Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Jansonu dzimta - tēlnieki trīs paaudzēs, kuru izstāžu zāle ir visa Latvija

„Latgales Māra” Rēzeknē, Lāčplēsis Jelgavā, Čakstes piemineklis Meža kapos Rīgā, Brāļu kapu ansamblis Cēsīs, piemineklis Kauliņtēvam, Laika vecis - tie tikai daži no tēlnieku Jansonu darbiem, ko uzreiz atpazīstam. „Visa Latvija ir šo tēlnieku brīvdabas izstāžu zāle,” tā atzīst mākslas zinātnieki Latvijas Radio raidījumā "Dzimtas saknes".

Lambergi: Bērnunama bērns trīs gadu vecumā prata piecus vārdus

Sižetu sērija “Sistēmas bērni” par bērniem bērnunamos daudzos cilvēkos uzjundīja vēlmi rīkoties, palīdzēt. Lambergu ģimene pie šādas atziņas nonāca pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Viņi vispirms kļuva par viesģimeni, tad ieguva aizbildņa statusu, līdz kļuva par adoptētājiem.

Trīs Jāņi Glāznieki

Nemaz nevaram iedomāties, ka mums būtu cits vārds - saka trīs Jāņi, kuriem ir vienāds ne vien vārds, bet arī uzvārds. Turklāt Glāznieku dzimtā Jāņi jau ir trīs paaudzēs, un nu iesākta jauna tradīcija - ozolu birzs stādīšana.

Īru uzņēmējs: «Brexit» ir realitāte, bet ir svarīgi saglabāt skaidrību un mieru

Pirms gada tieši šajā datumā daudzi Lielbritānijā un arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pamodās ar divējādu noskaņojumu - vieni ar prieku, bet citi ar milzu pārdzīvojumu. Lielbritānijas balsstiesīgie pilsoņi ar nelielu pārsvaru - teju 52 procenti „par”, 48 – „pret”, bija atbalstījuši Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Tas bija rezultāts, ko nebija spējuši līdz galam paredzēt pat vistalantīgākie analītiķi. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vislielāko trauksmi šis rezultāts radīja Īrijā, un īpaši tajos cilvēkos, kuri dzīvo uz Lielbritānijai piederošās Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas robežas.

Agritu, kas piecus gadus bērnunamā vadījusi frizieru pulciņu, palūdz aiziet

Piecus gadus mācījusi bērnunama Imantā bērniem veidot frizūras - Agrita Grosbarte „sistēmas bērnu” ierakstu ciklā stāsta par savu darbu bērnunamā un attiecībām, kas izveidojušās ar vairākiem bijušajiem Imantas bērnunama audzēkņiem. Saruna notika pēc tam, kad Latvijas Radio izskanējuši jau vairāki „sistēmas bērnu” tēmai veltītie ieraksti. Šis ir viens no stāstiem par kāda cilvēka brīvprātīgu iniciatīvu, bet diemžēl arī tas beidzies ar pieredzi, ka tad, kad cilvēks no malas iekļūst „sistēmā” un pārāk satuvinās, vienā brīdī viņu palūdz aiziet. Tas pietiekami neticis izskaidrots arī bērniem, kuri labprāt dalās savā pieredzē par piedzīvoto bērnunamā.

Kļaviņu dzimta satiekas Eslingenas dziesmu svētkos

Pagājušajā nedēļas nogalē Vācijas pilsētā Eslingenā, kur pirms 70 gadiem notika trimdas latviešu dziesmu svētki, aizvadīts krāšņs, dziesmām un dejām bagāts pasākums “Eslingenas dziesmu svētkiem 70”. Tas pulcēja simtiem mūsu tautiešu no visas pasaules. Viņiem ir dažādi likteņi un dzīvesstāsti, tomēr viņus vieno valoda, vēsture un kultūra. Arī Kļaviņu dzimtu.

Jānis Kalve: Mans vectēvs, kuru nekad neesmu pazinis

Sekojot aicinājumam runāt par saviem vecvecākiem, arī es gribu padalīties stāstā. Domāju, tas ir tipisks, sāpīgs daudziem – izsāpēts–neizsāpēts, pētīts–neizpētīts. Nav tur dižas varonības. Nekad neesmu savu vectēvu redzējis (tikai bildītēs). Viņš – Roberts Kalve – atdusas Toronto, tāpat kā mana vecmamma Alma. Arī vecmāmuļu Almu nekad neesmu dzīvē redzējis.

Maija no Ogres pansionāta sapņo par zemenēm un gaida mazmeitas siltos kēksus

Maija Skubija Ogres pansionātā dzīvo jau četrus gadus, savā dzīvoklī viņa vairs nedzīvo, ja tas bija otrajā stāvā, un viņai ar ratiņiem bija grūti pārvietoties. Ikdienā Maija palīdz virtuvē, kā daudzi pansionāta iemītnieki gaida dzimšanas dienu un tur pie vārda savu mazmeitu, kas solījusi dzimšanas dienā uzcept kēksus un atvest vēl siltus.

1941.- 2017. jeb Zupiņu dzimtas Otrā pasaules kara laika nogrieznis

Katrai ģimenei ir savs dzimtas stāsts, kas no paaudzes paaudzē tiek stāstīts tuvāko lokā - lielās jubilejās, kāzās, kristībās, radu salidojumos, diemžēl arī bērēs. Pateicoties skolas uzdotajam, kāda ģimene šajā pavasarī izdzīvoja īstu atklājumu un emociju vētru. Tas ir stāsts par vectēviem. Zudušajiem. Zaudētajiem. Un atrastajiem.

Izsūtīto mazbērni no Sibīrijas atbrauc apskatīt vecmāmiņas dzimteni

Represēto dzīve un likteņi vijušies dažādi. Vieni Sibīrijas grūtībās salūza. Otri pie pirmās izdevības centās atgriezties Latvijā. Vēl citi ielaida saknes svešumā, taču viņu mazbērni un mazmazbērni vēl jūt saikni ar senču dzimteni. LTV tikās ar diviem jauniem cilvēkiem, kuri pirmo reizi no Sibīrijas atbraukuši apskatīt savas vecmāmiņas dzimteni. 

Top raidījumu cikls par latgaliešu valodas sargiem

Vladislavs Locis pagājušā gadsimta vidū bija viens no izcilākajiem latgaliešu valodas aizstāvjiem, izdevējiem un literātiem. Kara laikā viņš no Daugavpils emigrēja uz Vāciju, kur turpināja darbu pie grāmatu izdošanas latgaliešu valodā. Lai godinātu izcilas personības un saglabātu vēstures liecības, Latgalē pazīstami cilvēki nolēmuši veidot raidījumu ciklu "Latgaliešu valodas sargi". Pirmais veltīts Vladislavam Locim.

Jaunais šahists Miķelis Vingris - ar sapni par pasaules čempiona titulu

Pasaules čempionātā Baltkrievijā konkurence viņa grupā - zēniem vecumā līdz astoņu gadu vecumam - bija milzīga. 174 jaunie šahisti no 24 valstīm. No deviņām partijām Miķelis Vingris uzvarēja astoņās. Latvieti apsteidza Krievijas un Vjetnamas spēlētājs, kuriem bija labāki papildrādītāji, bet jaunais šahists nepārstāj sapņot par pasaules čempiona titulu un daudziem turnīriem, kuros piedalīsies.

Pētnieka Delanda ekspedīcija Sīrijā: Dzīve drupās un unikālā saikne ar Latviju

"Starp drupām ir dzīve," tā saka kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Delands (Deslandes), kurš tikko atgriezies no ekspedīcijas Sīrijā. Viņš turp devās, lai novērtētu vairāku UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļauto arhitektūras pieminekļu stāvokli kopš vairākus gadus zemē ilgstošā kara. Sīrijā, daudz cietušajā Alepo pilsētā esot, Delands arī atklāja kādu unikālu saikni, kas pilsētai ir ar Latviju, Kurzemi.

Caur dundadznieku dzīvesstāstiem iepazīst Kurzemi un Latviju

Tā ir labākā skola - iepazīt un saprast Latviju caur novadiem, vēsturi, tradīcijas tieši caur pašiem cilvēkiem. Tā saka profesore Janīna Kursīte, kuras vadītā pētnieku un studentu grupa divas vasaras ekspedīcijā dokumentēja un pierakstīja Dundagas apkaimes ļaužu un dzimtu dzīvesstāstus, folkloru, sadzīvi, kā arī izloksni. Tas viss ir apkopots apjomīgā monogrāfiskā rakstu krājumā, kuru, klātesot grāmatas līdzautoriem - pašiem dundadzniekiem, atvēra Dundagas pilī.

Grāmatā apkopo atmiņas par izcilo selekcionāru Pēteri Upīti

Viņš aizrāvās ar ceriņu kolekcionēšanu un selekcionēšanu un sapņoja pārvērst Latviju par ceriņu lielvalsti. Viņš pierādīja, ka arī mūsu klimatiskajos apstākļos var augt aprikozes un valrieksti. Tāds izcilais selekcionārs Pēteris Upītis palicis laikabiedru atmiņās, kas, atzīmējot Upīša 121.gadskārtu, apkopotas grāmatā.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti