Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Pasaulē zemūdens arheoloģija strauji attīstījās pēc tam, kad 20. gadsimta vidū tika izgudrots akvalangs. Kopš tā laika nogrimušus kuģu vrakus pētīt palīdz arī zemūdens droni, zemūdenes un citas tehnoloģijas. Latvijā gan šī disciplīna atpaliek – tas spilgti izgaismojies pēc tam, kad nācies drošā vietā atkal nogremdēt aizpērn uzieto seno kuģa vraku, jo Latvijā nav muzeja, kas uzņemtos to iekonservēt un eksponēt, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka arheologs, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieks Jānis Meinerts.
No 22. līdz 24. septembrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē notiks hakatons, kurā dalībniekiem būs iespēja risināt Latvijā zināmu uzņēmumu izvirzītos izaicinājumus, attīstīt savas biznesa idejas un pretendēt dalībai projektā "Studentu inovācijas programma".
Lai Latvijas uzņēmumi varētu radīt konkurētspējīgus produktus, darbiniekiem jābūt zinošiem, tāpēc uzņēmumi, kas savā darbībā plaši izmanto tehnoloģijas, līdz gada beigām aicināti pieteikties līdzfinansējumam savu darbinieku apmācībām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa.
Sievietes līdz 15. septembrim aicinātas pieteikties "Riga TechGirls" mentoru programmā, kur pusgada garumā varēs saņemt tehnoloģiju jomā pieredzējušu mentoru atbalstu, attīstīt zināšanas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kā arī iemēģināt roku izvēlētajā virzienā prakses projektos, informēja "Riga TechGirls" pārstāve Diāna Butina.
Lai izsauktu nokrišņus vai, tieši otrādi – novērstu tos, zinātnieki ik pa laikam izmēģina dažādas metodes, tostarp sudraba jodīda izkaisīšanu debesīs, elektriskos impulsus un pat gaisa lielgabalus. Šo metožu efektivitāte gan joprojām nav pierādīta, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.
Pirms desmit un divdesmit gadiem reti kurš būtu domājis, ka Latvijā taps liejaudas raķetes vai zemūdens droni, bet šodien tā ir realitāte. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti strādā pie tehnoloģijām, kas ļaus iepazīt gan ūdens vidi, gan kosmosu. Par šīm iecerēm un darbiem viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
Krievijas kosmosa zonde "Luna-25" ietriekusies Mēness virsmā, svētdien paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".
Novecošanas procesu ietekmē gan ģenētika, gan ikdienas dzīvesveids - tas, cik daudz kustamies, ko ēdam, kādus paradumus piekopjam un arī interese par apkārtējo vidi. Vēlme izzināt rada dzinuli kustēties ne tikai fiziski, bet arī mentāli, veicinot novecošanās procesu palēnināšanos Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore, dekāna pienākumu izpildītāja Līga Ozoliņa-Molla.
Mākslīgais intelekts ir tēma, kas pēdējos mēnešos daudz pieminēta un radījusi skaļas diskusijas, paužot brīžam radikāli pretējus viedokļus. Taču ar mākslīgo intelektu ir saistīts vēl viens, lai arī retāk apspriests, bet ne mazāk interesants aspekts. Tas ir jautājums par to, cik lielā mērā cilvēka prāts, ja gribat – cilvēka dabiskais intelekts, var tikt uzlabots un papildināts ar cilvēka radītām komponentēm. Visbiežāk, par to runājot, mēs domājam elektroniskas komponentes. Tādā veidā mākslīgais intelekts cilvēkam pietuvojas vēl tuvāk, iespējams, kļūstot par viņa dabiskā intelekta papildinājumu vai pat daļu no tā. Vai tas ir iespējams, un vai tas ir vēlams? Varbūt tieši otrādi – nevēlams?
Pēdējo gadu laikā tehnoloģijas attīstās aizvien straujāk un robotus humanoīdus jau izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs. Ar jaunākajiem mehānisko cilvēku un dzīvnieku paraugiem šajās dienās var iepazīties pasaules robotu konferencē Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
Modernā atkritumu pārstrādes rūpnīcā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uztvers pa dūmvadiem izdalīto oglekļa dioksīdu. Klimata izmaiņas radošo gāzi plānots izmantot arī dārzkopībā, jo tā palielina kultūraugu ražību.
Nīderlandes pilsētās Amsterdamā un Roterdamā sākti stacionāro satiksmes trokšņa mērierīču izmēģinājumi. Nākotnē tās varētu izmantot līdzīgi kā mums labi zināmos fotoradarus.
Naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, būs vērojams ikgadējās Perseīdu meteoru plūsmas maksimums.
Droši vien visi, kam bijusi interese un atradies laiks, Kristofera Nolana filmu par Robertu Openheimeru un atombumbas radīšanu kādā no Rīgas kinoteātriem ir noskatījušies. Un katram filmā kaut kas patika vairāk, kaut kas mazāk, kādas epizodes iespiedās atmiņā uz ilgu laiku, kādas – mazāk. Vismaz manu paziņu lokā, no kuriem lielākā daļa nav ne Austrumu mācību entuziasti, ne arī ezotērikas fani, tomēr atceras to, ka Openheimers jaunībā iemācījās sanskritu, lai lasītu Austrumos radušos tekstus, bet vēlāk, redzot pirmo sekmīgo atombumbas izmēģinājumu un kodolsprādziena sēnes parādīšanos Ņūmeksikas pavalsts tuksnesī ar zīmīgu nosaukumu Jornada del Muerto, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē Miruša cilvēka ceļš, viņš esot citējis rindas no senindiešu teksta Bhagavad-Gītas: "Tagad es esmu kļuvis par nāvi, pasauļu iznīcinātāju."
"Break the Loop" – šī ir Latvijā studentu radītā mobilā lietotne, kas mācās no lietotāju datiem, prognozējot, kad cilvēks grasās padoties, tādējādi noturot viņu pie mērķu sasniegšanas. Šī lietotne varētu būt kā metode mentālās veselības problēmu prevencijai un kā rīks speciālistiem, lai sekotu savu pacientu progresam starp klātienes sesijām.
"HealthTech" jeb veselības tehnoloģiju inovāciju pirmsakselerators ir vieta, kur tiekas Latvijas studenti no dažādām augstskolām, lai meklētu un piedāvātu risinājumus medicīnas nozares problēmām. Studentu komanda "VR Support" šobrīd strādā pie ierīču izveides, lai pacienti pēc insulta, infarkta un dažādām traumām virtuālajā realitātē varētu trenēt, piemēram, pirkstu un kāju kustības mājas apstākļos. Pirmais prototips vienai no ierīcēm jau ir gatavs.
Starptautiskā Astronomu savienība beidzot atzinusi arī asteroīdu Artjuhs, kas atklāts pirms 14 gadiem Baldones Astrofizikas observatorijā. Atzīšana šim objektam prasījusi vairākus gadus. Kā atzina observatorijā, paveikt varētu vēl daudz vairāk, ja vien pietiktu finansējuma tehnikas modernizācijai un jauno pētnieku piesaistei.
Daudzi noteikti būs ko dzirdējuši par skolēnu mācību uzņēmumiem, bet tagad līdzīgi uzņēmumi tiek veidoti arī augstskolās. "Fungo" – tā sauc Latvijas studentu komandu, kas izstrādā papildinātās realitātes spēli, lai motivētu onkoloģiskos pediatrijas pacientus kustēties. Komanda ar šo ideju Eiropas uzņēmējdarbības festivālā jauniešiem Stambulā inovāciju kategorijā ieguva trešo vietu.
ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Google" ir publicējis rīku, ar kura palīdzību cilvēki var izsekot un paslēpt meklēšanas rezultātus par sevi – nepatiesu vai nevēlamu informāciju. Pakalpojums gan šobrīd pieejams tikai ASV un angļu valodā.
Lai ilgstoši pārvietotos kosmosā, kosmosa kuģiem nepieciešami dzinēji, kurus darbina turpat uz vietas saražota enerģija. Tādu dzinēju – Saules vēja buru – izgudrojis somu zinātnieks Peka Janhunens, un šobrīd viņam darbā pie tā izveides palīdz arī zinātnieki no Latvijas. Tas ir jauns potenciāls veids, kā izmantot Saules enerģiju kosmosā un samazināt izmaksas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis un Tartu universitātes doktorants, Parīzes observatorijas pētniecības inženieris un satelīta "ESTCube-2" sistēmu inženieris Jānis Dalbiņš.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
