Rīgā viesojas Orsē muzeja vadītāja

Kā zināms, nākamgad vienā no pasaulē prestižākajiem mākslas muzejiem Orsē, Parīzē, izstādīs Baltijas valstu klasiķu mākslas darbus. No Latvijas uz Franciju ceļos Rozentāla, Purvīša, Pērles un citu autoru darbi. Kas ir Orsē muzejs un kā mūsu mākslu varētu novērtēt mākslas ziņā izlepusī Parīzes publika, to skaidro Orsē muzeja vadītāja Loransa Dekāra, kura viesojas Latvijā.

"Franču un jūsu simbolisma māksla ir radniecīga, tomēr ar īpašu skatījumu. Piemēram, ainavas. Tās, protams, atšķiras no Francijas. To var teikt arī par leģendām, mītiem, stāstiem un, protams, cilvēkiem. Tajā ir īpaša identitāte. Mums tas ir ceļojums jūsu mākslā, valstī un vēsturē," norāda Loransa Dekāra.

Šajā ceļojumā Francijas publika varēs doties jau nākamā gada aprīlī, kad vienā no zināmākajiem pasaules mākslas muzejiem Orsē atklās izstādi “Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Kopumā 150 darbi, no kuriem Latviju pārstāvēs Purvītis, Rozentāls un citi vecmeistari. Latvijas mākslas vēsturē tas ir nozīmīgs notikums, Orsē muzejam – ierasta lieta. Jo jau jūlijā ''Princesi ar pērtiķi'' un Latvijas ainavas nomainīs vērienīga Pikaso darbu izstāde.

"Mēs cenšamies publikai parādīt dažādību," uzsver Dekāra. "Atklāt jaunas zemes, arī ar izstādi, par kuru runājam. Tie ir arī slaveni autori, kā Pikaso vai impresionisti. Bet mēs cenšamies miksēt labi zināmus darbus ar mazāk zināmiem. Mēģinām atrast balansu starp atklājumu un nozīmīgu mākslinieku studijām, kā piemēram Pikaso. Orsē muzejs ir populārs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir vieta un ēka – pārveidota bijusī dzelzceļa stacija. Ļoti iespaidīga celtne. Otrkārt, tā ir kolekcija. Kā zināt, pārsvarā tie ir franču mākslas meistardarbi. Tas ir impresionisma centrs. Te ir Monē, Manē, Degā un pārējie impresionisti. Šis ēkas un kolekcijas savienojums muzeju dara ļoti populāru."

Un vēl Orsē ir slavens ar to, ka katrai izstādei tiek pieaicināts savs arhitekts vai dizainers, un galvenā izstāžu zāle tiek pilnībā pārveidota. Baltijas simbolistu ekspozīciju iekārtos itāļu arhitekts Flavio Bonačelli.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti