Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Jēkabpils novada Aknīstes pagasta saimniecības "Vilkupurvs" saimniece Ligita Elksnīte izaudzinājusi astoņus bērnus, iepriekš nodarbojusies ar intīmpreču veikalu pārvaldīšanu, taču pirms četriem gadiem pabeidza pirts skolu un pievērsās ārstniecības augu plašai izmantošanai, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā kādreizējo politiķi un ilggadēju Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju. Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs, neaizrunājams stāstnieks un entuziastisks senu priekšmetu vācējs. Piecos gados viņš izveidojis privātu kolekciju, ko dundadznieks sauc nevis par muzeju, bet par svarīgu piemiņu bijušajām paaudzēm un nozīmīgu vērtību bērniem.
Kļūt par īstu cilvēku un atgūt vecmāmiņas godību, tāda bija aktrises Sigitas Pļaviņas motivācija, iegādājoties savu sapņu namiņu un iekopjot dārzu piejūras teritorijā sešus kilometrus no Liepājas. Viņa katram latvietim novēl rudens aveņu rindu, atzīst, ka nekas nav briesmīgāks par piparmētru, kas aug, kur pati vēlas, bet vāzē Sigita izvēlas likt pļavas ziedus, jo – kas gan var būt skaistāks par suņuburkšķu pušķi?
Korģeniete Gunita Bisniece teju par savu trešo ģimeni tagad sauc 28 Ukrainas kara bēgļus. Līdzās rūpēm par savu personīgo ģimeni un veco ļaužu mītni „Sprīdīši” viņa tagad ik dienu brīvprātīgi palīdz arī ukraiņiem. Pavasarī kopā ar citiem pagasta iedzīvotājiem bija jāiekārto telpas bēgļu uzņemšanai, bet tagad nākas palīdzēt risināt dažādus sadzīves jautājumus.
2002. gadā dibinātais Vītolu fonds nu jau 20 gadu garumā palīdz iegūt augstāko izglītību Latvijas jauniešiem, arī Likteņdārzs ir viens no Martas un Viļa Vītolu projektiem. Abi ir vecāki pieciem bērniem un kopā ir jau 60 gadus. "Katrs cilvēks piedzimst ar vienu zināmu daudzumu patriotisma. Mūsu ģimenē tā patriotisma deva bija lielāka," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja Vilis Vītols, norādot, ka tas trimdas gados Venecuēlā palīdzējis saglabāt savu latvietību, savukārt, vērojot, kā tur dzīvo vietējie, nāca atklāsme par to, cik liela loma ir izglītībai.
Ja daba devusi asu prātu un radošu izdomu, rodas ne viena vien inovatīva ideja. Tā tas ir arī piecpadsmitgadīgajam Maiguram, kurš dzīvo Dzelzavas pagastā Madonas pusē. Lai trušiem domātā zāle nebūtu jāplūc ar rokām, viņš uzmeistarojis pats sev mazu zāles trimmerīti. Un tas nav vienīgais jaunieša izgudrojums. Kā saka tuvinieki, puisi nemiers un jaunas idejas dīda nepārtraukti.
Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Par to, kā nokļuva Latvijā un kāda ir mūsu valsts bēgļa acīm, viņa stāsta Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" projektu sērijā. Šoreiz – par cilvēkiem Latvijā, kuri palīdz ukraiņiem iejusties un tikt pie visa sadzīvei nepieciešamā.
Jānis Zariņš Aizkraukles novadā uzņēmējdarbību sāka pirms pieciem gadiem, kad vasaras sezonā ar kuģīti "Baltā kaza" sāka pārvadāt cilvēkus no viena Daugavas krasta uz otru – no Klidziņas uz Jaunjelgavu. Pirms tam bijis zemnieks, līdz piedzīvojis izdegšanu, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Arī Lielbritānijas latvieši nupat ir nolīgojuši lielākajās Jāņu svinībās ārpus Latvijas, kas norisinājās Daugavas Vanagu fonda lauku īpašumā “Straumēni”. Festivāls norisinājās no piektdienas līdz svētdienai, līgotājiem turpat pļavā dzīvojot teltī.
Kad Latvijas Televīzijas runāja ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmēju, harkivieti Antonu Semjonovu Krievijas uzsāktā kara sākumā, viņš bēga no Krievijas karaspēka smagi bombardētās pilsētas. Mazāk nekā pirms nedēļas Antons ar ģimeni pārcēlās uz Ļvivu, kur atkal var gulēt, naktī nedzirdot trauksmes sirēnas.
Vilnis Jānis Zaļkalns (1947-2002) – publicists, grāmatizdevējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks, ilggadējs ziņu veidotājs latviešu valodā Zviedrijas Radio un Latviešu redakcijas vadītājs (no 1989. gada) - Latvijas sabiedrībā joprojām mazzināms Zviedrijas latvietis, kura nozīme Latvijas un latviešu trimdas vēstures procesos ir nepelnīti maz pētīta.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) sirds ķirurgi veikuši šogad pirmo sirds transplantāciju. Jaunā sirds pārstādīta bērnu teātra režisorei Līgai Gackai no Valmieras.
Lielbritānijā dzīvojošās Plataču ģimenes piemājas dārzā ir gana daudz vietas, lai kaķa Mura uzraudzībā varētu atkārtot tautas dejas. Plataču ģimenē dejo gan mamma, gan abas meitas, taču 14 gadus vecajam brālim vairāk interesē futbols.
Jāņu svinēšana ir svarīga daudzās ģimenēs, taču tādā, kur šajās svētku dienās jāsvin vārda dienas mammai, tētim, lielajam brālim un pēc dažām dienām arī mazajam brālim, tie ir pavisam īpaši. LTV īsi pirms svētkiem satika Zamovsku ģimeni – Līgu, Jāni, mazo Jāni un Viesturu, lai jautātu – cik lieli vainagi un cik daudz siera jāgādā ģimenei ar tik daudz gaviļniekiem.
Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem celt Jāņu galdā īstu latviešu ēdienu ir goda lieta. Taču ne vienmēr austrumeiropiešu veikaliņos ir dabūjams Jāņu siers, un ne visas mājasmātes gatavas stāties pašas pie plīts, tādēļ tiek meklētas saimnieces, pie kurām pasūtīt sieru un citus latviešu gardumus.
Katerina Kasatkina no Ogres novada Rembates pagasta "Jaundzilnām" pēc izglītības ir juriste, kas pirms 10 gadiem kopā ar ģimeni pārcēlās uz laukiem. Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” viņa atklāja, ka īstu mīlestību un izpratni par Latviju iemantoja tikai pēc pārcelšanās, kad sāka saimniekot uz savas zemes, tāpēc uzskata, ka ir svarīgi aizstāvēt mazos lauku saimniekus.
Govs turēšana būtu pārāk liels slogs, bet ir arī cita alternatīva. Tā, pirms sešiem gadiem pārceļoties no Rīgas uz Latgales laukiem – Rēzeknes novada Dekšāres pagastu, nosprieda Jolanta Smane un sāka nodarboties ar kazkopību.
Šī ģimene ir divas mammas, septiņus mēnešus vecā meitiņa un suns. Latvijas tiesa ir atzinusi, ka Jana Jarinovska un Lilita Poriete ir ģimene. Viņas kļuvušas par ceturto pāri Latvijā, kas atzīts par divu viendzimuma cilvēku oficiālu savienību.
Saraiķos, vietā pie jūras, kur dzīvo Zane Gusta un viņas ģimene, nu jau vairākus mēnešus mitinās četri cilvēki no Ukrainas. Mamma, vīrs un divi bērni, turklāt viens no bērniem ir ar invaliditāti. Latvijas Radio Kurzemes korespondente Inga Ozola devās uz viesu māju jūras krastā, kur Gusta audzē lavandas un uzņem tūristus. Tur divas ģimenes zem viena jumta dala kopīgu veļasmašīnu un citas sadzīvei vajadzīgās lietas, un turpina dzīvot. Ceturtdien visi kopā sagaidīs Līgo vakaru.
Ar līgo dziesmām, zāļu vainagiem un dažviet pat dubultu varavīksni debesīs aizvadīta gada garākā diena un īsākā nakts – vasaras saulgrieži. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas svinēt tieši 21. jūniju – dienu, kad saule debesīs ir visilgāk, dodot savu gaismu un spēku visam dzīvajam. Koknesē saulgrieži sagaidīti pilsdrupās, bet grupas “Tautumeitas” skanīgais dziedājums aizskanēja tālu pāri likteņupei, ļaujot līgot un dziedāt līdzi arī upes otrā krastā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
