No augļu dārziem līdz mikročipiem – vēsturiska atkāpe
Silīcija ielejas stāsts sākas jau pasen un ir slāņains kā mikročips – sarežģīti, savstarpēji saistīts un pastāvīgā attīstībā. Ko gan bija interesanti uzzināt, tas ne vienmēr ir bijis tehnoloģiju šūpulis, kā mēs to pazīstam šodien. 20. gadsimta sākumā Sanfrancisko līča un Klusā okeāna ieskautās auglīgās platības bija pārsvarā lauksaimniecības zemes. Vienu no pārmaiņu sēklām jau 1891. gadā iesēja Stenforda Universitāte, kas vēl joprojām mūsdienās ir augsne inovācijām ar saviem progresīvajiem pētījumiem un tehnoloģiju uzņēmumu tuvumu.
Otrā pasaules kara laiks iezīmējās kā katalizators evolūcijai, kad tika piesaistīti tādi tehnoloģiju pionierus kā Viljams Hjūlets un Deivids Pakaruds, kuri 1939. gadā lika pamatus "HP". Tas piešķīla papildu dzirksteli, piesaistot talantus un investīcijas, kā arī veicinot unikālu ekosistēmu, kurā idejas varēja uzplaukt un lidot. Zināšanu tempļu un novatorisku un uzņēmīgu prātu simbioze!
Kāpēc Silīcija ieleja? Atbilde daļēji slēpās vienā no "Intel" muzeja uzrakstiem, kas bija viens no maniem ekskursijas pieturpunktiem: "Elements, no kura mēs sākamies, ir smiltis. Viss pārējais ir cilvēku radītā pievienotā vērtība." Tieši šeit 20. gadsimta otrajā pusē no smiltīm iegūtā silīcija uzsāka mikročipu ražošanu, kuri vēl šobaltdien darbina visas mūsu ierīces, – no telefoniem līdz gudrajiem putekļsūcējiem, no datoriem līdz viedajām automašīnā. Čipi ir visur!
Kas stāv aiz bezmaksas augļiem un spēļu konsolēm modernajos birojos? Veiksmes receptes atklāšana
Kāda ir slepenā recepte, kas padara Silīcija ieleju tik ievērojamu globālajā inovāciju ekosistēmā? Kāpēc visi tehnoloģiju giganti – no vietējā "Meta" līdz Dienvidkorejas "Samsung" – sauc šo vietu par vienu no savām mājvietām? Slepenajā receptē nav vis viena sastāvdaļa, bet gan spēcīgs unikālu sastāvdaļu kokteilis!
Nerimstošu inovāciju kultūra! Cilvēki ir gatavi uzņemties risku un izmantot neveiksmes kā atspēriena punktus. Tas ir citāds domāšanas veids. Tā ir unikāla "kusties ātri un salauz pa ceļam" mentalitāte.
Šeit neveiksmes tiek valkātas kā kaujas ordeņi, nevis kauna traipi.
Iedomājaties, kas notiktu Latvijā zem raksta par kāda uzņēmuma neveiksmi? Cilvēki komentāros to nopeltu zili melnu! Bet Silīcija ielejā tiek radīta dinamiska vide, kurā var uzplaukt drosmīgas idejas. Šeit neveiksme nav stigma, bet gan goda zīme, apliecinājums vēlmei pārkāpt robežas un eksperimentēt.
Talantu magnēts. Augstākā līmeņa universitātes, piemēram, Stenforda, Kalifornijas Universitāte Bērklijā, Sanhosē Universitāte u.c., darbojas kā spēcīgi magnēti, piesaistot izcilus prātus no visas pasaules. Jautrs fakts! Vai zināji, ka Stenforda Universitāte izīrē tai piederošās zemes daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem? Turpat kaimiņos Stenfordai dzīvo, piemēram, "Tesla". Šis daudzveidīgais akadēmisko un biznesa talantu kopums veicina dinamisku ideju apmaiņu, zināšanu pārnesi biznesā un pastāvīgu virzību virsotnēm.
Riska kapitāla spēkstacija! Piekļuve finansējumam ir jebkura jaunuzņēmuma dzīvības avots. Silīcija ieleja lepojas ar spēcīgu riska kapitālistu tīklu, kas vēlas ieguldīt daudzsološās idejās un veicināt to izaugsmi. Šis viegli pieejamais kapitāls ļauj jaunuzņēmumiem uzņemties aprēķinātus riskus, strauji mērogot savu izaugsmi un dzīties pakaļ ambicioziem sapņiem. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem investīciju domāšanai šķita stāsts par "The Lucky Building" stārtapu māju. 20. gadsimta beigās Saīds Amidi iegādājās kādu nelielu ēku Universitātes avēnijā Paloalto, un apmaiņā pret nelielu daļu no jaunuzņēmuma īpašumtiesībām par ļoti izdevīgiem nosacījumiem tas ļāva jaunajiem prātiem tur plosīties. Tieši tā bija vieta, kur auga tādi grandi kā "Google" un "Paypal". Prieks redzēt, ka arī Latvijā tiek izmantota līdzīga pieeja, piemēram, nesen atklātajā "Startup House Riga".
Ieguldījumi izglītībā: nākotnes darbaspēka mašinērija. Spēcīgas universitātes ir kritiski svarīgas talantu piesaistīšanai un izkopšanai. To saprot arī tehnoloģiju giganti, tāpēc veic ieguldījumu zinātnē un akadēmiskās vides pilnveidošanā, jo tā ir investīcija nākotnes problēmu risināšānā – kā darbaspēka, tā jaunu un radošu ideju meklēšanai. Jā, studiju maksa, piemēram, Stenfordā ir ļoti augsta, taču vēl lielāki ir ienākumi, kurus universitāte gūst no uzņēmumiem tās zemēs.
Sadarbība konkurencē – dalīties ar deķīti, nevis vilkt uz savu pusi. Protams, nauda valda un bizness ir nežēlīgs, taču pat šādā kaujas laukā ir vieta sadarbībai. Vai nu tā notiek starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem finansiālā, talantu un domapmaiņā vai pat starp zīmoliem! Apmeklējot vienu no vairākiem "Samsung" birojiem, pie ieejas mūs sagaidīja "Boston dynamics" dzeltenais robotšunelis, kas pagaidām kalpo kā novērošanas sistēmas kustīgs papildinājums. Bet piemērus sadarbībām varam izjust pat pie mums Latvijā – nesen debitējusī "Circle-to-search" meklēšanas funkcija ir "Google" un "Samsung" sadarbības "bērniņš", kas atvieglo lietu meklēšanu kā "Google Pixel 8", tā "Samsung Galaxy S24" telefonos.
Atbalstoša infrastruktūra, bruģējot ceļu uz panākumiem. No finansiāliem stimuliem un atvieglotiem izaugsmes nosacījumiem līdz kopstrādes telpām un tīklošanas pasākumiem. Ekosistēma Silīcija ielejā nodrošina rīkus un atbalstu, kas jaunuzņēmumiem nepieciešami, lai attīstītos. Vide, kas nevis rada jaunus šķēršļus, bet gan sagrauj esošos un ļauj jaunuzņēmumiem koncentrēties uz to, ko viņi dara vislabāk – inovē!
Ceļojums pa Silīcija ieleju, protams, bija īss, un mūžīgas konkurences kultūrai ir sava melnā puse, par kuru tik skaļi nerunā Silīcija ielejas tūrēs. Ne velti starp debesskrāpjiem vietējā parkā cilvēki guļ teltīs. Arī latvieši, lietuvieši un igauņi veido savus iedīgļus Silīcija ielejā. Tomēr, kamēr citi turpina rast jaunas mājas Kalifornijā, jāturpina darbs pie Latvijas inovāciju ekosistēmas. Viens man tapa skaidrs – viss satriecošais sākas ar vienu vienkāršu soli, ziņkārības dzirksti un drosmi izaicināt status quo. Lai Silīcija ieleja mums kalpo kā bāka dižiem panākumiem Latvijā!
