Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Cīnoties ar smagu onkoloģisku saslimšanu, Lauris Emke no Skaistkalnes nonācis pie secinājuma, ka cilvēkiem, kuri uzzinājuši par savu diagnozi, vienkopus nav pieejama informācija par ārstiem, medicīnas centriem un labdarības organizācijām. Kur vērsties, ko darīt, kur saņemt atbalstu? Tāpēc viņš ir nolēmis visu šo informāciju apkopot, izveidojot jaunu portālu ar nosaukumu "Diagnoze.lv", viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija".
Mūžīgais rūķis, tā par sevi saka Katrīna no Kurzemes. Katrīna Knese-Šmite ir liepājniece, kura nu jau vairākus gadus ar ģimeni dzīvo Cīravas pagastā. Ģimene izlolojusi ideju par Meža dizaina dārza veidošanu, kas ziemā pārvēršas par Ziemassvētku pasaku valstību, kur mājo rūķi un kur Ziemassvētku vecītis ir īsts un nav nekāds izdomājums, pārliecinājās arī Latvijas Radio.
Virs okupētās Mariupoles 2. slimnīcas nu plīvo Krievijas karogs. Taču kara sākumā, kad iebrucēju armija koncentrēja milzīgus resursus, lai pilsētu ieņemtu, slimnīcas bija pārpildītas tieši ar Krievijas karavīru ievainotajiem. Ārsti tur palika līdz pēdējam brīdim. Dažiem izdevās aizbēgt, dažiem ne. Tagad aptuveni 30 no viņiem ir satikušies Kijivā un atminas pārdzīvoto.
Sandra un Egils Neliusi ir skolotāji Bauskas novada Stelpes sākumskolā. Sandra ir arī Stelpes pagasta kultūras pasākumu organizatore, bet vairākas skolotājas te vada arī pagasta amatiermākslas pulciņus – sieviešu vokālo ansambli, amatierteātri un vidējās paaudzes deju kolektīvu. Stelpes pagasta iedzīvotāji atbalsta cilvēkus Ukrainā, bet Adventa laikā gatavo arī labdarības veltes dzīvnieku patversmei, pastāstīja Latvijas Radio.
Kamēr saimniecības īpašnieki paši dzīvo Rīgā, Skaistkalnē darbus uzrauga agronome Inese Skrēbena. Viņa uzsvēra, ka "Pienjāņi" ir izmēģinājumu saimniecība, kurā īpašu uzmanību pievērš kaitēkļu apkarošanai bioloģiskajos dārzos. Paralēli ražošanas ēkā katru gadu tiek izspiestas četrarpus tonnas ābolu sulas, pirmo gadu no speciāli tam domātiem āboliem tiek gatavots arī sidrs, Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" pastāstīja saimniecības agronome Inese Skrēbena.
Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Kalniņš pēc izglītības ir jurists, jaunībā sapņoja kļūt arī par režisoru, bet ticībai pievērsās pēc tam, kad viņa mamma viņam uz armiju atsūtīja evaņģēliju, pēc kura izlasīšanas viņš nolēma kristīties, mācītājs dalījās savā dzīves stāstā Latvijas Radio raidījumā "Monopols". Pa šiem gadiem viņš nonācis pie atziņas, cik ļoti svarīgi ir pieņemt otra cilvēka dažādību un lai ir draugs, kas pieņem tevi.
Krista Marta Kundrate pirms četriem gadiem 16 gadu vecumā negaidīti zaudēja tēti – stipro tēlu, kurš dzīves laikā šķita neievainojams. Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt" viņa atklāja, ka sēru procesā ir piedzīvojusi ne tikai skumjas, bet arī dusmas un nepieņemšanu. Viņa uzsvēra, ka bēres bija viens no skumjākajiem brīžiem, kad tiek lietas vislielākās asaras, taču ar tām nekas nebeidzas.
Valmierā, lai godinātu savas stiprās ģimenes, ir tradīcija ik gadu decembra sākumā svinīgā ceremonijā sveikt "zelta pārus", tātad tos pārus, kuru kopdzīvei aprit 50 gadi. Divus gadus kovidlaiks gan ieviesa korekcijas un kopīga ceremonija nenotika, tādēļ šoreiz var teikt, ka "zelta pāru" godināšana bija divkārt nozīmīga – atkal tikties klātienē un arī tas, ka šoreiz sveikti tika ne vien Valmieras, bet arī jaunizveidotā novada "zelta pāri".
"Tu vienkārši esi tajā gaļas mašīnā, kur operāciju zālē dienas laikā trīs galdi "izlaiž cauri" 16 pacientus. Un visiem ir smagi, dragāti ievainojumi, vaļēji lūzumi," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta mikroķirurgs Olafs Libermanis.
Brīnišķīgā sajūta, kad viena pētniecības tēma noved pie nākamās – tas zinātnē aizrauj Latvijas Universitātes (LU) profesori Māru Gruduli, kura pēta procesus Latvijas teritorijā esošajā sabiedrībā laika posmā no 16. līdz 19. gadsimtam. Par savu darbu Māra Grudule nupat kā saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.
Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ atņēma apraides atļauju Krievijas neatkarīgajam televīzijas kanālam TV "Rain", kas plašāk pazīstams ar nosaukumu "Doždj", Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" sarunājās un centās izzināt "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko.
Uzņemties pilnu atbildību, saņemot par to pilna mēra sodu, vai nodot policijai kādu citu iesaistīto, izglābjot sevi? Ar šādu izvēli saskārās jaunais režisors Klāvs Kristaps Košins. 2021. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņa izrāde "Konklāvs", kurā stāstīts par pieredzi saistībā ar marihuānas tirgošanu. Izrāde pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu. No izrādes viņš nebija gaidījis panākumus, tā vienkārši bija vajadzīga viņam pašam kā sava veida terapija, lai atzītos par pastrādāto, viņš atklāja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25".
Līdz ar energoresursu cenu straujo kāpumu šogad virknei daudzdzīvokļu māju visā Latvijā īpaši aktuālas kļuva iedzīvotāju diskusijas par ēku renovāciju. Ziņu virsrakstos šogad bieži dzirdēts, ka interese par māju siltināšanu pieaugusi, bet, lai tiktu līdz būvdarbiem, mājokļu īpašniekiem jācīnās ar daudziem izaicinājumiem. Tāds ir arī nupat atjaunotas mājas iedzīvotāja Kaspara Ložas stāsts.
"Zirgi un cilvēku vēderi pagarinājuši tūrisma sezonu," saka "Klajumu" saimniece Ilze Stabulniece. Savās dzimtas mājās Krāslavas novada Kaplavā Ilze saimnieko kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un izveidotais piedāvājums atpūtniekus vilina visu gadu. Daugavas loku dabas skaistumu ziemā tūristi bauda, sēžot kamanās vai zirga mugurā.
Pie tā, ka Igors Ginters kļuva par pavāru, esot vainojama viņa tante. Bērnībā Mazirbē viņa bieži radiem gribējusi cept kūkas, bet iznākušas tikai omletes. Tad nu pusauga Igors mēģinājis to darīt pats, un ar iesācēja veiksmi tas arī iznācis gana gardi. Tā nu pavāra amats tika izvēlēts par profesiju. Kopš tiem laikiem ir strādāts sabiedriskajā ēdināšanā jeb, kā saka,"obščepitā", iets par koku uz kuģiem pasaules jūrās, bet tagad enkurs ir izmests dzimtajā Mazirbē, – viņš tur par savu pienākumu dzīvē atgriezt lībiskās garšas.
Linda Siliņa un Laura Caunīte pirms nepilniem diviem gadiem Ogres novada Ķegumā izveidoja sveču darbnīcu "Un:Te". Tagad Ķegumā top ne tikai 28 krāsu sveces, bet sveču darbnīcā notiek arī sajūtu vakari un koncerti, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Jau desmit gadu Igaunijā darbojas Tartu Latviešu biedrība, kas izveidojās, kad latviešu korim bija jāgatavojas Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts". Rosīgie Igaunijas latvieši pastāstīja, kā ikdienā, dzīvojot tik tuvu dzimtenei, bet tomēr prom no tās, uztur savu latvietību.
Dikļu pagastā improvizētā dāvanu veikalā "Vecais zābaciņš" pārvērties visparastākais lauku šķūnis. Šķūņa saimnieces Madara un Marta pavasarī atgriezās Latvijā pēc 12 Lielbritānijā pavadītajiem gadiem, lai sāktu saimniekot savā lauku saimniecībā un ir pārliecinātas, ka arī laukos var īstenot visdažādākās idejas.
Lūšu ģimene Ogres novada Lielvārdes pagasta "Stropēnos" izveidojusi ģimenes uzņēmumu "Lūšu drava". Līga Lūse ir biškope jau 48 gadus, viņas vedekla Lelde arī pabeigusi biškopības kursus, un nu abas rūpējas par 50 bišu saimēm. Lelde arī pati gatavo medus maisījumus ar ogām, šokolādi un riekstiem un uzņem tūristus, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šonedēļ uz Ukrainu nosūtītas vairāk kā 400 ierakumu sveces, kas tapušas Valmieras jaunatnes centrā "Vinda", tās gatavoja gan paši "Vindas" dalībnieki, gan Valmierā šobrīd dzīvojošie ukraiņi, gan arī tie, kas vēlējās dot savu artavu, lai palīdzētu Ukrainai.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
