Likums par muzeju darbību Latvijā ir pieņemts pirms 20 gadiem, un tikai tagad tas ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas. Mērķis ir novērst muzeju praksē konstatētās nepilnības. Un viena no tām ir saistīta ar saimniecisko darbību.
„Muzeji piedāvā cilvēkiem iegādāties dažādus suvenīrus, grāmatas. Skatoties pēc [likuma] burta, valsts tiešās pārvaldes iestādes – valsts muzeji vai pašvaldību muzeji – nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību. Šī nepilnība ir novērsta ar šiem grozījumiem,” norāda Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
Likums attiecas uz valsts un pašvaldību pārraudzībā esošajiem muzejiem. Šobrīd Latvijā tādu ir 107. Likuma izmaiņas definē arī muzeja misijas jēdzienu, uz kura balstoties, tiks vērtēti arī muzeju akreditācijas nosacījumi.
„Jebkurš muzejs jau kaut ko rāda, bet mēs gribētu saprast arī to, kādā kvalitātē tas tiek darīts, vai komunikācijas formas ir kvalitatīvas, vai tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Tātad – celta latiņa,” uzsver Garjāns.
Par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu muzeju attīstībā stāsta arī mākslas kurators Kaspars Vanags, kurš ir sadarbojies ar virkni Latvijas un ārvalstu muzeju. Turklāt, viņaprāt, muzeja funkcijas neaprobežojas tikai ar ekspozīcijas uzturēšanu.
„Mūsdienās muzeju produkti ir daudz vairāk nekā ekspozīcija vai izglītības projekti. Mēs varam darīt ārkārtīgi daudz sabiedrības konsolidācijas vai dialoga jomā. Uz to, protams, šis Muzeju likums paver daudz lielākas iespējas. Es negribētu, ka tas viss beidzas tikai ar suvenīru veikaliņiem,” saka mākslas kurators Kaspars Vanags.
Kā liecina pēdējie statistikas dati par 2016.gadu, valsts pārraudzībā esošo muzeju apmeklējums ir audzis gandrīz par 10 procentiem, un kopumā tas sasniedzis 3,5 miljonus vizīšu. Salīdzinājumam – 2014.gadā tie bija nepilni trīs miljoni.
