Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Viņš pieņēma lēmumu nepakļauties pavēlei atkāpties un kopā ar Studentu bataljona vīriem noturēja Rīgu – tas bija Fridrihs Zommers-Vasarietis. Tieši viņa vadībā Brīvības cīņu dalībnieki neļāva vācu karaspēkam šķērsot Daugavu un, iespējams, tas izšķīra Latvijas likteni. Zommera-Vasarieša cīņasspars turpinās viņa bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos. Vasariešu dzimta ir liela, tur godā varoņdarbus un nu jau mazmazmazbērniem stāsta, kā tika noturēta Rīga.
"Svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā." Šie vārdi ir daļa no svinīgā solījuma, ko 11. novembrī dod vairāk nekā 800 Latvijas jauniešu, stājoties Jaunsardzes rindās. Viņu vidū ir arī 16 gadus vecais Dmitro Ļaskoveckis. Puisis no Ukrainas, kurš pagaidām radis patvērumu Latvijā, Ikšķilē.
Krists Ancāns ir viens no brīvprātīgajiem karavīriem Ukrainas armijā. Lāčplēša dienā viņš aicina nepierast pie kara.
Sveicienu Lāčplēša dienā Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem, armijas veterāniem un rezerves karavīriem no Nepālas kalniem ar dzestru vēju un Anapurnas grēdu fonā atsūtījis zemessargs un alpīnists Juris Ulmanis.
Agita Kimmele Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pievienojās pirms sešiem gadiem. Savus dienesta pienākumus viņa veic Liepājā, dienot uz kuģa "Tālivaldis". Agita Kimmele ieguvusi izglītību grāmatvedībā, tomēr ātri vien sapratusi, ka tas nebūs īstais ceļš viņas dzīvē, tāpēc iestājusies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, viņa pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Dina Skrabe Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē dien kopš 2018. gada. Medicīnas rota sāka attīstīties gadu vēlāk, un šobrīd tajā dien ap 80 zemessargu, kas ir ārsti un citi medicīnas darbinieki. Lai spētu sevi aizstāvēt, jāapgūst arī militārās prasmes, viņa pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma".
Pirms mēneša Ādažu militārajā bāzē militārās pamatapmācības kursu uzsāka 30 cilvēki, kuru mērķis ir kļūt par profesionāliem karavīriem. Viņu vidū ir arī Ralfs Daniels Saulītis un Aivis Beļakovs. Kāpēc šie vīri nolēmuši pievienoties Latvijas armijai, un kā viņiem sokas apmācībās, viņi pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Gundars Kalve šonedēļ atgriezās no Ukrainas, kur aizstāv tās neatkarību. Gundars ir valsts patriots – viņš stāvēs un kritīs par valsti. 18. novembrī viņam pasniegs pašvaldības apbalvojumu – "Jēkabpils novada Goda pilsonis".
"Mani darba instrumenti bija pats vērtīgākais, ko paņemt līdzi, bēgot no Ukrainas," saka frizieris Daniils Kiktjovs, kurš kopā ar ģimeni patvērumu radis Kuldīgā. Tas bijis tālredzīgi, jo viņš šajā nelielajā pilsētā šobrīd strādā divās frizētavās. Kiktjovs atzina, ka jau saradis ar Kuldīgas mieru, bet cer, ka drīz varēs doties atpakaļ mājās.
Mūsdienu jaunieši ir ieinteresēti tiesību jautājumos un ilgtspējā, bet ne tik ļoti turībā, novērojis sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis. Viņš gan uzsver, ka var runāt tikai par tiem 6000 jauniešu, kuru vārdi ir atrodami uzņēmuma datu bāzē un kuriem "Visas iespējas" palīdz kāpt pa karjeras kāpnēm, meklēt brīvprātīgo darbu vai saprast savu potenciālu.
Arī karavīriem ir vajadzīgs atbalsts, un to var sniegt kapelāni. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vecākais kapelāns majors Mareks Savickis norāda, ka kapelāni ir Dieva instruments, kas stiprina karavīru. Taču, runājot par to, kas stiprina valsti, Savickis teic: "Mēs stāvam sardzē par to, lai mēs varētu kā tauta plaukt, augt, nobriest." Viņš aicina ikkatru padomāt par to, kā viņš var aizstāvēt savu valsti.
Šajā nedēļas nogalē svinīgas lāpas iedegsies arī Krotes ciemā Dienvidkurzemē, kur par īpašo Velēkņu ozolu rūpējas Inta un Māris Ūtēni. Senā ozola dobumā joprojām redzama 1919. gadā iegravētā karavīru cepures kokarde ar saulīti, kas bija Latvijas valsts pirmais ģerbonis. Velēkņu ozols šogad tika pieteikts arī konkursa "Eiropas Gada koks Latvijā" balsojumam.
Olena Hubska un Andrijs Holovatenko ir laulāts pāris no Kijivas, ārsti. Kara laikā katram ukraiņu mediķim ir daudz nepierastu, bet ļoti svarīgu uzdevumu. "Katrs ārsts bez pamatdarba veica arī brīvprātīgo darbu. Un ārstam šis darbs ir ārstēt cilvēkus," saka Andrijs.
Dita Balčus no bērnu dienām gribēja kļūt vai nu par aktrisi vai princesi. Liktenim ir labpaticis, ka viņa sevī apvienojusi abus šos sapņus. Izmācījusies par aktrisi, vēlāk kļūstot arī par režisori, Dita ir strādājusi Jaunatnes teātrī, bet pēc tam bijusi klāt pie teātra "Kabata" šūpuļa. Tad dibinājusi savu teātra apvienību "Trīs māsas" un nu jau dažus gadus ir Ziemeru muižas saimniece – princese pilī.
Mūsu cilvēki aizstāv ne tikai Latviju. Nacionālie bruņotie spēki piedalās arī starptautiskajās misijās. Jau trīs mēnešus misijā Kosovā ir kapteine Ieva Jordane-Liflande. Esot tur, viņa novērtē, cik labi dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. "Es stāvēšu un kritīšu, centīšos darīt visu, kas manos spēkos, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu vieta, ko saukt par mājām," saka Ieva Jordane-Liflande.
Piekrastes zvejnieku skaits sarūk, un ir bažas, ka šis senais arods iznīkst. Vīri, kas vēl iet jūrā, noveco, bet jaunie šo grūto darbu uzņemas nelabprāt. Viens no Vidzemes jūrmalas jaunajiem zvejniekiem, kurš turpina vectēva un tēva arodu, ir Jānis Krūmiņš.
"Ķirbju karaliene" Ilze Venterzute Tukuma novada Pūres pagasta "Kliblapsās" kopā ar vīru un meitas Daces ģimeni 50 hektāru platībā audzē ķirbjus. Lai gan Ilze pati pēc izglītības ir kordiriģente, kori viņa nekad nav vadījusi, jo pēc darba vecāku saimniecībā pārgāja uz savas saimniecības vadīšanu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Līdzās daudziem citiem brīvprātīgajiem, kuri veido palīdzības sūtījumus uz fronti Ukrainā vai palīdz bēgļiem Latvijā, ir arī rakstnieks Jānis Joņevs – grāmatas "Jelgava '94" un nupat iznākušā detektīvromāna "Decembris" autors. Sev raksturīgajā stilā viņš atzīst, ka viņa prasmes "Tavi draugi" angārā īsti neder. Bet kraut kastes gan viņš var un tieši to arī dara.
Ar ko tikai Rolands Ekšteins no Grobiņas savā mūžā nav nodarbojies. Kad bruka kolhozi, viņš iegādājās mehāniskās darbnīcas, domādams, ka tehniku laukos cilvēkiem vajadzēs remontēt vienmēr. Tad sāka ar graudkopību, bet bija negals ar uzpircējiem. Pēc tam ķērās pie austersēņu audzēšanas, bet tautā tās īsti vēl nebija modē. Ar zosīm gāja labāk, bet tad uzradās putnu gripa. Kā nākamais izaicinājums nāca kazas, par kurām iepriekš nekas īsti nebija zināms, bet tagad jau ir sava siera ražotne, turpat bijušajās darbnīcās.
Fotogrāfe Vera Vatutina, kas strādā ar pseidonīmu Meira Getmane, vairākus gadus veltījusi Holokausta tēmai. "24. februārī manī notika sava Babinjara (ebreju masu slepkavošanas vieta Kijivā nacistu okupācijas laikā – red.). Iekšā viss pārtrūka," viņa saka. Tagad Vera apmetusies Serbijā. "Daudz ko gribas nofotografēt, lai parādītu pasaulei, kas izdarīts ar Ukrainu. Sirds raud," viņa atzīstas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
