Mākslīgā intelekta pakalpojumi kļūst arvien plašāk pieejami, un šobrīd jau tas ir atrodams pat mūsu viedtālruņu lietotnēs, taču ne visas jaunās iespējas, kas elpai liek aizrauties, ir pieejamas latviešu valodā.
Ko latviski varam paveikt jau šodien?
Jurčenko atzina – lai gan dažādus mākslīgā intelekta rīkus jau šobrīd varam izmantot arī latviešu valodā, angļu valodā tie noteikti vēl būs precīzāki. "Galvenā ideja, kāpēc tos rīkus vajag latviskot, ir – lai dzīvotu latviešu valoda. Nevis lai mēs varētu izmantot mākslīgo intelektu, bet lai latviešu valoda nepazustu," viņš pauda. Jo šobrīd mums noteikti, savā starpā sazinoties un vispār [sazinoties] ikdienā, ja mēs runājam latviski, mums vieglāk ir runāt latviski, un ļoti bieži arī atbildi [no mākslīgā intelekta] mums vajag latviešu valodā, un normālā latviešu valodā. Ja mākslīgais intelekts to spēs nodrošināt, latviešu valoda dzīvos," pauda Jurčenko.
Ja mākslīgais intelekts latviešu valodā nebūs pieejams, tas varētu radīt problēmas – ļoti negribētos, lai mākslīgā intelekta lietošana konkurē ar latviešu valodas lietošanu, atzina Jurčenko.
Šobrīd divi lielākie tehnoloģiju grandi, kas strādā ar mākslīgo intelektu, ir "OpenAI" un "Google". Vismaz "OpenAI" latviski strādā, un pat diezgan labi, zināja teikt Dejus.
Arī Jurčenko norādīja, ka latviski iegūtais rezultāts no mākslīgā intelekta rīkiem, protams, ir jāpārlasa, jo tajā mēdz būt gan gramatikas kļūdas, gan halucinācijas jeb satura kļūdas, taču kopumā tas strādā labi. Taču ir nianses, kuras jāņem vērā, lai rezultāts būtu kvalitatīvs.
"Kā darīt labāk? Ja mēs runājam par ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kas ir "ChatGPT", tad tam ir ļoti svarīgs konteksts un kaut kāds runas stils vai veids, kā tu komunicē. Tāpēc uzdevumu ir labāk formulēt angļu valodā, bet kā paraugu tu vari izmantot tekstu jebkurā valodā. Proti, ja tev ir ģenerēts dokuments latviešu valodā, kuram tev vajag kopsavilkumu, tad to, ka tev šim dokumentam vajag kopsavilkumu, labāk pateikt angļu valodā, un tad piedāvāt viņam tekstu, no kura to kopsavilkumu ģenerēt. Ar to tas diezgan labi tiek galā – var rezultātu ģenerēt gan angliski, gan latviski," skaidroja Jurčenko.
Arī tad, ja no mākslīgā intelekta nepieciešamas idejas, nevis kopsavilkums, vismaz vēl pašlaik jautājumu labāk tam formulēt angliski un pēc tam iegūto rezultātu palūgt iztulkot latviski, ieteica Jurčenko, norādot, ka mūsdienās atsevišķs tulkošanas rīks nav nepieciešams – ar tulkošanu mākslīgais intelekts galā tiek labi.
Runājot par mākslīgā intelekta klātbūtni viedtālruņos un citās ierīcēs – ja vēlamies, lai tehnoloģiju uzņēmumi, kas strādā ar mākslīgo intelektu, ātrāk iekļautu latviešu valodu savu rīku valodu sarakstā, jābūt aktīvākiem "Balsu talkā", norādīja Dejus.
"Ja mēs aizejam uz "Balsu talku" un jau savadām tos datus iekšā, tad gan "Samsung", gan visi "Samsung" konkurenti var tos izmantot, un mūsu latviešu valoda ātrāk parādīsies visādos resursos.
Ja "Balsu talkā" būs savākts ļoti daudz datu, tad "Samsung" arī redzēs, ka viņiem nemaz tik daudz vairs nav jāpieliek klāt, jo lielākā daļa darba būs jau izdarīta. Ja viņiem būs jāizvēlas starp latviešiem, lietuviešiem un igauņiem un būs tā, kā ir tagad, kad mums ir visvairāk datu, tikai to būs vēl vairāk, tad latviešu valoda būs pirmā, kas parādīsies," uzsvēra Dejus.
Jurčenko piebilda, ka viens no mūsu nākamajiem lielajiem uzdevumiem ir ziņot pasaules korporācijām, ka latviešu valoda tehniski jau ir gatava vai vismaz ļoti labā līmenī, lai to varētu iekļaut mākslīgā intelekta rīkos.
