Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Virzība uz zaļo enerģiju un atjaunīgo resursu izmantošanu ir visas pasaules darba kārtībā jau vairākus gadus. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Esot blakus tik agresīvam kaimiņam, Latvijai ir īpaši svarīgi apzināties un saprast, kā izveidot zaļo enerģētiku jeb drošu un ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu. Par to plašāk latviešu zinātnieki no visas pasaules diskutēs V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, taču zaļās pārveides idejas viņi ieskicēja vēl pirms sēšanās pie apaļā galda.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē gaidāms liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Viena no kongresa dalībniecēm būs arī Anna Stikāne – Latvijas Universitātes pētniece, biotehnoloģe, kas ieguvusi pieredzi, studējot un darbojoties Lielbritānijā, taču tagad atgriezusies atpakaļ Latvijā, vēsta Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā".
Viena no V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa "Zinātne Latvijai" tēmām ir digitālā transformācija. Ikdienā tā vairāk asociējas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozari, tāpēc par digitālās transformācijas saistību ar zinātni aizdomājamies maz. Taču tieši zinātnei ir būtiska loma gan šīs jomas attīstībā, gan rūpēs par tās jēgpilnu izmantošanu.
No 27. līdz 29. jūnijam jau piekto reizi notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme. Kongresa laikā dalībnieki apspriedīs globālo problēmu iespējamos risinājumus, kā arī atzīmēs Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus. Svinīgā atklāšana gaidāma 27. jūnija vakarā "Hanzas Peronā", savukārt pārējie pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, informēja rīkotāji.
Zinātnieku starptautiskā sadarbība ir modernās zinātnes pamatā. Lai zinātnieki būtu veiksmīgi, viņiem ir jāspēj soļot pār robežām ar paceltu galvu. Taču "īpašumtiesības" uz zinātnieku darba augļiem mēdz pieteikt arī konkrētas nacionālas valstis, jo zinātnes nozaru un zinātnieku attīstība galu galā ir rezultāts arī noteiktas valsts zinātnes politikai. Tas rada spriedzi starp zinātnieka starptautiskajām ambīcijām un valsts vajadzībām. Vai Latvijā zinātnē pastāv šāda spriedze? Cik lielā mērā Latvijas zinātnē var novērot fenomenu, ka pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē? Kāpēc Latvijas zinātniekiem, kas strādā citās valstīs, ir svarīgi uzturēt profesionālās saites ar dzimteni?
Māls nav tikai kluss nogulumiezis, dabas radīts par prieku podniekiem. Māli ir dažādi, tiem ir ļoti plašs pielietojums, mālus var arī sintezēt laboratorijā un atklāt arvien jaunas iespējas. Jā, ir zinātnieki, kas pēta tieši mālus. Turklāt mālu pētnieki ir tāda īpaša brālība, gandrīz gribas teikt – interešu klubiņš, jo katrs pārzina savu nozari, bet, pētot mālus, visi draudzīgi liek zināšanas kopā. Un, ja reiz esi mālos, tad līdz ausīm un ar visu prātu un sirdi.
Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkstoši kilometru meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā un karstā laikā tie stipri put, radot neērtības un riskus veselībai tiem, kas dzīvo grants ceļu tuvumā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki šobrīd pēta un izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai, kas būs videi veselīgāka.
Dabas parādību varenība bijusi un turpina būt gan dabaszinātnieku, gan arī to cilvēku, kas ir tālu no eksaktajām zinātnēm, apbrīnas objekts. Šķiet kaut kas noslēpumains, piemēram, Saules vai Mēness aptumsumā vai arī debesīs redzamā varavīksnē vai ziemeļblāzmā… Aiz šiem notikumiem nevilšus gribas saskatīt dziļāku jēgu vai pat kādu slēptu dabas un dievu vēstījumu mums – cilvēkiem. Viena no šādām īpašām norisēm dabā ir vasaras un ziemas saulgrieži.
Ātri un viegli uzstādīt telti, tirdzniecības nojumi vai šūpuļtīklu – bieži vien tas ir izaicinājums, un nereti šādas konstrukcijas ir sarežģītas un smagas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti strādā pie jauna veida savienojumu sistēmas, kas šur tur pasaulē jau ir manītas, bet ne šādās nopietnās konstrukcijās un tādā izpildījumā, kas var turēt pat 800 kilogramu slodzi.
Latvijā ir daudz kokskaidu, un tās noder, lai taptu inovatīvas granulas ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem. Ar smago metālu piesārņojumu ūdenī cīnās daudzviet pasaulē. Turklāt, gatavojot granulas no plaši pieejamiem vietējiem materiāliem, tas nāktu par labu arī Latvijas tautsaimniecībai. Tā par savu pētījumu saka Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne.
Lai arī cik augsts nebūtu Latvijas digitalizācijas līmenis, visa sabiedrība nav vienlīdz digitāli pratīga. Tie cilvēki, kuri nemāk lietot viedierīces un internetu, un tie, kuriem to gluži vienkārši nav, nevar saņemt dažādus pakalpojumus un tāpēc nonāk digitālās plaisas viņā pusē.
Teorētiskās zināšanas uzreiz pielieto praksē, būvējot elektrisko triciklu – šādu iespēju izmanto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti, kuri radījušu triciklu, kas ar trīs parasta elektriskā urbja baterijām spēj nobraukt divus kilometrus, attīstot ātrumu līdz pat 30 kilometriem stundā. Lai šādus rādītājus sasniegtu, studentiem jāatrod veids, kā elektroenerģiju izmantot pēc iespējas efektīvāk.
Laikos, kad pāri okeānam vēl lidoja virsskaņas ātruma pasažieru lidmašīnas "Concorde" un no Parīzes līdz Ņujorkai varēja nokļūt nedaudz vairāk nekā trīs stundās, es pat varēju saprast tos cilvēkus, kas par dažu stundu laika ietaupījumu bija gatavi šķirties ne tikai no paprāvas, bet pat no ļoti prāvas naudas summas. Un runa šeit bija ne tik daudz par ietaupīto laiku, bet drīzāk par atbrīvošanos no nīkšanas lidmašīnā daudzu stundu garumā. Vēl labāk būtu, ja tas varētu notikt momentāni, no vienas vietas uz citu teleportējot jeb pārnesot vienā mirklī.
Šodien ikviens interesents Liepājā varēja uzzināt, kas mīt Baltijas jūras dzīlēs, ko dzird tajā peldošās zivis un kā cilvēki ietekmē jūras ūdens kvalitāti. Pilsētā pietauvojies Somijas zinātniskās izpētes kuģis "Aranda", kas gluži kā peldoša laboratorija jau kopš 1989. gada regulāri veic pētījumus Baltijas jūrā, arī Arktikas un Antarktikas ūdeņos.
Vīrusu spēku sevišķi jutām kovida pandēmijas laikā, bet šīs mikroskopiskās dzīvības formas ietekmē mūsu fizisko un pat mentālo veselību ikdienā, nereti mums neapjaustā veidā. Par augu, dzīvnieku un cilvēku vīrusiem šajās dienās vērienīgā Pasaules Virusoloģijas biedrības konferencē spriež un pieredzē apmainās pētnieki no 26 valstīm.
Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu konceptuāli atbalstījis pasaulē pirmo mākslīgā intelekta likumu. Tas paredz garantēt cilvēku drošību, privātumu un informācijas atklātību.
Interesantu veidu, kā tik pie sava mājokļa, Islandē izvēlējies kāds Šveices uzņēmējs – viņa māja top no kuģu konteineriem.
Rīgā aizvadīta jau trešā "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konference", kas divu dienu garumā pulcēja vairāk nekā 400 klātienes dalībniekus no trim Baltijas kaimiņvalstīm. Līdzās globāliem tematiem un jaunu tehnoloģiju prezentācijām jau tradicionālajā konferences mājvietā – Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā, ritēja arī "State of the Map Baltics" jeb SotM konference, kas veltīta "OpenStreetMap" (OSM) tēmām.
Ražošanas kvalitātes kontroles sistēma, tiešsaistes zīmēšanas spēle, telpiskais kalkulators, apgaismojuma vadības sistēma, virtuālais pārtikas produktu pirkšanas asistents... Šie ir tikai daži no projektiem, ko aizvadītājā mācību gadā programmēšanas kursa ietvaros izstrādājuši Latvijas vidusskolnieki. Sestdien Rīgas Biznesa skolā tika apbalvoti labākie no tiem.
2023. gadā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība. No tehnoloģijas izmantošanas joku darināšanā, līdz pat nopietniem risinājumiem medicīnā, zinātnē, arī militārajā jomā. Mākslīgā intelekta potenciāls ir neizmērāms, taču arvien vairāk izskan bažas par šo tehnoloģiju drošību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
