Turpinās darbs pie vērienīgā Latvijas Televīzijas seriāla “Sarkanais mežs”. Stāstā par pretošanās kustību pēckara Latvijā trešdien, 20.jūnijā, tika filmētas ainas britu izlūkdienesta jeb MI6 birojā.
Autora ziņas
"Ames sauvages" jeb "Nepieradinātās dvēseles", šāds nosaukums dots Baltijas simbolistu mākslas izstādei, kas līdz jūlija vidum skatāma Orsē muzejā, Parīzē. Viens no zināmākajiem simbolisma pētniekiem Francijā Rodolfs Rapeti saka, ka simbolisti vadījās pēc tā, kas ir dvēselē, bet intelektuāli daudzi no viņiem bija mežonīgi.
Trešdien, 16.maijā, ar divām muzikālām izrādēm Rīgā viesojās dāņu komponists un skatuves mākslinieks Matiass Mesens Munks. Iestudējums “Bezgalīgais labirints” kultūras pilī “Ziemeļblāzma” pulcināja pašus jaunākos mūzikas draugus, un tā bija ne tikai ekskursija pasaku pasaulē, bet arī izglītojoša mācībstunda.
4. maijā apmeklētājiem durvis vērs līdz šim vērienīgākā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Latvijas gadsimts”. Tā veidota no 68 muzeju materiāliem un ar priekšmetu un dokumentu starpniecību apmeklētāju izved ceļojumā no valsts dibināšanas līdz šodienai. Apjomīgā ekspozīcija ir sadalīta 10 vēsturiskos posmos.
Piektdien, 6. aprīlī, Parīzē noticis ilgi gaidīts un Latvijas mākslā ļoti nozīmīgs notikums. Vienā no pasaules ievērojamākajām manufaktūrām “Mobilier National” tika noslēgts darbs pie tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēna. Tā ir pirmā reize, kad prestižo kolekciju ir papildinājis kāds darbs no Baltijas.
Pateicoties Itālijas Markes reģionam, Itālijas vēstniecībai Latvijā un Markes Nacionālajai galerijai, no šodienas, 21. marta, līdz 22. aprīlim Mākslas muzejā "Rīgas birža" skatāma izcilā itāļu renesanses mākslinieka Rafaēla Sancio da Urbīno glezna “Svētā Katrīna no Aleksandrijas”, informē muzejā. Rafaēls Latvijā tiek eksponēts pirmo reizi.
Latviešu dokumentālā kino vecmeistars Ivars Seleckis turpina simtgades filmu pirmizrāžu maratonu. Viņa jaunākā filma “Turpinājums” pie skatītājiem nonāks jau šo ceturtdien. Režisoram tas ir pirmais darbs ar bērniem, un tas bijis abpusēji aizraujošs.
Izsludināts starptautisks metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas pārbūvei. Arhitekti tajā var pieteikties līdz 4.jūnijam. Pirmā profesionālā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa pirms 130 gadiem celtā cirka ēka pašlaik izrādēm ir slēgta neapmierinošā stāvokļa dēļ.
Šajās dienās Rīgā, Spīķeru koncertzālē, pulcējas mūzikas skolu audzēkņi no visiem Latvijas novadiem. Viņi cīnās par vietu Latvijas simtgades jauniešu orķestrī. To varēs dzirdēt vasarā Dzintaru koncertzālē koncertā “Dzimuši Latvijā” kopā ar starptautiski atzītām latviešu akadēmiskās mūzikas zvaigznēm, tostarp Kristīni Opolais un Kseniju Sidorovu.
„Man tā doma galvenā bija – lai cilvēki Latvijā nezaudē cerību. Arī cerību uz neatkarību”. Tā par “Radio Brīvā Eiropa” misiju teic tās ilggadējs žurnālists Pāvils Brūvers. “Brīvā Eiropa” Latvijā raidīt pārtrauca 2004. gadā, kad misija bija izpildīta, bet padomju periodā tā daudzu gadu garumā bija neatsverams palīgs brīvības idejas uzturēšanā un pretestības gara spēcināšanā.
Viens no pasaulē prestižākajiem jauno talantu atlases pasākumiem ir Hansa Gabora Belvederes vokālistu konkurss. Šovasar tā fināls notiks Jūrmalā, kur pulcēsies 160 topošie operas solisti no visas pasaules un Ņujorkas, Londonas, Maskavas un citu vadošo opernamu direktori. Opermūzikas pasaulē Belvederas konkursu dēvē par “jauno vokālistu biržu”, un dalība tajā ir pavērusi iespēju daudzām šobrīd labi zināmām operas zvaigznēm.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) trešdien, 24.janvārī, atvēršanas svētkus piedzīvoja trīs vēsturiski izdevumi. Divi no tiem apkopo vēsturnieku pētījumus un lekciju tekstus, trešais ir līdz šim apjomīgākais darbs, kurā vienkopus publicēti mācītāja un mākslinieka Antona Georga Boses zīmējumi un 19. gadsimta vidzemnieku portreti.
Radošas personības un varas attiecības. Par to šo ceturtdien, 25.janvārī, Žaņa Lipkes memoriālā stāstīs Krievijas jaunās paaudzes dzejnieks Roma Gonza. Tikšanās nosaukums “Protesta dzeja 21. gadsimta Krievijā” būs ne tikai par mūsdienu Krievijas dzejniekiem, bet arī par poēziju, kā veidu kā atmodināt pilsonisko atbildību.