Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Radīta kā iespēja videospēļu spēlētājiem, bet nejauši izrādījās noderīga arī citiem nolūkiem, tostarp kā palīgs cilvēkiem ar kustību traucējumiem – tā par Latvijas uzņēmuma "Azeron" radīto ergonomisko videospēļu kontrolieri Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja uzņēmuma Informācijas tehnoloģiju (IT) departamenta vadītājs Olafs Grundāns un dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, norādot, ka ieguldījums iekļaujošākas vides radīšanā ir tas, kādā virzienā būtu jāstrādā visiem Latvijas jaunuzņēmumiem.
Lai gan šobrīd savu uzvaras gājienu pasaulē ir uzsākuši elektroauto, daudz kur joprojām tiek runāts un cerēts uz ūdeņradi, ar kura uzpildi automašīnas varētu veikt krietni lielākus attālumus nekā elektromobiļi. Tomēr ūdeņraža industriāla ražošana joprojām ir sarežģīts un dārgs process. Talkā varētu nākt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku atklājums, kas atzīts par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domubiedru grupas un gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, kā arī, lai noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023. gadā Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju veica pētījumu. Pētījuma rezultātā ir izveidots visu apzināto vairāk nekā tūkstoš diasporas organizāciju saraksts, kas drīzumā būs pieejams, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Pirms kāda laika Kalifornijas Universitātē Bērklijā seminārā, kas bija veltīts kvantu fizikas lomai sabiedrībā, publiskā diskusijā kāds mans kolēģis fiziķis teica: "Kad man ir slikts garastāvoklis, es domāju par Mocartu un kvantu mehāniku, un dzīvesprieks atgriežas." Vai tas varētu būt tikai tāds klausītāju uzmanības saistīšanai domāts izteiciens vai tomēr tajā varētu būt kāda dziļāka patiesība?
Nanostrukturēti topoloģiski izolatori pielietojumiem enerģētikā un kvantu nanoelektronikas ierīcēs – tā sauc vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šī apjomīgā Latvijas zinātnieku pētījuma rezultātā būs iespējams veidot baterijas ar lielāku veiktspēju, kā arī veidot ēku sienas, kas temperatūras svārstību rezultātā var ražot elektrību.
Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē atzinusi darbu pie Notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstības Covid-19 pandēmijas kontekstā. Tā rezultātā Latvijā tapusi zinātniski pamatota nacionāla mēroga notekūdeņu monitoringa sistēma saslimstības izplatības novērošanai.
Mākslīgais intelekts, mašīntulkošana un balss atpazīšana ir dažas no galvenajām valodu tehnoloģijām, ko izmanto plašs cilvēku loks. Turpmāk programmatūras varēs labāk un vairāk apmācīt orientēties arī latviešu valodā. Valodu tehnoloģiju apguvei izveidoti kursi Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Patlaban tie paredzēti tikai studentiem, bet nākotnē tos varētu pasniegt arī ārpus studiju programmām.
50 gadu laikā Islandē nebija notikuši tādi vulkānu izvirdumi, kas skartu apdzīvotas vietas, līdz 14. janvārī riskam tika pakļauta Grindavīka. Neviens neparedzēja, ka izvirdums notiks tik tuvu pilsētai, un iedzīvotāji tajā vairs nevarēs atgriezties. Tāpat pēdējie izvirdumi pārsteidz arī zinātniekus – ģeologi norāda, ka aktīvākiem būtu jābūt Islandes austrumiem, nevis rietumiem, kur atrodas Grindavīka, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Islandē dzīvojošā ledāju gide Guna Kalna un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Mākslīgais intelekts nav maģija, un to vajag regulēt, atzīst Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes pētniece Irēna Barkāne. Viņas pētījumi un rekomendācijas Latvijas tiesību zinātnē par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem atzīti par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Pētījumos "laime" reti ir viena no galvenajām sociologu interesēm. Biežāk to noreducē uz apmierinātību ar dzīvi, jo grūti atrast pētījuma marķierus tik gaistošai parādībai kā laime. Laimi sarežģīti ir ne tikai pētīt, bet vispārinoši aptvert jebkādus parametrus vai izpausmes, jo laime ir individuāla izpratne, piedzīvojums, arī pārdzīvojums.
Pēdējā gada laikā bijis ārkārtīgi straujš lēciens valodu tehnoloģiju attīstībā. Starta šāvienu tam deva tērzēšanas robota "ChatGPT" klajā laišana, kas plašās pieejamības un ērtuma dēļ ļoti ātri piesaistīja miljoniem lietotāju visā pasaulē. Pieaug arī vajadzība pēc tajā strādājošiem speciālistiem, tāpēc trīs Latvijas augstskolas kopīgi īsteno projektu "Valodu tehnoloģiju iniciatīva".
Reaģējot uz jaunām Eiropas Savienības (ES) prasībām, ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" paziņojis par būtiskām pakalpojumu izmaiņām Eiropā, kas ļaus viedtelefonu "iPhone" lietotājiem pirmo reizi lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus. Šīs izmaiņas, kas spēkā stāsies martā, ierobežos "Apple" lietotņu veikala "App Store" dominējošo stāvokli.
"Es neticu, ka Dievs spēlē kauliņu spēli." Šis izteiciens pieder nevienam citam kā slavenajam fiziķim Albertam Einšteinam. Noteikti ikviens kādreiz ir spēlējis kādu galda spēli, metot spēļu kauliņu, uz kura malām redzami punktiņi no viens līdz seši, tādēļ sapratīs, par ko runā Einšteins. Taču, ja es jautātu, kāda ir iespējamība jeb, lietojot matemātisku jēdzienu, varbūtība, ka, ripinot kauliņu pa galda virsu, tam apstājoties, virspusē būs, piemēram, trīs punkti? Droši vien gandrīz katrs uzreiz atbildētu, ka šī varbūtība ir viena sestā daļa. Ir taču sešas dažādas iespējas, kā spēļu kauliņš apstāsies. Vienkārši? Gan jā, gan arī nē.
Virtuālās realitātes brilles, roboti un hibrīdauditorijas – tie ir tikai daži no veidiem, kā mākslīgais intelekts un digitālā pratība arvien straujāk ienāk studiju procesā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur šobrīd ar inovatīvu aprīkojumu mācās topošie interjera dizaina, programmēšanas un inženierzinātņu speciālisti.