Oktobra sākumā gaidāms tiesas spriedums lietā par līdzekļu piedzīšanu no Kultūras ministrijas par labu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Gaismas pils būvniekam – pilnsabiedrībai "Nacionālo būvkompāniju apvienība".
Autora ziņas
Šonedēļ notiekošais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums skatītājiem piedāvā iespēju noskatīties pēdējā laikā apspriestākās filmas, bet kino profesionāļiem – dalīties pieredzē un analizēt topošos projektus.
Šajā sezonā Ģertrūdes ielas teātrim (ĢIT) aprit 10 gadi. Viens no Latvijas vadošajiem neatkarīgajiem teātriem joprojām ir vieta radošiem eksperimentiem un jauno talantu karjeras sākumam. Šajā sezonā teātris piedāvās labāko iestudējumu retrospekciju, kā arī septiņus jauniestudējumus, informēja teātra pārstāvji.
Pagājušajā sezonā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) nospēlētas 314 izrādes nepilniem 85 tūkstošiem skatītāju. Rekordiste bija Alvja Hermaņa iestudētā ”Linda Vista”, kas skatītājiem izrādīta 60 reizes. Jaunajā sezonā JRT sola deviņus jauniestudējumus. Daži no tiem jau šobrīd tiek gaidīti ar nepacietību.
Latvijā viesojas krievu scenārists Vladimirs Gromovs, kurš pazīstams gan Krievijas, gan Ukrainas kino studentiem, gan arī lasījis lekcijas mūsu Kultūras akadēmijā. Nu jau vairākus gadus Gromovs ir emigrējis no Krievijas un pārsvarā strādā Ukrainā.
Hanzas un Pulkveža Brieža ielas krustojumā Rīgā 13. augustā tika atklāta mūsdienīga zāle – "Hanzas perons", kurā varēs rīkot mazākus un lielākus pasākumus. Vēl pirms diviem gadiem šajā vietā atradās senā un visnotaļ nolaistā Preču stacijas noliktavas ēka. Šobrīd tā sapludināta ar laikmetīgu arhitektūru, un pavisam drīz šeit notiks koncerti, izrādes un izstādes.
Četrās kultūrvietās Āgenskalnā 8. augustā durvis ver četras izstādes, ar kurām vienlaikus tiek atklāts arī starptautisks grafikas mākslas festivāls "Printmaking In”. Iepriekšējos gados mākslinieku darbi bija skatāmi Rīgas centra izstāžu zālēs, bet pārcelšanos uz Āgenskalnu rīkotāji saista ar festivāla vadmotīvu – “Nomales intimitāte”.
Tieši pēc mēneša pie skatītājiem nonāks režisora Ginta Grūbes un viņa igauņu kolēģa Jāka Kilmi kopdarbs – dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”. Filmas centrā ir tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, kuras tēvs, padomju diplomāts Imants Lešinskis, aizbēga uz Rietumiem. Kā norāda Gints Grūbe, latviešiem nav daudz Holivudas trillera cienīgu cilvēkstāstu, bet šis ir viens no tiem.
Šogad apaļa jubileja arī Dailes teātrim. Tas aizvadīs 100. sezonu, jubilejas gadā skatītājiem piedāvājot 14 jauniestudējumus un koncertus. Kaut arī teātra sezona vēl tikai priekšā, neformāli par tās sākumu var uzskatīt tradicionālo dailēniešu jeb visu teātra darbinieku pulcēšanos uz pirmssezonas kopsapulci un kopbildi.
Ceturtdien, 20. jūnijā, liela diena Latvijas Kultūras akadēmijā – ar diplomiem rokās lielajā dzīvē devās kultūras zinātņu, menedžmenta un mākslu speciālisti, starp kuriem arī jaunie leļļu teātra kursa aktieri. Tieši par viņu profesionālo nākotni pēdējā laikā runāts daudz, jo Latvijas Leļļu teātris paziņoja, ka štatā visiem vietu nebūs.
Vairākās pasaules valstīs, jo īpaši Lielbritānijā, aktīvi darbojas tā sauktie kopienu teātri. Latvijā tas ir jaunums, un šajā vasarā pie skatītājiem nonāks vairākas mūsu kopienu teātra izrādes. Tās tapušas Latvijas simtgades zīmē, un tās vieno nosaukums “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani”.
Aizvadītās nedēļas nogalē simtiem Eiropā mītošo latviešu pulcējās Īrijas galvaspilsētā Dublinā, lai piedalītos vienā no diasporas nozīmīgākajiem kultūras pasākumiem – Eiropas latviešu kultūras svētkos.
Šajās dienās Īrijas galvaspilsētā Dublinā norisinās vieni no apjomīgākajiem latviešu kultūras pasākumiem ārzemēs. Tie ir Otrie Eiropas latviešu kultūras svētki, kas pulcē vairāk nekā 900 dalībnieku no 18 Eiropas valstīm. Tie ir kori un deju kolektīvi, folkloras kopas, ēdienu gatavotāji un amatnieki.
Piektdien, 7. jūnijā, pie klausītājiem visā pasaulē nonāk nacionālās ierakstu kompānijas “Skani” izdotais albums ar leģendārā latviešu vijolnieka Valda Zariņa izcilākajiem vēsturiskajiem ierakstiem, vēstīja skaņu ierakstu kompānijas pārstāvji.
Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš sarunā ar Latvijas Televīziju noliedza, ka būtu uzrunāts kultūras ministra amatam. Viņš arī ļāva saprast, ka šādu piedāvājumu diez vai pieņemtu.
7. jūnijā Amsterdamā notiks pirmizrāde jaunākajai “Kremerata Baltica” programmai, kas veltīta poļu komponista Mečislava Veinberga simtgadei. Skaņdarbu ciklu ar nosaukumu “Šībrīža notikumu hronika” Gidons Krēmers raksturo kā mākslinieka pretstatījumu varai. Tādēļ ne velti šī koncertiestudējuma video noformējumā izmantotas Krievijas režisora Kirila Serebreņņikova vīzijas par Veinberga mūziku.
Reizi četros gados Rīgā notiek Tēlniecības kvadriennāle. Gaidot nākamo 2020. gadā, šajās dienās norisinās kvadriennāles ievadpasākums - festivāls “No New Idols” jeb “Nekādu jaunu elku”.
Jāzepa Pīgožņa balva tiek pasniegta kopš 2015. gada, un tās pretendentu darbu izstādi Rīgas Svētā Pētera baznīcā var uzskatīt par apjomīgāko ainavu gleznotāju kopizstādi mūsu mākslā.
Rīga un tās iedzīvotāji ir šī gada Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programmas centrā. Pasākumu ciklu atklās nākamnedēļ, un šobrīd mākslinieki uzsākuši gatavot performances un objektus. Viens no tādiem ir neapdzīvota ēka Bruņinieku ielā 14, kas tieši šobrīd pārtop par laikmetīgās mākslas darbu.
Trešdienas vakarā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, “Siemens” arēnā, Holivudas kino cienītājiem labi zināmā režisora Džeimsa Kamerona filmas “Avatars” pasauli bija uzbūrusi slavenā Kanādas cirka trupa “Cirque du Soleil” jeb “Saules cirks”.
Otrdien atvēršanas svētkus piedzīvo apgāda “Dienas Grāmata” izdotā Gundegas Repšes “Skiču burtnīca”. Autore grāmatas žanram devusi apzīmējumu “dokumentālā esejistika”, bet lasītājs tajā saskatīs rakstnieces dienasgrāmatu, kuras ieraksti, izjūtu un vērojumu apraksti tapuši Latvijas valsts simtgades gadā.
Studenta dzīve nav tikai lekciju apmeklēšana un zināšanu apgūšana, tā ietver arī radošas izpausmes. Labs piemērs tam ir Latvijas Universitāte, kuras telpās ir dzimušas un joprojām koncertē desmitiem muzikālo apvienību.
Rīgā pirmizrādi piedzīvojusi Krievijas, Latvijas un Čehijas kopražojuma filma "Humorists". Tās scenārija autors un režisors Mihails Idovs, iedvesmojoties no padomju estrādes komiķiem, kas bija tikpat populāri kā aktieri vai dziedātāji, radījis kino stāstu par Padomju Savienības satīras skatuvisko lasījumu zvaigzni. Viņš uzsvēris, ka filmas galvenā varoņa tēls ir nodeva bērnībai.
No 2019. gada 11. aprīļa līdz 12. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva vestibilā notiks mākslas un kultūras portāla “Arterritory.com” rīkotā izstāde “Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija. Beļģija”, informēja Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.
27. martā visā pasaulē svin Starptautisko Teātra dienu, par kuras neatņemamu tradīciju Latvijā ir kļuvusi Teātra dienas izcilības balvu pasniegšana. Šogad svinīgā ceremonija norisinājās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kur tika godināti aktieri Elīna Vāne un Arturs Krūzkops, kā arī baletdejotāja Maruta Grosberga-Taubere.
Mūsdienu kino nav iedomājams bez digitālā laikmeta tehnoloģijām. Tomēr joprojām aktuāls ir arī kino pirmsākumu aprīkojums. Trešdien sākas eksperimentālā kino festivāls “Process”, kurā piedalās uz 8 vai 16 milimetru lentām filmētas filmas, kas tiks demonstrētas ar klasiskiem projektoriem.
Šonedēļ Rīgā ar meistarklasēm viesojas amerikāņu multimediju un stikla māksliniece Greisija Neša. Savos darbos viņa pēta stikla dažādību un apvieno to ar citiem materiāliem. Tieši tādēļ darbi sanāk daudzpusīgi, dinamiski un dažreiz arī izmantojami mākslinieces performancēs.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs turpina izglītojošo projektu par krājumā atrodamajiem mākslas darbiem “Vienas gleznas stāsts” un no otrdienas aicina uz cikla otro izstādi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Jānis Lūsēns trešais jeb Jānis Lūsēns trešajā paaudzē – radoša personība, draugs, kolēģis, bet vispirms jau viens no zināmākajiem latviešu komponistiem. Ar Jāni Lūsēnu kā personību un mūziķi tagad var iepazīties arī Ingunas Baueres grāmatā. No otrdienas tā pieejama grāmatnīcās.
Mākslas stacijā “Dubulti” piektdien atklāta projekta “Studentu dienasgrāmatas” trešā izstāde, kas veltīta tekstilmākslai un kurā aplūkojams Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studentu veikums.
Gaisotnes pilna un melanholiska – tā žurnāls “Rolling Stone” raksturoja grupas “The Neighbourhood” mūziku. Pasaules slavu iemantojusī jauniešu grupa otrdien vakarā uzstājas Arēnā “Rīga”, un grupas pārstāvji garantē izjustu un grandiozu šovu.
Vulkāni, vēji, ziemeļblāzmas – šī skarbā Skandināvijas salu daba ir iedvesmojusi dizainerus un māksliniekus radīt savdabīgus modes mākslas darbus. Vienpadsmit Islandes, Grenlandes, Fēru salu dizaineru radītie kostīmi gan instalācijās, gan fotogrāfijās tagad ir atceļojuši arī līdz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, kur skatāmi izstādē “Laika zīmju pieraksti”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
