mērķis ir savākt 1000, lai latviešu valoda digitālajā vidē spētu konkurēt ar citām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus un Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa.
Sociālā tīkla "Facebook" īpašnieka – uzņēmuma "Meta" – radītais "Threads" tehnoloģiju pasaulē izraisījis kārtīgu viļņošanos. Jau pirmajās septiņās stundās, kopš lietotne kļuva pieejama lejupielādei, tajā reģistrējās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Tehnoloģiju eksperti to dēvē par līdz šim spēcīgāko mikroblogošanas vietnes "Twitter" sāncensi. LSM.lv aplūkoja, vai sajūsmai par "Threads ir pamats, kā tā atšķiras no "Twitter" un ko tur var izlasīt.
Šveices pilsētā Ženēvā šajās dienās notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskās Telekomunikāciju savienības un tās partnerorganizāciju mākslīgā intelekta samits. Starp tā dalībniekiem ir arī vairāki desmiti roboti – humanoīdi.
Vasara turpinās, domas un sajūtas attiecīgi gaisīgākas… Tāpēc šajā laikā vēlos nedaudz pamainīt skatpunktu uz pasauli, pārslēdzoties no eksaktās pasaules pārstāvjiem Pitagora, Zenona, Einšteina un Šrēdingera uz humanitārāk domājošiem dižgariem.
Ieviņa Stūrīte ir augkopības zinātņu doktore un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniece, kas ikdienu aizvada Norvēģijā, kur iegūts arī doktora grāds. Pētnieces zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos. Viņasprāt, līdz šim pētnieki pārāk maz uzmanības ir pievērsuši augsnei, taču tagad tas strauji mainās, Stūrīte vērtēja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā", norādot, ka daba mūs ilgi ir piecietusi un "domājusi", vai tad cilvēks kādreiz nekļūs prātīgāks.
Šonedēļ Latvijā viesojās Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras delegācija ar tās izpilddirektoru Rodrigo da Kostu priekšgalā. Mērķis – sniegt uzņēmējiem, zinātniekiem un amatpersonām ieskatu kosmosa datu izmantošanas iespējās. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja aģentūras izpilddirektors, satelītu sniegtos datus un pakalpojumus izmantojam katru dienu. To sniegtās iespējas, piemēram, var uzlabot lauksaimniecības efektivitāti, palīdzēt mazināt ietekmi uz vidi un sabiedrisko transportu padarīt pievilcīgāku.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē norisinās liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalās arī Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors Andris Vaivads, pārstāvot kosmosa fizikas jomu. Kosmosa nozare Latvijā ir spēcīgi attīstīta industrijas pusē, taču pie akadēmiskā virzienā vēl jāstrādā, viņš pauda Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
Miljardiera Ričarda Brensona kompānijas "Virgin Galactic" lidaparāts "Unity" pirmajā komerciālajā lidojumā veiksmīgi sasniedzis kosmosa robežu. Jau tuvākajā nākotnē to sāks izmantot tūristu pārvadāšanai. Biļetes cena – no 200 tūkstošiem līdz 450 tūkstošiem ASV dolāru (184 152 – 414 342 eiro).
Mans tēvs, lai arī dzīvoja pilsētā, bija cēlies no laukiem – kā daudzi latvieši, un gan viņa jokiem, gan nopietnībai bieži vien iemesls bija laucinieka sajūtas par pasauli. Gandrīz katru vasaru, pienākot Līgo laikam un Jāņiem, tēvs mēdza atkārtot – pēc Jāņiem vasara beidzas. Droši vien šobrīd mēs viņa apgalvojumam diez vai piekritīsim. Biežāk ir tieši pretēja sajūta. Tikai pēc Jāņiem vasara tā īsti sākas, sākas atvaļinājumu laiks. Tādēļ arī es savā slejā mēģināšu nedaudz pārslēgties atvaļinājuma noskaņās un uzrakstīt kaut ko nedaudz citādu. Atvaļinājuma sākumā, līdzīgi kā Ziemassvētkos, mēdzam pārdomāt iepriekšējo darba cēlienu un, atvelkot elpu, kad darbs dzen darbu, pakalt plānus, ko pēc atvaļinājuma, atgriežoties ierastajā ritmā, dzīvē varētu darīt citādi – labāk, interesantāk.
Ceturtdien, 29. jūnijā, kompānija "Virgin Galactic" veikusi pirmo komerciālo lidojumu ar kosmosa kuģi "SpaceShipTwo".
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē norisinās liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalās arī latviešu pētnieki Inese Zepa un Pauls Stradiņš, kas ikdienā strādā pie inovācijām un pētījumiem atjaunīgo enerģijas resursu jomā ASV un Šveicē. Viņi par to stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai" ir tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni! 2023. gada jūnijā V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki kopīgi pievērsīsies globālo izaicinājumu iespējamiem risinājumiem, kā arī atzīmēs Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus.
Kur zivis, tur zvejnieki un... roņi. Un konflikts, jo roņi iztukšo lomus. Lai tā nenotiktu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši zemūdens akustisko raidītāju, kura uzdevums – atbaidīt roņus no zvejniecības rīkiem. Tāda tehnoloģiska risinājuma, ko piedāvā zinātnieki, līdz šim nebija.
No raķetes līdz palīgierīcēm medicīnā un izglītībā – tik plašs digitālo tehnoloģiju kopums šodien tika prezentēts Pasaules latviešu zinātnieku kongresā. Daži no projektiem ir vēl tikai izpētes stadijā, kamēr citus drīzumā jau varētu sākt arī tirgot. Turklāt interese par tiem, arī ārvalstīs, esot liela.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē gaidāms liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalīsies arī latviešu zinātnieki Karīna Siliņa un Kristaps Paļskis, kas Šveicē nodarbojas ar vēža izpēti no molekulārās bioloģijas un daļiņu fizikas skatījuma, jo arī fiziķi un inženieri var palīdzēt vēža terapijā, pētnieki skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas notiek no 27. līdz 29. jūnijam, pulcēsies starptautiski atzīti un ievērojami ārvalstu eksperti, kā arī virkne latviešu izcelsmes zinātnieku. Viena no tēmām, ko plānots aplūkot kongresā, ir viedās enerģētikas iespējas Latvijā. Par to diskutēs Olborgas Universitātes profesors energoplānošanā Prof. PhD, Dr. Techn. Henriks Lunds, Nacionālās atjaunojamo enerģiju laboratorijas (ASV) vadošais pētnieks un arī Zinātniskās komitejas loceklis Dr. Pauls Stradiņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Pajuste.
Kad lasām vai dzirdam par kādu jaunu Latvijas zinātnieku pētījumu, tad, protams, ir prieks par savējo sasniegumiem. Taču reti aizdomājamies par šī viena konkrētā pētījuma ietekmi gan uz visām iesaistītajām pusēm, gan uz nozari kopumā, gan pat uz saistītajām nozarēm un potenciāli – arī uz iespējām uzlabot Latvijas ekonomiku. Zinātnei ir milzīga ietekme, ko ne vienmēr var izmērīt un arī apzināties no pirmā acu skatiena.
Jau otrdien, 27. jūnijā, svinīgi tiks atklāts piektais Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Kongress norisināsies līdz 29. jūnijam, un tajā plānotas vairākas paneļdiskusijas un sarunas par dažādām ar zinātni saistītām tēmām. Taču vienlaikus šo dienu laikā plānoti arī citi pasākumi, kuros ne tikai iepazīt jaunākās tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus, bet arī jaunos zinātniekus, un uzzināt, kā zinātni izmantot uzņēmējdarbībā.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
