Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Mākslīgā intelekta celmlauzis: Tam ir spēja manipulēt ar cilvēku
Mākslīgā intelekta celmlauzis: Tam ir spēja manipulēt ar cilvēku
2023. gadā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība. No tehnoloģijas izmantošanas joku darināšanā, līdz pat nopietniem risinājumiem medicīnā, zinātnē, arī militārajā jomā. Mākslīgā intelekta potenciāls ir neizmērāms, taču arvien vairāk izskan bažas par šo tehnoloģiju drošību.
ES komisāre: Mākslīgais intelekts var mums palīdzēt, bet to nepieciešams kontrolēt
ES komisāre: Mākslīgais intelekts var mums palīdzēt, bet to nepieciešams kontrolēt
Par digitālo tehnoloģiju ieviešanu atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Margrēte Vestagere intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt būtisku labumu, taču vienlaikus ir nepieciešams rūpīgi kontrolēt to pielietošanu. Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par līderi šādu drošības standartu ieviešanā.
RTU studenti izstrādā Latvijas apstākļiem pielāgotu zemūdens dronu
RTU studenti izstrādā Latvijas apstākļiem pielāgotu zemūdens dronu
Redzēt zem ūdens pat tad, kad tas ir duļķains, lai varētu veikt dažādas meklēšanas operācijas, kā arī apsekot dažādu būvju konstrukciju stāvokli. Pie zemūdens drona, kas būtu spējīgs veikt šādus uzdevumus Latvijas klimata apstākļos, strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti. 
Vai ātrais Ahillejs noķers lēnīgo bruņurupuci? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai ātrais Ahillejs noķers lēnīgo bruņurupuci? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Teiksiet, muļķīgs jautājums. Bet varbūt ne tik muļķīgs? Manam mazdēlam Augustam nesen palika viens gadiņš. Tagad viņš ir liels vīrs un sāk izkopt savus vaļaspriekus. Viens no tiem, lai arī tas ne visai patīk viņa vecākiem, ir ieslēgt dzīvoklī gaismu un tad to atkal izslēgt. Savukārt es nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu izstāstīt, ka patiesībā viņš mēģina eksperimentāli risināt kādu vairākus tūkstošus gadu senu paradoksālu problēmu. Mana mazdēla izpildījumā tā varētu skanēt apmēram šādi. Augusts ir nolēmis gaismu ieslēgt un izslēgt tieši vienu minūti. Pirmo reizi viņš to izslēdz pēc pusminūtes. Tad vēlreiz ieslēdz pēc ceturtdaļminūtes, tad atkal izslēdz pēc astotdaļminūtes, ieslēdz pēc vienas sešpadsmitās, izslēdz pēc vienas trīsdesmit otrās un tā tālāk, līdz minūte būs pagājusi. Jautājums – vai pēc minūtes gaisma istabā būs ieslēgta vai izslēgta?
«Kiberkaujā nevar gaidīt komandas.» Par ko atbild Latvijas Kiberaizsardzības vienība?
«Kiberkaujā nevar gaidīt komandas.» Par ko atbild Latvijas Kiberaizsardzības vienība?
Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība ir viena no jaunākajām un modernākajām Zemessardzes struktūrvienībām, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanu un to seku pārvarēšanu kibertelpā gadījumos, kad Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vai IT drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir nepieciešama papildu kapacitāte vai Kiberaizsardzības vienības speciālās prasmes, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" skaidroja Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības komandieris majors Ronalds Mandelis.
Mazulis ar trīs personu DNS: apaugļošanas metodi skaidro ģenētiķe
Mazulis ar trīs personu DNS: apaugļošanas metodi skaidro ģenētiķe
Pasaulē par mazuļiem ar trīs personu DNS dzirdam ne pirmo reizi, bet šogad par šādu ārstu sasniegumu uzzinājām atkal, jo arī Lielbritānijā dzimis mazulis, kuram ir trīs vecāku DNS. Šī mākslīgās apaugļošanas metode palīdz izvairīties no mitohondriālo slimību pārnešanas no mātes uz bērnu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un klīnikas "IVF Rīga" ārste ģenētiķe Ieva Grīnfelde.
Programmēšanas hakatonā «HackCodeX» Rīgā uzvar risinājums skolu izvēlei bērniem
Programmēšanas hakatonā «HackCodeX» Rīgā uzvar risinājums skolu izvēlei bērniem
Otrajā starptautiskajā programmēšanas festivālā "HackCodeX", kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Rīgā, par labākā risinājuma autoriem žūrijas un dalībnieku balsojuma kopvērtējumā tika atzīta komanda "SkolaGuru", kas izstrādāja rīku, lai palīdzētu vecākiem izvēlēties labāko skolu savam bērnam, balstoties uz tā interesēm, kā arī citiem faktoriem.
Rudzupuķes ēdam, bet zāli smādējam. Uztura un kultūras saikni skaidro pētnieces
Rudzupuķes ēdam, bet zāli smādējam. Uztura un kultūras saikni skaidro pētnieces
Produkti, ko uzskatām par neēdamiem, ne vienmēr ir kaitīgi veselībai, bieži vien tie netiek lietoti uzturā, jo nav vērtīgi, nav skaisti vai vienkārši neatbilst mūsu kultūras priekšstatiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ēdiena kultūras pētniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas pētniece Astra Spalvēna un pārtikas tehnoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un pētniece Liene Ozola.
Vairāk laika ģimenei un grāmatām – 3 jaunieši eksperimentā uz laiku atsakās no mobilā telefona
Vairāk laika ģimenei un grāmatām – 3 jaunieši eksperimentā uz laiku atsakās no mobilā telefona
Apritējuši jau 50 gadi, kopš veikts pirmais zvans, izmantojot rokas mobilo telefonu. Vai mobilais telefons kļuvis par atkarību raisošu ierīci jauniešu ikdienā? Latvijas Radio nelielā eksperimentā trīs vidusskolas vecuma jauniešiem no Rīgas skolēnu domes lūdza trīs dienas atteikties no šīs viedierīces lietošanas, pēc kā jaunieši secināja, ka viņiem atlika vairāk laika pievērsties ģimenei, grāmatām un draugiem, taču radās dažādas praktiskas grūtības, piemēram, norēķināšanās veikalā, taksometra izsaukšana un apģērba izvēle atbilstoši laika prognozei.
Nogalināt Hitleru un padarīt pasaules karu par nenotikušu – vai iespējams? Profesora Auziņa zinātnes...
Nogalināt Hitleru un padarīt pasaules karu par nenotikušu – vai iespējams? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Poļu fantasta, filozofa un futurologa Staņislava Lema stāstā viens no personāžiem, kura vārds ir profesors Korkorans, apgalvo, ka viņš pats sev ir tēvs. Kosmisko ceļojumu laikā viņam esot gadījies nokļūt laika cilpā, apmest laika loku, atgriezties pagātnē un galu galā kļūt pašam par savu tēvu. Šo stāstu nereti pieskaita pie komiskiem absurda žanrā uzrakstītiem sacerējumiem, tik neiespējams šis apgalvojums izklausās. Taču pārdomas par šo epizodi var kalpot par labu sākuma punktu sarunai par ceļošanu laikā.
Skolotāja: Ikdienā redzot skolēnu darbus, var lieliski identificēt ar mākslīgo intelektu radītos
Skolotāja: Ikdienā redzot skolēnu darbus, var lieliski identificēt ar mākslīgo intelektu radītos
Aizvien biežāk mēs dzirdam par mākslīgo intelektu, un to pārbaudes darbos un eksāmenos mēdz izmantot arī jaunieši. Ievadot atslēgas vārdus attiecīgajās interneta vietnēs, mākslīgais intelekts spēj skolēna vietā pat uzrakstīt eseju vai gudri un izsmeļoši atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas var noderēt pārbaudes darbos. Tomēr pedagoģe norāda, ka katra skolēna valodas stils ir tik izteikts, ka rīka sacerētās atbildes ir vienkārši identificēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". 
Neliels čemodāns ar klausuli jeb kā sākās mobilo telefonu ēra Latvijā
Neliels čemodāns ar klausuli jeb kā sākās mobilo telefonu ēra Latvijā
Lai gan pirmie rokas telefoni plašākai lietošanai pasaulē piedāvāti jau 20. gadsimta 80. gados, tomēr, līdz tie nokļuva Latvijā, pagāja zināms laiks. Pirmie Latvijā ienāca pirmās paaudzes analogie telefoni, un tas notika 90. gados. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre skaidroja, ka pirmos 12 mobilos telefonus kā paraugus atveda kompānija "Telia" Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, uzstādot tornī pirmo mobilo staciju.
Studenti gatavojas palaist raķeti 40 km augstumā
Studenti gatavojas palaist raķeti 40 km augstumā
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda strādā pie lieljaudas raķetes izveides. Līdz šim izdevies raķeti izšaut 1,9 kilometru augstumā, bet šobrīd studenti izstrādā jaunu tehnoloģiju, lai jau vistuvākajā laikā raķeti paceltu pat līdz 40 kilometru augstumam.
Šamanisms – senākā ticības paveida forma nav izzudusi arī šodien
Šamanisms – senākā ticības paveida forma nav izzudusi arī šodien
Ticība, dziedniecība un lēmumu pieņemšanas vara – to visu senajās kopienās pārvaldīja viens cilvēks jeb šamanis, kas ar īpašu rituālu, vielu un zālīšu lietošanas palīdzību sazinājās ar garu pasauli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Viņš norādīja, ka šamanisms laika gaitā ir transformējies un arī mūsdienās šī prakse daudzviet saglabājusies.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd