Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Vecvecmāmiņa Stefānija Klētniece (75) jau nepilnus 50 gadus strādā bērnudārzā. Viņa uzskata, ka sava laika jauniešus nevar salīdzināt ar mūsdienu jauno paaudzi, – šodien bērni ir daudz gudrāki, daudz vairāk redzējuši un piedzīvojuši. Arī vide, kurā uzaug bērni, ir krietni mainījusies, un tas ievieš savas korekcijas. Vienlaikus bērni visos laikos ir bērni, viņiem joprojām vajag reizēm pakratīt ar pirkstu, bet reizēm samīļot, viņa pauda Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt".
Viena no simt labākajām savā jomā Eiropā – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa iekļauta nozīmīgāko Eiropas sieviešu TOP 100 šajā jomā. Ar labiem vārdiem viņu raksturo sadarbības partneri, norādot, ka Regita gan prot saskatīt lielo bildi, gan saredzēt detaļas.
Limbažu novada Liepupes pagasta "Zemnieki" ir māsu Kristīnes Lindenbergas un Līgas Vilnes dzimtas mājas, kurās joprojām saimnieko viņu mamma Benita. Tikmēr māsas, atgriežoties dzimtajā pusē, turpat blakus izveidojušas pašas savas saimniecības – tur dzīvniekus gan savam priekam, kā arī nodarbojas ar pienkopību un mājražošanu, viņas stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Kā tas ir – pārcelties pāri ekvatoram un sākt dzīvi pilnīgi citā zemeslodes pusē? To zina pastāstīt Unza Razanakoto, kurš ir no Madagaskaras, bet tagad savu dzīvi veido Talsu novada Mērsragā. Nedz ģeogrāfiski tālas zemes, nedz valoda, nedz atšķirīgā daba viņam nav šķērslis, lai veidotu mājas tālu no dzimtenes.
Kristaps Siliņš ir "McCANN Riga" reklāmas aģentūras vadītājs, zīmolu stratēģis un reklāmas lietpratējs. Viņš atzīst, ka viņam dzīvē ir paveicies – īpaši ar labiem cilvēkiem apkārt. Vienlaikus, lai arī Kristaps šobrīd vada ar dažādiem tituliem apbalvotu un veiksmīgu aģentūru, ceļš līdz tam nav bijis viegls – ir bijis laiks, kad jānakšņo ofisā un jācīnās par katru dienu, viņš atklāja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Ēriks Kleins vienmēr bijis sabiedrības dvēsele. Dzimis 1953. gadā plašā romu saimē, kur radinieki ir ne tikai vistuvākie, bet arī attāli radi un visi tautieši. Bērnība Sabilē viņa atmiņās ir ļoti saulains laiks, kaut arī pēckara nabadzība un padomju realitāte sniegusi pavisam knapu dzīvošanu un pieradinājusi pie smaga darba. Ērika mīļā tante uzraudzījusi viņa skološanu, un Ēriks pabeidzis gan skolu, gan tehnikumu un padomju laikā sevi piepildījis romu tautībai raksturīgajā tirdzniecības nozarē. Taču viņš vienmēr ir bijis sapņotājs un romantiķis, kam gribas svētkus, gribas, lai viss ir skaisti, lai apkārt visi lustējas un tikšanos ar Ēriku neaizmirst.
Kādreizējās skolotājas un klases audzinātājas Valijas Rozītes 102. dzimšanas dienā sapulcējies 1951. gada Andreja Pumpura 11. pamatskolas izlaidums – lai arī skolnieces pašas jau ir cienījamos gados, savu audzinātāju viņas aizvien cieņpilni dēvē tikai un vienīgi par skolotāju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
"Atgriezīšos mājās tikai tad, kad Ukraina būs brīva!" ukrainiete Marija Koņahina ir pārliecināta, ka noteikti šāda iespēja būs, bet nelolo cerības, ka tas varētu notikt drīz. Lai ģimenei būtu iztikas līdzekļi un šis laiks, kuru nākas pavadīt projām no dzimtenes, būtu aizpildīts, viņa kopā ar māti Alūksnē atvērusi kafejnīcu "Citra".
Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls izveidojis sarakstu ar Eiropas līmeņa Top 100 sievietēm, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Tajā iekļautas četras pārstāves no Latvijas. Zvanu centra "Sonido" dibinātāja Inga Muižniece ir viena no viņām. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņa kļuva par sociālo uzņēmēju.
Marta beigās Karostas pareizticīgo katedrālē kristības piedzīvoja dvīņi – puisītis un meitenīte, kuri Ziemassvētkos Latvijā dzimuši kara bēgļu ģimenē. Viņu vecāki un septiņus gadus vecā māsa no Ukrainas Latvijā ieradās pagājušā gada jūlijā un plāno šeit palikt vēl ilgi pēc kara beigām.
Keramiķe Agnese Čakša pirms pieciem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas un kopā ar vīru Daini Līvānu novada Rudzātu pagastā izveidoja keramikas darbnīcu "Mālkalns". Jaunā ģimene no Anglijas Latvijā atgriezās tāpēc, ka savu pirmo bērnu – meitu Dainu – vēlējās izaudzināt Latvijā, taču tas ļāvis pievērsties arī keramikai, Agnese atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa nesen vēstīja par zobārstu pāri, kas turpina strādāt Doneckas apgabala pilsētā Kramatorskā. Toreiz pie viņiem salabot zobus bija ieskrējis ukraiņu karavīrs Svjatoslavs Boiko.
Dāvis Stepanovs un Andis Poļaks, divi studenti no Latvijas, 2022. gada septembrī uzsāka maģistra līmeņa studijas Upsalas Universitātē Zviedrijā. Intervijā ar LSM viņi pastāsta par savu pieredzi ar studiju procesu šajā augstskolā, tās studentu kultūru un dzīves izmaksām Upsalā.
Uz jautājumu, ko dvīņu brāļi Lielbārži iemācījās ātrāk – staigāt kājām vai braukt ar motociklu, tēvs Kaspars bez vilcināšanās atbild, ka abi šie procesi notika teju vai vienlaicīgi, jo, tik tikko izkāpuši no šūpuļa, Daniels un Bruno sēdās kvadracikla mugurā. Bet laikā, kad viņu vienaudži vēl spēlējās pa smilšu kastēm, abi brāļi jau sāka braukt smilšu sacīkšu trasē ar savu pirmo krosa motociklu ar blakusvāģi. Un tas nekas, ka viņi vēl nav ieguvuši motocikla vadītāja apliecību, jo to iegūt liedz likums, tas nekas, ka sacīkšu trasē jāspēkojas ar lieliem un titulētiem onkuļiem, – liezērieši Daniels un Bruno Lielbārži pagājušajā gadā savos 16 kļuva par jaunākajiem Latvijas čempioniem motokrosā blakusvāģu klasē.
Ukraiņi frontes vajadzībām mēdz atrast attapīgus risinājumus, kas palīdz cīņā ar Krievijas karaspēku. Viens no tiem – padomju laikos ražotie motocikli ar ukraiņu varenās upes Dnipras vārdu. Mocīši ir Ukrainas karavīra Pavlo Čerņenko aizraušanās, gādājot un aprīkojot tos frontei. Bet, lai Pavlo tas izdotos, bija vajadzīga arī Latvijas ķirurga Olafa Libermaņa palīdzība.
Karā pamestais dzīvais privātīpašums – tā var teikt par savvaļas dzīvniekiem, kurus savā īpašumā turēja cilvēki Ukrainā, kas pēc Krievijas iebrukuma pameta tos, daļu – ieslodzītus krātiņos. Viņus tagad glābj Natālija Popova, kura pirms kara bija uzņēmēja, bet nu dodas pat uz frontei tuvām vietām, lai izvestu nelaimē nonākušos dzīvniekus. Pēc atlabšanas tie nonāk dzīvnieku centros Francijā, Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, ASV, Dienvidāfrikā un citur pasaulē.
Kristīne Liepiņa ir alpīniste, kura iekarojusi vairāk nekā 150 virsotņu, tai skaitā deviņas augstākās Dienvidamerikas kontinentā. Viņa arī grāmatas "PAMIRS mana sirds mīlestībā" autore. Stāstot par savu aizraušanos, alpīniste atzīst, ka tā var būt ārkārtīgi bīstama, bet vienlaikus uzsver – nekas cits nerada lielāku prieku un gandarījumu. Lai virsotnes izdotos sasniegt, ir kārtīgi jāgatavojas, turklāt virsotne ir tikai pusceļš, Kristīne uzsvēra Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Jau vairāk nekā gadu daudziem Ukrainas iedzīvotājiem dzīve kara dēļ rit ārpus dzimtenes. Arī Koļesņiku ģimenei, kas šobrīd dzīvo Rēzeknes novadā. Ik dienu viņi joprojām palīdz citiem kara bēgļiem, piedāvājot pārvadājumu pakalpojumus un nopelnot sev iztikai. Aktīvs darbs rit arī pie šova organizēšanas bērniem.
Bijusī matemātikas skolotāja Skaidrīte Nagliņa saldskābmaizi un sklandraušus cep maizes krāsnī pēc savas mammas receptēm. Skaidrīte jau trīs gadus ir pensijā, bet uzņem tūristus un vada nodarbības maizes un sklandraušu cepšanā gan savā viensētā "Zeijas", gan suitu ķēķī Alsungā. Suitiem ir, ar ko lepoties, tāpēc tradīcijas jānodod tālāk nākamajām paaudzēm, viņa uzsvēra Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Romāns Besedins ar Ukrainas frontes segvārdu "Fantomass" savu Natāliju apprecēja burtiski zem lodēm – vienīgajā dzimtsarakstu birojā, kurš tobrīd Harkivā strādāja. Viņi bija kopā desmit gadus, bet tieši karš lika abiem attiecības noformēt oficiāli. Savukārt Latvijā dzimušās ukrainietes Darijas kvēlākais pielūdzējs tagad ir žurnālists Sergejs – ievainots Ukraiņu puisis. Valentīna dienā Sergejs Dariju bildināja, kāzas būs šovasar. Latvijā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
