Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) projekta “Katram savu tautastērpu” ietvaros pie lietotājiem nonācis nu jau trešais kalendārs. Pirmie divi bija veltīti etniskajiem rakstiem un arheoloģiskiem tautastērpiem, trešais dienrādis 2018. gadam stāsta par rotām.
Johans Heinrihs Baumanis ir viens no zināmākajiem gleznotājiem Latvijas mākslas vēsturē. Līdz šim nav bijuši apjomīgi pētījumi ne par Baumani, ne mākslu Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 200 gadiem. Šajās dienās pie lasītājiem nonāk mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites un literatūrzinātnieka Paula Daijas kopdarbs, ar kuru šīs nepilnības tiek labotas. Grāmatas atvēršana notiek laikā, kad Edvarda Šmite svin apaļu jubileju.
Somijas diplomāta un rakstnieka Renē Nīberga grāmata “Pēdējais vilciens uz Maskavu” ir stāsts par ebreju dzīvi pirms un pēc Otrā pasaules kara. Tajā autors stāsta par savas mātes un viņas ģimenes sūro likteni, kuru dzīvē daudzi notikumi ir saistīti arī ar Rīgu. Tādēļ likumsakarīgi, ka viens no pirmajiem grāmatas tulkojumiem ir latviešu valodā.
Krievijas kultūras mediju vidē bieži dzirdams vārds Matilde. Runa ir par Alekseja Učiteļa jaunāko kostīmdrāmu, kas vēsta par Krievijas pēdējā imperatora Nikolaja II mīlas dēku ar baletdejotāju Matildi Kšesinsku. Šis romantiskais stāsts ir bijis iegansts, lai aktivizētos ekstrēmi noskaņoti pareizticīgie, kuri uzskata – filma aizskar svēto kārtā ieceltā Nikolaja II godu. Tādēļ pēdējā laikā Matildes vārds ziņu lentās parādās teju katru dienu. Šovakar Rīgā, Maskavas namā, filma piedzīvo Latvijas pirmizrādi.
Nākamgad, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, vienai no senākajām, joprojām funkcionējošām latviešu biedrībām apritēs 150 gadi. Un tā ir Rīgas Latviešu biedrība, kura 24.oktobrī, tieši gadu pirms lielajām svinībām, izziņoja svētku programmu.
Grāmatu prezentācijas, tikšanās ar autoriem un izdevējiem, kā arī iespēja mainīties ar literatūras sējumiem – tas viss notiek Rīgas grāmatu svētkos. Sestdien, 21.oktobrī, īpaša diena visiem mazo, ilustrēto dzejoļu grāmatiņu “Bikibuks” mīļotājiem – notiks Bikibuka festivāls. Tajā varēs sastapt lielu daļu mākslinieku, kas grāmatiņas ilustrējuši un piedalīties noslēdzošā “Bikibuka” atvēršanas svētkos.
Avangarda mūzika un nepieradināta skaņu pasaule – tā īsumā var raksturot festivālu "Skaņu mežs". Šogad festivālam tas ir 15. izlaidums un tajā piedalīsies mākslinieki no visas plašās pasaules. Festivāla atklāšanas koncerts notiks piektdien Rīgas biržā, tomēr piesātinātākā programma gaidāma 13. un 14. oktobrī.
No 3. līdz 14. oktobrim uz vairāku Latvijas teātru skatuvēm kāps vadošo Krievijas trupu aktieri. Kā jau katru gadu, tas būs festivāla “Zelta maska Latvijā” laiks. Šogad tiks izrādīti pieci kaimiņvalstī jau atzīti iestudējumi.
Aizkustinoša un romantiska – tā savu mūziku raksturo britu mūziķis Fins Grīnols, kura grupa “Fink” 29.septembra vakarā ar pirmo un pagaidām vienīgo koncertu Rīgā uzstāsies koncertzālē “Palladium”.
Talantīgu personību tikšanās nereti ir sākums īsteniem mākslas darbiem. To var teikt arī par režisora Rolanda Kalniņa un scenārista Viktora Lorenca sadarbību. Tās rezultātā ir dzimušas filmas “Ceplis”, “Es visu atceros, Ričard!” un citas pērles. No 28.septembra Rīgas Kino muzejā būs skatāma šiem kopdarbiem veltīta izstāde “Kalniņš + Lorencs = Filma”.
22. septembrī plkst. 19.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” koncertā “Lūsēns un Subramanjams. Veltījums Latvijai.” Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā klausītāju vērtējumam nodos komponista Jāņa Lūsēna pirmo simfoniju - “Romantisko simfoniju”.
Kā zināms, nākamgad vienā no pasaulē prestižākajiem mākslas muzejiem Orsē, Parīzē, izstādīs Baltijas valstu klasiķu mākslas darbus. No Latvijas uz Franciju ceļos Rozentāla, Purvīša, Pērles un citu autoru darbi. Kas ir Orsē muzejs un kā mūsu mākslu varētu novērtēt mākslas ziņā izlepusī Parīzes publika, to skaidro Orsē muzeja vadītāja Loransa Dekāra, kura viesojas Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijā ar saukli “Rektoru mija” notika slepena ballīte, par kuru informācija bija pieejama visiem, izņemot tās galvenos varoņus – bijušo akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu un viņa pēcteci rektora amatā Kristapu Zariņu. Šodienas pasākums apliecināja jau sen zināmu patiesību – Mākslas akadēmijā prot svinēt būtiskus notikumus! Arī rektoru mija tika atzīmēta krāsaini, mākslinieciski un savā ziņā karaliski.
7.septembrī sākas vērienīgākais kino festivāls Latvijā – Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Vairāk nekā 120 filmas un virkne pasākumu par un ap kino. Kā vēstīts, daļa pasākumu būs skatāmi arī tiešraidē lsm.lv.
Jau vēstīts, ka no 6.septembra iespējams pieteikties Latvijas Televīzijas mūzikas autoru un izpildītāju konkursam “Supernova 2018”. Un tieši 6.septembrī 30 mūziķi un producenti ir pulcējušies radošā nometnē, kas ilgs divas dienas un kuru laikā taps svaigas estrādes kompozīcijas. Iespējams, kāda no tām arī tiks iesūtīta “Supernovas” konkursam. Vismaz tāds ir rīkotāju aicinājums.
Nepamatoti aizmirsts un neattīstīts skatuves mākslas žanrs – cirks – lēnām atgriežas Latvijā. Un, kamēr tiek renovēta vēsturiskā Rīgas cirka ēka, tās paspārnē ir nodibināta cirka skola. Šobrīd ir sākusies dalībnieku uzņemšana.
Pēdējā laikā par arhitektūras projektiem biežāk nākas runāt saistībā ar kādas muzeja vai teātra rekonstrukcijas darbiem. Šodiena ir izņēmums, jo Latvijas Arhitektūras muzejā 30.augusta vakarā atklās Lietuvas un Latvijas jauno arhitektu izstādi par ainavu attīstību Baltijā.
Kas vieno tādus pasākumus kā Baltā nakts un Muzeju nakts? Tie aizsākušies Francijā un tagad ir cieši saistīti ar kultūras dzīvi arī Latvijā. Daudz no tā, ko Latvijā uzzina par Francijas kultūru mums nonāk, pateicoties Francijas institūtam Latvijā. Tas savu darbību Latvijā sāka pirms 20 gadiem un ar vairākiem rudens pasākumiem ir gatavs jubileju nosvinēt Rīgā un citviet Latvijā.
Vairāk nekā 40 gadus izcilā dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālajā mājā–muzejā vēsturiskā apbūve bija nepilnīga. Piesaistot Eiropas fondu finansiālo atbalstu, šovasar savu atdzimšanu piedzīvoja 19.gadsimtā būvētā klēts, no kuras līdz mūsdienām bija saglabājusies vien trešā daļa. Vēsturisko vizuālo tēlu atguvusi arī ratnīca.
