Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Dikļu pagastā improvizētā dāvanu veikalā "Vecais zābaciņš" pārvērties visparastākais lauku šķūnis. Šķūņa saimnieces Madara un Marta pavasarī atgriezās Latvijā pēc 12 Lielbritānijā pavadītajiem gadiem, lai sāktu saimniekot savā lauku saimniecībā un ir pārliecinātas, ka arī laukos var īstenot visdažādākās idejas.
Lūšu ģimene Ogres novada Lielvārdes pagasta "Stropēnos" izveidojusi ģimenes uzņēmumu "Lūšu drava". Līga Lūse ir biškope jau 48 gadus, viņas vedekla Lelde arī pabeigusi biškopības kursus, un nu abas rūpējas par 50 bišu saimēm. Lelde arī pati gatavo medus maisījumus ar ogām, šokolādi un riekstiem un uzņem tūristus, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šonedēļ uz Ukrainu nosūtītas vairāk kā 400 ierakumu sveces, kas tapušas Valmieras jaunatnes centrā "Vinda", tās gatavoja gan paši "Vindas" dalībnieki, gan Valmierā šobrīd dzīvojošie ukraiņi, gan arī tie, kas vēlējās dot savu artavu, lai palīdzētu Ukrainai.
Bekuciems ir neliela apdzīvota vieta Ogres novada Tomes pagastā. Pirms nepilniem diviem gadiem, pandēmijas laikā, Pugaču ģimene uz savas zemes izveidoja jaunu tūrisma objektu – oranžēriju jeb vietu, kur rīkot ģimeniskas svinības vai pulcēties nelielam viesu un draugu pulkam. Oranžērijā tagad notiek dažādas meistarklases un koncerti, noskaidroja Latvijas Radio.
Astoņi mēneši Hersonas pilsētas okupācijā bija arī astoņi pretošanās mēneši. Sākumā atklātā veidā, pēc tam klusībā, bet nemitīgi – ar pārliecību, ka Ukrainas zeme tiks atbrīvota. Kāda Hersonas iedzīvotāja okupācijas laiku ir fiksējusi savā dienasgrāmatā ar nosaukumu "Višivankas hronikas", kam tagad ilustrācijas radījuši daudzi mākslinieki.
Manas grāmatas pagaidīs – tagad jāpalīdz ukraiņiem. Tā par savu izvēli adīt zeķes Ukrainas karavīriem saka rakstniece un režisore Dace Priede. Viņa ir kuldīdzniece un šobrīd ir režisore Kuldīgas amatieru teātrī. Līdzās saviem sirds darbiem, kas saistīti ar teātri un grāmatu rakstīšanu, Dacei Priedei ir vairākas aizraušanās: veidot grāmatzīmes no kaltētiem ziediem un šobrīd adīt arī zeķes, ko vest uz Ukrainu.
Kāds 88 gadus vecs Melnkalnes iedzīvotājs sācis inženierzinātņu studijas. Branislavs Radulovičs šādā veidā cenšas rādīt paraugu citiem gados vecākiem cilvēkiem, un tā ir arī interesanta pieredze gan pašam, gan pasniedzējiem un kursabiedriem.
Agris Pikšens un Zita Bērziņa pirms diviem gadiem Ogres novada Lielvārdē nodibināja biedrību "Visa veida kustība". Biedrības mērķis ir rosināt cilvēkus nodarboties ar sportu un aktīvi pavadīt laiku brīvā dabā. Tikko noslēgusies akcija, kuras laikā 10 dienās ik dienu bija jānoiet 10 000 soļi.
Daugavpilieša Oskara Zuģicka vārdu pazīst ne vien Latgalē, bet nu arī aiz Latvijas robežām. Viņš kādreiz bijis ģeogrāfijas skolotājs, bet jau teju 20 gadus ikdienā mudina cilvēkus "izkāpt no savas komforta zonas" un izzina viņu idejas, lai iedrošinātu tās īstenot. Pārrobežu projektu koordinators, forumu organizators, aktīvo iedzīvotāju Oskars Zuģickis
Lai gan šis ir laiks, kad jebkuram ir iespēja kļūt populāram internetā, nevarētu teikt, ka tas izdodas daudziem. Paulīnei Paucītei, kautrīgajai un klusajai meitenei no Limbažiem, tas izdevās. Šobrīd sociālajā tīmekļa vietnē "TikTok" viņai ir 300 tūkstoši sekotāju, bet vairāki viņas video ir noskatīti pat 35 miljonus reižu, viņa atklāja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25".
Latvijas Radio šī gada ierakstu sēriju "Cilvēks ziņu virsrakstos" sāk ar stāstu par Oleksandru Pogrebijski – Ukrainas karavīru ar segvārdu "Patriots", kurš karoja Donbasā un tagad atkal pilda karavīra pienākumu frontē.
Konstantīnu Gudausku, dzimušu Kazahstānā un pēc tautības lietuvieti, cilvēktiesību aizstāvi un brīvprātīgo no Bučas, šajā Kijivas apgabala daļā pazīst un mīl visi. Okupācijas laikā, kad vietējie iedzīvotāji bija nonākuši lamatās un varēja iet bojā jebkurā brīdī, Konstantīns, riskējot ar dzīvību, spēja izvest vairāk nekā 200 cilvēku.
Maija un Ritvars Ekerti ik dienu pēc darba dodas uz lauku īpašumu, lai audzētu un pārstrādātu cidonijas. Katrs no 15 tūkstošiem stādu pa vienam tika likti zemē, – šobrīd tie dod iespēju no peļņas atjaunot savu lauku māju. Nav daudz, bet pietiek, jo viņi to visu dara bērnu dēļ. Arī karoga masta pagalmā vēl nav, bet noteikti būs, Ekerti stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Par bezpajumtnieku Imantu Mihņenoku un viņa sunīti Bellu oktobra beigās Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" jau stāstīja. Imants beidzamos piecus dzīves gadus bija nonācis neapskaužamos apstākļos – viņš mitinājās dārza būdā, un vienīgais siltuma avots ziemā šim cilvēkam bija suns. Tā kā Imants nelieto atkarību izraisošas vielas un par spīti redzes problēmām strādā, cik spēj, viņam nolēma palīdzēt Kristīne, kura palīdzības saucienu ievietoja sociālajos tīklos. Šajā brīdī Imanta dzīvē sākās neticamas pārmaiņas, un nu viņš ticis pie silta, ugunsdroša mājokļa.
Filmas autori par Paulas Tisenkopfas cīņu ar krūts vēzi uzzināja viņas izstādē "Paštrokšņi" Laubes namā. Izstāde bija īsts mākslas fakts, drosmīgs pavisam jaunas sievietes stāsts par sevis apjēgsmi slimībā, par mēģinājumu to pārvarēt un tikt galā ar jauno dzīves realitāti. Dzima ideja par filmas veidošanu.
Evai Viļķinai ir bijušas ļoti smagas dzemdības. Dzemdību traumas rezultātā bērns kļuva par cilvēku ar invaliditāti uz mūžu. Smadzeņu bojājumi. Viegls ceļš ģimenei nav bijis. Gan emocionāli, gan fiziski. Ar savu stāstu LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" dalās biedrības "Cerību spārni" valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina.
Pērn Līga, izrakstoties no slimnīcas, uz kuru viņu nosūtīja ģimenes ārsts ar Covid-19 pazīmēm, ar savām kājām no turienes vairs neiznāca. Ar stiprām galvas un muguras sāpēm meiteni faktiski atstāja uz ielas. LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" ar savu stāstu dalījās Līga Laudiņa.
Izzūdošu amatu meistars un izcila personība, kas dod darbu tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, – tā novadnieki raksturo rēzeknieti Andri Kačkānu. Viņš ir profesionāls kurpnieks jau vairāk nekā 40 gadus un savā ģimenes uzņēmumā nodarbina un integrē sabiedrībā cilvēkus ar vājdzirdību. Ikreiz, tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, Andris darina apavus gandrīz visiem to dalībniekiem.
Karš apgriezis kājām gaisā daudzu ukraiņu dzīves – bojāgājušie un ievainotie, sagrautas mājas un pilsētas, okupācija, milzīgs skaits bēgļu, ekonomikas krīze. Anastasijai Zvaričai – laimīgai sievai un divu bērnu jaunajai māmiņai, talantīgai rakstniecei un fotogrāfei, dzīve sagriezās kājām gaisā neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņai sākās personīgais karš – ar vēzi.
Vilova (Willow Storm Boulter) ir dzimusi Lielbritānijā un pirms Covid-19 pandēmijas izceļojusi lielāko daļu Eiropas. 2020. gadā viņa kopā ar draugu, kurš ir latvietis, pārvācās uz kādu vienkāršu, vecu koka māju Latgales laukos, kur viņi dzīvo līdzīgi tam, kā dzīvoja mūsu vecvecāki. Vilova apbrīno Latvijas dabas krāšņumu un tuvākajā laikā vēlas iemācīties latviešu valodu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
