Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Veiksmīgais pasākumu un televīzijas šovu vadītājs, "Krastu maču" organizators, tētis un dzīves baudītājs Renārs Zeltiņš ir piedzīvojis arī neveiksmes, tostarp atlaišanu no darba un depresiju. To viņš atklāja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē". Šobrīd viņš atradis darbu, ko tiešām mīl, bet vienlaikus joprojām tic – veiksme seko labākajiem un stiprākajiem, bet tā ir ļoti neprognozējama.
Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi" audzē 95 Šarolē šķirnes gaļas liellopus. Saimniecību ar 130 hektāriem zemes viņš pirms 10 gadiem pārņēmis no tēva un kā jaunais zemnieks ar Eiropas Savienības atbalstu uzbūvējis jaunu fermu, iegādājies jaunu traktoru, uzcēlis jaunu māju, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nodokļu sloga izmaiņu tendences un to ietekmējošie faktori Eiropas Savienības dalībvalstīs – pētījumu par šādu tēmu veikusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studente Amanda Brizga. Par šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija viņai piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.
Māra Krieviņa no Alūksnes novada Alsviķu pagasta "Aizupītēm" ir Latvijas Amatniecības kameras meistare – izšuvēja un audēja. Viņa ar pērlītēm izšuj gan meitu vainagus, gan vīriešu jostas. Māras kolekcijā ir arī 24 pērļu vainagi, bet par savu mūža darbu viņa sauc Alūksnes luterāņu baznīcas kanceles pārsegu, kas tapis piecu gadu laikā un kurā iešūti 78 tūkstoši pērlīšu, rokdarbniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Maija [vārds mainīts], nedaudz vecāka par 30 gadiem, dzemdēja savu otro bērniņu Rīgas Dzemdību namā. Lai gan viņas ginekoloģe dokumentos norādīja ķeizargrieziena iespēju, sieviete pavadīja vairākas stundas sāpēs parastajās dzemdībās, ārsti viņai situāciju neizskaidroja un beigās tomēr taisīja ķeizargriezienu. Slimnīcas skaidro, ka ķeizargrieziens ne vienmēr ir labākais un arī tam ir savi riski. Bet Dzemdību nams atzīst komunikācijas kļūdu.
Zane Magone izaugusi Limbažu novada Katvaru pagastā, kur viņas mamma audzēja sporta zirgus. Pēc mammas pēkšņās aiziešanas mūžībā viņa atgriezās mājās no Anglijas, lai kopā ar tēvu Aigaru turpinātu attīstīt saimniecību. Tagad lauku sētā "Priedītes" tūristi sezonas laikā var apskatīt astoņus īru tinkeru šķirnes zirgus, kā arī pabarot aitas, kazas un samīļot veselu trušu ganāmpulku, Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" stāstīja Zane.
Atis Legziņš nāk no Dobeles. Strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers" un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē un paralēli vada Latvijas Radio 5 – Pieci.lv raidījumu "Vesels Pieci", dienē Zemessardzē un ir aktīvs studentu korporācijas "Selonija" biedrs. Erudīcijas spēlē "Gudrs, vēl gudrāks" piedalījies 2015. un 2016. gadā – 11. un 12. klašu grupās. Otrajā reizē apzināti nācis uzvarēt, lai gan sākotnēji domājis, ka visiem noteikti zaudēs.
Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļā strādā trīs brīvprātīgās – Broņislava, Margarita un Lilija. Jaunākajai no viņām ir 75 gadi, vecākajai - 83. Lai arī vecums viņām cienījams, sievietes atzīst – mājās vienas nosēdēt nevar. Tur esot tikai televizors un ledusskapis. Sarkanajā Krustā viņas strādā ar cilvēkiem, un tas dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un sajūtu – esi vajadzīgs.
Krievijas iebrukums Ukrainā piespiedis doties bēgļu gaitās miljoniem cilvēku, bet uz vietas palikušie piedzīvo smagus zaudējumus. Karš Ukrainā sagriezis kājām gaisā arī astoņu bērnu lielās Dubrovecu ģimenes dzīvi. Ar viņiem Kupiščes ciemā Ukrainas un Baltkrievijas pierobežā tikās Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indra Sprance.
Valērijs Olenijčuks ar brāli Vitāliju ir ukraiņi, kuriem nācās pamest dzimto Luhanskas apgabalu, jo tajā jau 2014. gadā ar ieročiem rokās ielauzās "krievu pasaule". Valērijs vada Ukrainas un Latvijas draudzības biedrību, organizējot palīdzības sūtījumus Ukrainas aizstāvjiem. Viņam pieder īpašums bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā, ko Valērijs cer pārveidot par vietējiem un tūristiem pievilcīgu atpūtas vietu.
Svarīgākais, stājoties armijā, ir būt savas zemes patriotam, bet patriotismu iemācīt nevar, tam jānāk no ģimenes, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks un militārais analītiķis Jānis Slaidiņš. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pat militārajā dienestā jābūt humoram, tāpēc visiem topošajiem NBS karavīriem vispirms ieteica izlasīt "Šveiku".
"Zaļajā nedēļā" Berlīnē šogad ar medus maisījumiem piedalījās arī Raimonds Zviedriņš no Talsu novada Valdgales pagasta "Bandeniekiem". Par 60 bišu saimēm rūpējas viņa sieva Inga, saimnieki ir mājražotāji un gatavo ne tikai medus maisījumus, bet arī dzērienus. Saimnieki izveidojuši arī sveču darbnīcu un brīvdienu mājā uzņem tūristus. Arī vecākais dēls un meita izveidojuši paši savus mazos uzņēmumus, tostarp autoremonta darbnīcu, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Migrēna 23 dienas mēnesī – kā Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Karīna Zaņģe, tāda ir viņas ikdiena. Slimība ietekmē viņas dzīvi, neļaujot viņai strādāt vai baudīt dzīvi pilnvērtīgi.
"Es atguvu savus vecākus, par ko es ļoti sapņoju, bet dzīve man viņus atņēma pavisam," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Laura Skodžus, kura piedzīvojusi dažādus likteņa satricinājumus, bet spējusi gan piedot, gan piecelties, lai turpinātu dzīvot.
Pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā diena biedrības "Mūsu ligzda" vadītājai Rainai Bogužai pagāja, raudot un mēģinot apkopot domas, ko var darīt tālāk. Tas, ka nedrīkst sēdēt ar klēpī saliktām rokām, bija skaidrs uzreiz. Un Raina sāka darīt. Viņa palīdz organizēt Ukrainas kara bēgļu transportēšanu uz Latviju un atbalsta viņus, cik vien spēj. Ar savu stāstu Raina dalījās Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Jete Lakuča un Eidens Konefrijs ir baletdejotāji. Viņa latviete, bet viņš – amerikānis, kurš raiti runā latviski, tiesa, brīžam izmantojot kādus pašdarinātus jaunvārdus, kas sarunai piešķir autentisku šarmu. Viņš apgalvo, ka labā latviešu valoda esot Jetes nopelns, un sarunas gaitā vairākkārt savus sasniegumus saista ar savu draudzeni Jeti.
Karš izraisa neskaitāmi daudz ciešanu. Un smaga traģēdija arī Latvijas goda konsula Slovjanskā Oleksandra Pavenko ģimenē. Viņš Krievijas kara dēļ februāra sākumā zaudēja jau trešo dēlu – 36 gadus veco Jaroslavu, kuru nogalināja Krievijas izšauts lādiņš. Bez vīra palikusi sieva Ksenija un bez tēva – divus gadus vecā meitiņa Milāna.
Onurs Obekcāns ir jaunietis, kurš nolēmis uzsākt jaunu savas dzīves posmu Latvijā. Kā viņš pats stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta", latviešu valodu viņš sāka apgūt 2021. gada septembrī un spējis iemācīties valodu pusotra gada laikā.
Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa par saviem novērojumiem un dzīvi valstī, kur norit karš, Latvijas Radio stāstījis vairākkārt. Izglītības jomā strādājošais latvietis joprojām dzīvo Ukrainā. Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotājiem arī galvaspilsētā netrūkst izaicinājumu, latvietis tur plāno palikt un attīstīt savu uzņēmumu izglītības jomā.
Vēlme izdarīt kaut ko vairāk, kā arī atstāt ko paliekošu un vērtīgu pamudināja Latvijas Televīzijas operatoru Ingu Graudiņu doties iemūžināt Ukrainā notiekošo uz vietas. Tur viņš piedzīvojis netālu sprāgstošas raķetes un draudus, taču arī novērojis ukraiņu nesalaužamo garu, gribasspēku un spītu, – par to Graudiņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.