Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Mediķi Tetjana un Serhijs Čerepovi ir Ukrainas kara bēgļi, kuru pilsētā Harkivas apgabala Volčanskā Krievijas karaspēks ienāca jau kara pirmajā dienā. Trīs mēnešus Čerepovu ģimene pavadīja okupētajā pilsētā; tas bija ļoti smags laiks, tādēļ viņi devās bēgļu gaitās. Tagad Tetjana un Serhijs, kā arī viņu divas meitas mājvietu ir raduši Valmierā, bet darbu – Vidzemes slimnīcā.
Līdz pērnā gada 16. martam busiņam bija sarkanie diplomātu numuri un tas vadāja Krievijas vēstniecības darbiniekus, bet tad tas mainīja īpašnieku un kļuva par palīdzības busiņu Ukrainai. Ar to biedrības "Tev" aktīvists Aigars Loss jau 17 reizes bijis karā ierautajās pilsētās un vedis uz Latviju bēgļu ģimenes. Viņš smejas, ka šis ir veids, kā busiņš izpērk savu karmu.
Santa un Didzis Rumbas Valmieras novada Dikļu pagastā izveidojuši bioloģisko saimniecību, kurā 25 hektāros audzē tējas, dārzeņus, augļus un ogas. Izaudzēto viņi pārstrādā – kaltē, gatavo garšvielu maisījumus un sukādes. Didzis rūpējas par 29 bišu saimēm, galdniecību, traktoriem un zemes apstrādi, bet Santa par visu, kas aug zemē. Viņa arī raksta projektus, kas ļāvuši mazajai saimniecībai attīstīties, saimnieki atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Jau gandrīz gadu Latvijā dzīvo un Ukrainā sāktās studijas turpina 19 gadus vecā Aņa Ribakova, kura kopā ar citiem ģimenes locekļiem bija spiesta doties bēgļu gaitās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Studente Latvijā ir iedzīvojusies, jūtas labi un mācās arī latviešu valodu, tomēr cerība par drīzu atgriešanos mājās nepamet.
Veiksmes faktors uzņēmējdarbībā noteikti ir klātesošs, taču tam ir jābūt atvērtam – tu nevari sēdēt dīvānā un cerēt, ka pēkšņi paveiksies, pašam ir jāstrādā, pārliecināta Egija Gailuma – uzņēmuma "OX Drive" līdzīpašniece un vadītāja, kā arī bijusī uzņēmuma "CityBee Latvia" vadītāja, kas pērn iekļauta "Forbes Latvija" veiksmīgāko uzņēmēju "30 līdz 30" sarakstā. Veiksme, bailes, neizdošanās un darbs – tas viss ir daļa no uzņēmējdarbības, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Saiva Drupa jau 40 gadus dzīvo Zemgalē, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Kā jau laukos, viņa vienlaikus dara vairākus darbus – ir tūrisma punkta vadītāja un gide Staļģenes muižā, bet dienas centrā "Jaunlīdumi" ir saimniecības pārzine un vada ādas apstrādes pulciņu. Saiva izgatavo ādas izstrādājumus, bet spēku rod folklorā un jau 14 gadus darbojas folkloras kopā "Liepāre", viņa pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nažu izgatavošana Krišjānim Grīnbergam sākumā bija hobijs, lai atslēgtos no ikdienas ritma. Pēc draugu iedrošinājuma to pakāpeniski pārvērta par nodarbošanos, radot zīmolu "Karl Walter Tools". "Noticēšana sev laikam veidojas tad, kad ir skaidrs, ka katrs nākamais ir vai nu labāks, vai ne sliktāks par iepriekšējo," viņš stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt", komentējot izaugsmi septiņu gadu laikā.
Raimonds Beitāns savā dzīvoklī Rēzeknē nu jau gandrīz desmit gadus nodarbojas ar klūgu grozu un paplāšu pīšanu. Amatu Raimonds apguvis Latvijas Neredzīgo biedrības rīkotajās apmācībās. Sākumā tas bijis viņam kā vaļasprieks, bet tagad, zināšanām un prasmēm pilnveidojoties, tā kļuvusi par nodarbošanos, ar ko viņš pelna iztiku.
Ludis Kleins ir tikai pašā dzīves ceļa sākumā, taču jau veicis vienu no vissvarīgākajām izvēlēm dzīvē – viņš apzinās, ka nepieciešama laba profesija, kas mūsdienās nav iespējams bez izglītības. Viņam ir mērķis – kļūt par auto elektriķi, un ar šo izlēmību viņš atšķiras no citiem romu jauniešiem.
Tas ir Covid-19 laika projekts – tā par ceptuvi "Kukul" Tukuma novada Engurē Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" stāstīja Sintija un Ivo Berkoldi. Ģimene biznesu uzsāka ar piparkūku mīklas gatavošanu savā virtuvē. Tagad blakus ceptuvei izveidots veikals "Maize un māksla", kas darbojas arī kā kultūrvieta – tā pagalmā vasarā notiek pasākumi un teātra izrādes. Šovasar uzņēmēji plāno atvērt arī mazo alus darītavu.
Pasaules vīnziņu čempionātā Parīzē svētdien, 12. februārī, uzvarējis latvietis Raimonds Tomsons.
Māsa un brālis Līga Kāpostiņa un Jānis Zirnītis nu jau abi saimnieko dzimtajā Aizkraukles novada Skrīveru pagastā. Jānis turpina tēva iesākto un nodarbojas ar piena lopkopību, ir nopircis lielāku fermu, kurā uztur 80 dzīvniekus, bet Līga jau gadu eksperimentē un veido sēņu audzētavu, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Baltkrievu žurnālisti Anastasiju Zahareviču pirms diviem gadiem par darbu protestu laikā aizturēja divas reizes. Anastasija piedzīvoja arī 20 dienu ieslodzījumu un vajāšanu. Taču kopš 2021. gada nogales jaunā žurnāliste ir Latvijā. Sākumā viņai nācās iemācīties nebīties no policijas, pakāpeniski uzticēties līdzcilvēkiem, atrast darbu un veidus, kā sazināties ar tuviniekiem tur Baltkrievijā.
Pirms nedēļas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sociālajos tīklos publiskoja bezgala emocionālu ierakstu. Tas bija sarunas atšifrējums. Zvanīja dēls, kura tētis bija zaudējis samaņu. Un tālāk bija lasāma dēla saruna ar tālruņa 113 ārstu, kurš pa telefonu vadīja sirds masāžu. Dēls pildīja visu, ko teica ārsts, un tikmēr ar ieslēgtām bākugunīm ceļā bija brigāde, kas pēc ierašanās pārņēma pacienta dzīvības glābšanu, vēl stundu cīnoties par tēta elpu uz vietas, dzīvoklī. Tētis izdzīvoja.
Vilnis un Agnese Štenceļi Saldus novada Kursīšu pagasta "Brūzilās" attīsta divas nozares – gan audzē gaļas liellopus, gan nodarbojas ar piena lopkopību. Saimniecība attīstījusies 30 gadu laikā, un saimnieki darbojas gan kooperatīvā "Latvijas liellops", kas pērn tika atzīts par labāko Latvijā, gan kooperatīvā "Piena loģistika". Tāpat iesaistās arī "Zemnieku saeimā", viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Es jutos ļoti neomulīgi pēc tam, kad Satversmes tiesa pasludināja spriedumu viendzimuma pāru tēva atvaļinājuma lietā. Patiešām, tostarp nejutos fiziski droši, staigājot pa Rīgas pilsētu, un kaut kas tāds man bija pirmo reizi mūžā," LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Sanita Osipova.
Kravčenko ģimenei izdevās izkļūt no okupētajām teritorijām Ukrainā. Dzimtenē tā zaudējusi visu un tagad iedzīvojas pie Baltijas jūras. Ar latviešu draugu palīdzību cenšas organizēt biznesu. Sākuši ar izīrējamu telpu, noformējuši vienu sienu kā ukraiņu lauku māju – kā no bildes bērnu grāmatiņā. Grib virzīties tālāk. Tomēr atzīst, ka pagaidām tas ir sarežģīti, jo te viss ir ļoti atšķirīgs.
Konkursa "Sējējs" laureāts nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks" Gatis Atmats saimnieko Ogres novada Madlienas pagasta "Vērmelēs". Gatis dzimis laukos, vēlāk izmācījies par pavāru un viesnīcu darbinieku, pastrādājis gan Rīgā, gan ārzemēs, bet pirms deviņiem gadiem nopircis īpašumu laukos, kurā izveidoja savu uzņēmumu "Atmati", vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Ukrainietei Marijai Vasiļenko martā būs gads kopš viņa ir bēgļu gaitās Valmierā. Ukrainā Marijai bija savs konditorejas uzņēmums, tāpēc tagad, saprotot, ka karš dzimtenē ieilgst, ir doma sākt savu uzņēmējdarbību Latvijā, bet ir ļoti daudz nezināmā, kā to izdarīt. Pieredzi, kā uzsākt mājražošanu, Marija skatīt devās uz Ramatas pagastu.
Toma Grēviņa dzīvē māksla un mūzika ir visu mūžu. Savu atpazīstamību viņš guva jau bērnības gados. No tā laika neapstājoties turpina savas profesionālās gaitas gan radio, gan televīzijas ēterā. Mēģināja Latvijā ieviest jaunas tendences un izglītot gan sabiedrību, gan arī mūziķus. Dīdžejs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs ar savu stāstu dalījās LTV rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.