Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Mežkopis Vilnis Otvars laimīgi dzīvo Madonas pusē. Pie paša atjaunotās mājas karoga mastā plīvo Latvijas karogs, un Ukrainas karogs arī būšot līdzās, kad ukraiņu tauta gūs uzvaru, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Meža stāsti". Ikdienā Vilnis "tur" grūtu cīņu pret invazīvo sugu latvāni. Savu mūža darbu pētniecībā un praksē viņš veltījis šīs sērgas apkarošanai Latvijas mežos. Pētījis un cīnījies – gan ar mačeti un sviedriem, gan ar prātīgu darbošanos, kas nes rezultātu.
Vita Ozerinska dzīvo un saimnieko Valmieras novada Burtnieku pagastā. Vita ir daiļdārzniece, beigusi Bulduru tehnikumu, bet pirms astoņiem gadiem no visdažādākajiem augiem sākusi gatavot ziedūdeņus jeb hidrolātus ar zīmolu "Saules rasa". Sākotnēji tas bijis vaļasprieks, kam iedvesmojušas draudzenes, bet nu jau kļuvis par Vitas ienākumu avotu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Nekas mums no gaisa nav kritis – viss pašu sastrādāts un nopelnīts," par darbošanos savā saimniecībā Stalbes pusē Latvijas Televīzijas raidījumam "Province" sacīja Kristers. Savukārt ceļš uz mūziku bijis itin neparasts – bērnībā tā riebusies, bet vēlāk viņš sapratis, ka nepatikas cēlonis ir viņa iedzimtā absolūtā dzirde, kas neļauj samierināties un baudīt neprecīzu un nekvalitatīvu skaņu.
Pēc gadu ilgas veselības pasliktināšanās 17 gadu vecumā Kristai tika diagnosticēts vēzis – Hodžkina limfoma. Arī savu 12. klases izlaidumu viņa sagaidīja, zinot, ka pēc tā atkal būs jābrauc ārstēties. Šobrīd pagājuši jau trīs gadi, kopš vēzis ir remisijas stadijā. Krista dzīvo ar apziņu, ka garantiju nav un slimība jebkurā brīdī var atgriezties, bet tas netraucē viņai dejot tautas dejas, studēt un baudīt dzīvi, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Jānis Grahoļskis Talsu novada Laidzē izveidojis kokapstrādes uzņēmumu "Ingrid D". Tajā strādā 60 darbinieki, ieviestas modernas tehnoloģijas, un produkcija tiek eksportēta uz dažādām pasaules valstīm. Grahoļsku ģimenē aug četri bērni, un divi no tiem jau strādā tēva uzņēmumā, bet Jāņa sieva strādā uzņēmuma veikalā Talsos, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Cilmes šūnu terapija un rehabilitācija ir nesusi rezultātus – tādas ir jaunākās ziņas par mazās Ances veselību. Meitene piedzima vesela, bet mammas vardarbības dēļ ir sakropļota uz mūžu. Ances stāsts aizkustināja daudzus, un iedzīvotāji saziedoja līdzekļus cilmes šūnu terapijai.
"Baltkrievi mums vienkārši palūdza – stāstiet par to, kas notiek te, jo pirmo laiku viņiem bija atslēgts internets," tā biedrības "FreeBelarus" pirmsākumus atcerējās viena no brīvprātīgajām Aija Mežale. Lai arī šobrīd, kad kādā mēra sabiedrības un mediju uzmanību Baltkrievijas tematikai ir aizēnojis karš Ukrainā, biedrības pārstāvji turpina aktīvi informēt par aktualitātēm un politieslodzīto likteņiem biedrības "Twitter" kontā @free_Belarus_lv, kā arī sniedz atbalsta pasākumus un cīnās par bēgļu tiesībām. Portāls LSM.lv sazinājās ar divām biedrības pārstāvēm – Aiju Mežali un Ilvu Everti, kuras brīvprātīgi darbojas tieši biedrības "Twitter" kontā.
Militārā kapsēta Lommelē, Beļģijā, ir lielākā Otrā pasaules kara vācu militārā kapsēta Rietumeiropā. Kopējā 16 hektāru platībā ir apbedīti 542 kritušie no Pirmā pasaules kara un 38 569 kritušie no Otrā pasaules kara. Katriem diviem mirušajiem ir uzlikts viens krusts. Dažkārt vienā kapā guļ līdz pat deviņiem karavīriem. Viņu dzīves datumi ir iegravēti uz metāla plāksnītēm, kas novietotas abās krusta pusēs. Kapsētā guļ arī latvieši. Un mūsu tautieši katru gadu turp dodas svētceļojumā. Speciāli portālam Latviesi.com vairāk stāsta Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē Vācijas apgabala prāvests Klāvs Bērziņš.
Ieva Zariņa no Ventspils novada Tārgales pagasta pērn konkursā "Sējējs" saņēma atzinību nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks", jo kopā ar vīru viņa izveidojusi saimniecību, kur 200 hektāros audzē graudus. Vienlaikus Ieva ir arī valdes locekle uzņēmumā SIA "Tārgalīte", kas 1500 hektāros audzē graudus un uztur 570 govju ganāmpulku. Ievas vadībā pirms diviem gadiem tika uzcelta moderna kūts, kurā govis slauc četri roboti, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Gan skaistumam, gan veselībai, gan labsajūtai – tā par Jāņu vainagiem saka zāļu sieva un pirtniece Māra Tīmane. Ja lauku puķu lasītājs un vainaga pinējs labi pazīst augus, tad var uzpīt pat pretodu vainagu. Bet, lai galvas rota uz rīta pusi nebūtu kļuvusi par kakla rotu, noder kārtīga vainaga izstiepšana.
Sociālajos tīklos ievērību izpelnījies Masaki Nakagava – puisis no Japānas, kurš dzied latviski un ir iemācījies latviski runāt. Masaki jau bijusi iespēja paviesoties Latvijā ziemas saulgriežu laikā, bet nu viņš ir atgriezies vasaras saulgriežos un pirmo reizi dzīvē izbauda Latvijas Jāņu svinēšanu.
Īsi pirms Jāņiem 90 gadu jubileju nosvinējs dabas pētnieks Guntis Eniņš. Lai gan pēc profesijas inženieris, tautā viņš galvenokārt pazīstams kā alu, akmeņu, dižkoku un citu dabas brīnumu atklājējs, glābējs un sargātājs. Tieši viņam varam būt pateicīgi par simtiem dižkoku, kas padomju laikos paglābti no iznīcības, vēstīja Latvija Televīzijas raidījums "4. studija".
"Man vajag izskriet pļavā!" uzsver Gita Usāne. Grāmatvedes darbu viņa nomainījusi pret pirtnieces un zieddares arodu. Kas būs pirts procedūrā, kādas slotiņas tiks izmantotas, cik karsta vai silta būs pirts, Gita izlemj, satiekot un sajūtot cilvēku.
"Raksturu veido cilvēka dzīve, jo ir tikai viena iespēja – vai tu norūdies un izdzīvo, vai tu aizej bojā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina režisore Dzintra Geka. Dzintras vecāki 1949. gadā slēpās bunkurā, tur viņa arī piedzima. Bērnība nebija viegla, bet jau 15 gadu vecumā Dzintra sāka filmēties, tajā brīdī saprotot, ka vēlas kļūt par režisori.
Raimondam Trūpam no Ogres novada Lēdmanes pagasta ir bijis visai neparasts dzīves ceļš. Uzaudzis trūkumā, viņš kļuva par katoļu priesteri un 11 gadus dzīvoja Itālijā, bet, atgriežoties Latvijā, mainīja savu dzīves ceļu, nodibināja ģimeni, uzsāka savu uzņēmējdarbību un nu jau astoņus gadus saimnieko 12 hektārus lielajā Grēperu purvā. Par to Raimonds stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Mamma bija vienīgais cilvēks, pateicoties kam esmu nonācis līdz profesijai, kurai, kā man šķiet, esmu dzimis," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja aktieris Maksims Busels. Par spīti patēva iebildumiem viņš īstenoja savus sapņus būt uz skatuves.
Eksāmenu sesija vidusskolas un pamatskolas beidzējiem tuvojas izskaņai. Šogad izglītības iestāžu skolēnu vidū eksāmenus kārtoja arī ukraiņu bēgļi, kuriem tika sniegti dažādi atbalsta pasākumi eksāmenu laikā. Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas 12. klases skolēns Jaroslavs Zinčenko no Mariupoles cītīgi kārto eksāmenus, jo savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un Eiropu, kur ir nepieciešami centralizēto eksāmenu rezultāti. LSM.lv izdevās jaunieti satikt un noskaidrot, kā viņam veicies eksāmenos un kur cer mācīties tālāk.
Ingrīda piedzima un uzauga Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Andris piedzima Austrālijā un no 10 gadu vecuma dzīvoja Lielbritānijā. Abi auga latviskā vidē, un, iespējams, mājās katram savā pasaules malā bija vienādi latviski spilveni, aizkari, grāmatas un māla trauki. Pirmo reizi abi satikušies Minsteres dziesmu svētkos, bet otrreiz – randiņā Latvijā, kur tagad aug viņu bērni, viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts", par sevi pastāstīja Bērziņu ģimene.
Ilze Jansone ir Penkules pamatskolas mūzikas skolotāja. Kopā ar ģimeni viņa Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā "Bērzāji" audzē puķu stādus, zemenes un sparģeļus. Saimnieki izveidojuši nelielu pašapkalpošanās veikalu, kur katrs pats var norēķināties par preci, un šovasar saimniecībā taps arī oranžērija atpūtai, Ilze stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas pļavas, meži un domu spēks tiek ieausts talsinieces Unas Rozentāles vilnas lakatos. Viņas lielākais palīgs ir viņas dzīvesbiedrs. Una Rozentāle izveidojusi arī savu zīmolu "Vidū", kas vēsta par lakatu simbolisko nozīmi. Lakatu audēja no Talsiem šodien un rīt būs viena no dalībniecēm Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Pati gan pavisam nesen, maijā, devās uz Maljorku, kur piedalījās tradicionālajam tekstilam veltītajā pasākumā "Xtant" - starptautiska mēroga tirgū, kur sabrauc meistari no visas pasaules.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
