"Pirms nepilniem trijiem gadiem man bija tas prieks un laime kļūt par vecmāmiņu. Piedzima mazdēliņš, un, gaidot Ziemassvētkus, man bija vēlēšanās sarūpēt viņam kaut ko īpašu. Šī vēlme man atsauca atmiņā bērnību, jo arī bērnībā es dažkārt savai vecmāmiņai pati kaut ko darināju. Tas man sagādāja prieku. Es vēlējos radīt ko īpašu savam pirmajam mazbērnam, un uz Ziemassvētkiem uzšuvu viņam pirmo mīļspilvenu," atcerējās Evita.
Kopš tā brīža ar pašvaldības konkursa palīdzību un neatlaidīgu darbu Evita ir izveidojusi savu šūšanas darbnīcu, ir pašnodarbinātā un šuj rotaļlietas un mīļspilvenus bērniem tuvākā un tālākā apkārtnē.
Evita skaidroja, ka šūšana viņu aizrauj jau kopš bērnības. Sākumā kleitas šuvusi lellēm, bet ar laiku iemācījusies ar rokām šūt blūzes un svārkus arī pati sevi. Viņa piemin savu sākumskolas skolotāju, kura dzīvoja kaimiņos un, pamanījusi Evitas aizraušanos, aizlienēja kājminamo šujmašīnu.
"Tad jau, tā teikt, maisam gals bija vaļā,"
stāstīja Evita.
Vēlāk, pateicoties mammai, viņas rokās nonāca arī pirmā elektriskā šujmašīna. Šūšanu Evita ir apguvusi pašmācības ceļā, un to darīt viņu motivēja fakts, ka tolaik tā bija nepieciešamība, ja gribēji pucēties.
"Esmu padomju laika bērns, tad tās iespējas pucēties meitenēm kādas nu bija, tādas bija, bet pucēties gribējās. Tad es vienkārši šuvu, kā mācēju. Šūšanu esmu apguvusi pašmācības ceļā, nekur neesmu mācījusies, bet sev darināju kleitas. Arī kāzu kleitu sev es sašuvu pati, jo tas bija 90. gadu sākums, un, ja arī varbūt bija līdzekļi, nebija jau, kur pirkt," atminējās Evita.
Nav tā, ka Evita apģērbu vispār neiegādātos veikalā, bet lielāko daļu drēbju savā skapī viņa ir darinājusi pati. Pati gan nekad netika domājusi, ka kādreiz šūs arī citiem.
"Esmu bērniem šuvusi, vīram, savai mammai un pati sev, protams, bet to, ka es šuju kādam citam un ka es ar to pelnīšu, es nevarēju iedomāties," atzina Evita.
Līdz šim viņa strādāja Smiltenes televīzijā, kurā vadīja nelielu ziņu raidījumu. Interesanti, ka visi tērpi, kurus Evita vilka filmēšanas brīžos, arī bija viņas pašas šūti. Kad raidījuma veidošana tika pārtraukta, bija jādomā, ko darīt tālāk. Un tā pēc spilvena uzšūšanas pašas mazbērnam Evitai radās ideja šūšanu attīstīt plašāk.
Nelielā šūšanas darbnīca, kas izveidota, pateicoties dalībai Smiltenes pašvaldības konkursā mazajiem uzņēmējiem, atrodas Evitas mājās, otrajā stāvā. Viņa to sauc par savu stūrīti, kur katrai lietai ir sava vieta.
"Ir savi plusi, ja tu mājās strādā, un ir savi plusi, kad ir kaut kur citur darbnīca. Šobrīd es raugos uz to no finansiālā aspekta. Ja es īrēju telpas, tās man ir papildu izmaksas, ko es šobrīd nevaru atļauties," stāstīja Evita.
Evita šuj spilvenus ar aplikācijām, kurās attēloti zaķi, kaķi, lāči, bites un citi tēli. Šūt pārdošanai viņa sāka, kad, ieliekot savu darbu bildes sociālajā tīklošanās vietnē "Facebook", radās pirmie pasūtījumi.
"Kolīdz publicēju savu pirmo mazbērniņa darbiņu, man bija pirmais piedāvājums "Facebook", ka cilvēki vēlas kaut ko līdzīgu. Tajā brīdī es nesapratu, vai es ar kaut ko tādu tikšu galā. Viens ir, kad tu savam mazdēlam taisi mīļu dāvanu, bet otrs, ja tev cilvēks pasūta. Es ilgi domāju, vai es to varēšu, bet nemiers dīdīja," stāstīja Evita.
No flīsa auduma atgriezumiem, kas paliek pāri pēc spilvenu šūšanas, Evitai radās ideja radīt rotaļlietas – sākumā tīri taupības nolūkos, lai nebūtu auduma pārpalikumi jāizmet miskastē.
"Idejas rodas procesā, bet talkā, protams, ņemu arī interneta vidi. Tas ir roku darbs, jo katra detaļa – austiņa, actiņa vai kājiņa – tiek izgriezta ar rokām, un mašīnas darbs ir tikai tas, ka tā tiek piešūta klāt," norādīja Evita.
Cilvēki viņas radošos un košos mīļspilvenus, kā arī unikālās rotaļlietas, ir iecienījuši. Evita tirgo gan internetā, gan dodas uz dažādiem amatnieku gadatirgiem. Nelielajā biznesā Evitu atbalsta gan vīrs, gan pieaugušie bērni, gan, protams, iedvesmas avots mazdēliņš Regnārs.
