28. aprīlī Siguldā, pašā Gaujas krastā durvis vērs unikāla ekspozīcija "Gaujas plostnieka stāsts", ko izlolojis siguldietis, leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Tā vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Ekspozīciju veido gan āra vidē skatāmi objekti, gan izglītojoši stāsti, ko var iepazīt divās plostnieku mājiņās, kas izgatavotas speciāli šim projektam.
Autora ziņas
Aprīļa nogalē režisors Māris Martinsons turpina darbu pie vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas, kas vēstīs par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu. Svētdien, 24. aprīlī, filmēšanas grupa strādāja Druvienā, kur tapa viena no kora mēģinājuma ainām, savukārt nākamajā dienā filmēšana noritēja Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, kur uzņēma ļoti būtisku filmas epizodi par kādu sazvērniecisku vienošanos.
Kad Mikus Ozoliņš pirms trim gadiem sarakstīja savu pirmo romānu "Dzelmē", viņam pat prātā nenāca, ka pienāks laiks, kad romāns kļūs gandrīz vai satraucoši aktuāls. Bet tā ir noticis, jo tieši šobrīd, kad grāmata nākusi klajā, tā pārsteidzoši rezonē ar globālajiem notikumiem. Spriedzes žanrā sarakstītais romāns gan ir tīrs fantāzijas auglis. Romānā aprakstītie notikumi risinās mūsdienu Rīgā un ir saistīti ar Aukstā kara mantojumu, kādu slepenu ieroci un vērienīgu glābšanas operāciju, kurā līdzās Rīgas glābējiem iesaistās arī mums nedraudzīgi spēki. Grāmatas autors Mikus Ozoliņš ir inženieris, spriedzes romāns "Dzelmē" ir viņa debija rakstniecībā.
Izcilais ainavists Vilhelms Purvītis ir viena no mūsu lielajām personībām, bet viņam veltīta muzeja līdz šim nav bijis. Šogad, gleznotāja 150. jubilejas gadā, situācija mainās, un viņa bērnības mājās "Vecjaužos" beidzot top Purvīša muzejs, ko veido Imanta Ziedoņa fonds "Viegli". Muzeja izveides process ir tikai pašā sākumā, un kā pirmie darbi iecerētas četras talkas, no kurām pirmā notiks 23. aprīlī. Katrai talkai būs sava tematika, un to laikā notiks muzeja teritorijas sakopšanas darbi. Talkās aicināts piedalīties ikviens muzeja atbalstītājs.
Es nevaru braukt karot, bet savu viedokli varu izteikt ar savu balsi – saka pasaulslavenais mecosoprāns Elīna Garanča. Viņa šobrīd ieradusies Latvijā, lai 21. aprīļa vakarā sniegtu solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā. Koncertā piedalīsies operas orķestris, pie diriģenta pults būs Karels Marks Šišons. Programma būs daudzveidīga, dramatisms un skaudrums tajā mīsies ar gaišumu un cerību.
19. aprīļa vakarā Latvijas Televīzijā būs pirmizrāde Laura Gundara un Jurģa Tūbeļa veidotajai filmai "Drosmes diena". Tā vēsta par tiesas prāvām pret Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieku Gunāru Astru un citiem brīvības cīnītājiem. No tiesas procesu daudzajiem sējumiem Lauris Gundars filmai izraudzījies zīmīgākās epizodes, ko filmā iedzīvinās aktrise Lidija Pupure un Liepājas teātra jaunie aktieri. Filmā piedalīsies arī Astras laikabiedri un brīvības cīnītāji Lidija Lasmane, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris un Knuts Skujenieks.
Šogad aprit 20 gadu kopš Vecrīgā, pretī Svētā Jēkaba katedrālei, darbojas Adorācijas kapela. Tur klusumā jebkurā diennakts laikā ir iespējama saruna ar Dievu. Kapelas centrā atrodas katoļu baznīcas lielākais svētums – Vissvētākais sakraments, kas redzams greznā traukā, kas atgādina spožu sauli. Kapela nekad nepaliek tukša, tajā visu diennakti uz maiņām dežūrē kristieši no dažādām Rīgas draudzēm. Īpašā lūgšanu vieta ir atvērta ikvienam cilvēkam, un cilvēki šo iespēju arī labprāt izmanto.
Kādi procesi šobrīd norisinās Rietumu pasaulē, kādus augļus tie nes, un kādas korekcijas mums būtu jāizdara, lai tie mūs aizvestu labā virzienā – tie ir jautājumi, ko savā grāmatā "Quo vadis, Rietumu pasaule?" apskata katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Grāmata balstās viņa doktora disertācijā, un veidota kā dialogs ar vācu reliģijas filozofu Bernhardu Velti. Grāmatai atvēršanas svētki paredzēti 19. aprīlī.
Šis ir izcilās kino un teātra zinātnieces Valentīnas Freimanes 100. jubilejas gads. Nacionālajā bibliotēkā 13. aprīlī atklās viņai veltītu izstādi "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani". Viņas ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē ir milzīgs. Arī padomju laikos viņa spēja būt absolūts Eiropas cilvēks, kurš Latvijas kultūras vidi uzlādēja ar svaigām idejām, ko pārņēma un turpināja viņas audzēkņi. Ar savu dzīvi Valentīna Freimane bija ļoti spilgts piemērs, ka cilvēkam ir iespēja nepadoties apstākļiem, arī visskarbākajiem. Jaunā izstāde iepazīstina ar viņas dzīvesstāstu un personību, tās ļoti svarīga daļa ir audio un video materiāli.
Rīgas Doms ir īsta apslēpto dārgumu krātuve, un viens no šiem dārgumiem ir Rīgas Doma ērģeles. Mēs ar tām pamatoti lepojamies, pazīstam to skaņu un vizuālo krāšņumu, bet, iespējams, pat nenojaušam, cik daudz unikālu vērtību tās vēl glabā aiz savas visiem redzamās fasādes. Doma ērģeļu "aizkulisēs", vēsturē un šodienā ielūkojas jaunā dokumentālā filma "Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi", ko veidojusi režisore Žaklīne Zābere-Gāga un kam pirmizrāde būs Lieldienās, 17. aprīlī, Latvijas Televīzijā.
Nebijis notikums Latvijas kultūras dzīvē ir šonedēļ atklātā multimediālā izstāde "Neredzamās dzīves". Tās centrā ir stāsts par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet pats svarīgākais – tā ir iekārtota tā, lai to līdzās citiem skatītājiem varētu pilnībā izbaudīt arī vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Izstādē redzamās fotogrāfijas ir papildinātas ar audio komentāriem, kas vizualizē to, kas redzams fotoattēlos, tāpat izstādi papildina arī 3D objekti, kas uztverami ar tausti. Izstāde ir arī viegli pieejama, jo tā iekārtota tirdzniecības centra "Origo" jaunajā ēkā, kas īpaši aprīkota, lai to varētu apmeklēt cilvēki ar dažāda veida funkcionālajiem traucējumiem.
Trešdien, 6. aprīlī, atvadīsimies no izcilā rakstnieka Zigmunda Skujiņa. Atvadīšanās notiks pulksten 14.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. Latviešu literatūrā Zigmunds Skujiņš darbojies vairāk nekā 70 gadu. Viņam piemita spēja radīt visaugstākās raudzes darbus, kas vienlīdz saistoši bija kā literatūras gardēžiem, tā visplašākajam lasītāju lokam. Ar saviem darbiem viņš aicināja ticēt tautas spēkam, sargāt mūsu vērtības un tradīcijas, kopt un attīstīt latviešu valodu. Kā viņš pats teicis intervijā Latvijas Radio – rakstnieks nav tikai sava darba darītājs, rakstnieks ir tautas identitātes turētājs.
Pēdējos piecus gadus Brīvdabas muzeja krājumu papildinājusi ļoti interesanta liturģisko tekstiliju kolekcija. Muzejam to dāvinājuši Latgales katoļu priesteri un draudzes. Liturģiskās tekstilijas ir nozīmīgs mantojums, jo caur to atspoguļojas Latvijas kultūrvēstures dažādi aspekti. To vidū arī, piemēram, rokdarbu attīstības vēsture, kam veltīta arī tikko Brīvdabas muzejā atklātā izstāde "Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās".
Šīs nedēļas otrajā pusē – no ceturtdienas līdz svētdienai – kinoteātrī "Kino Bize" notiks ikgadējais Rīgas Pasaules filmu festivāls. Tā tēma šogad – dokumentālā kino dziednieciskais spēks. Festivālam atlasītas 23 filmas no dažādām valstīm, kas ir stāsti par sāpīgām un traumatiskām dzīves pieredzēm un to dziedināšanas ceļiem. Kā allaž – pēc filmu seansiem būs tikšanās ar filmu veidotājiem gan klātienē, gan tiešsaistē.
Jaunais Anatomijas muzejs savā darbībā aizvien plašāk iesaista mākslu, uzskatot, ka tas ir labs veids, kā muzeja kolekciju skatītājiem padarīt interesantāku un pieejamāku. Muzejā jau bijusi skatāma starptautiska medicīnas mākslas izstāde, māksla ir klātesoša arī muzeja ekspozīcijā, savukārt sestdien tur notiks pasākums "Adatomija", kas ir muzeja sadarbības projekts ar mākslinieci Elīzu Māru. Viņa vadīs sirds anatomijas izšūšanas meistarklasi, uz kuru aicināti interesenti gan ar, gan bez priekšzināšanām kā anatomijā, tā izšūšanā.
Ar jauno tehnoloģiju palīdzību mākslā par mistiskām un noslēpumainām parādībām runā māksliniece Zane Zelmene. Ceturtdien galerijā "RIXC" atklās viņas jaunāko izstādi "Neredzamo ainavu ceļvedis". Izstādē būs apskatāmi 12 sfēriski objekti, kam autore iedvesmojusies no savos sapņos redzētām ainavām un dažādām teiksmainām vidēm. Uzliekot virtuālās realitātes brilles, skatītājam būs iespēja arī "teleportēties" uz katru no objektiem, lai iepazītu jaunas savdabīgas pasaules, to dabu un iemītniekus.
29. martā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti piecās kategorijās un speciālbalvu ieguvēji. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Dainai Avotiņai. Savukārt portālā LSM norisinās publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt noteikt savu simpātiju.
Latvijā ļoti interesants kultūrvēsturiskais mantojums ir viduslaiku pilsdrupas, taču tās mūsu kopējā kultūras apritē parādās nepelnīti maz – uzskata arhitekts Artūrs Lapiņš. Viņš pats kā restaurācijas arhitekts ar pilsdrupām strādā gandrīz 20 gadu, un nu savu uzkrāto pieredzi apkopojis disertācijā, ko tikko aizstāvējis, iegūstot mākslas zinātņu doktora grādu Mākslas akadēmijā. Savā pētījumā viņš pilsdrupas analizē visplašākajā kontekstā un sniedz arī priekšlikumus, kā šo unikālo mantojumu interpretēt un attīstīt nākotnē. Kā vizuālais materiāls disertāciju papildina arī Artūra Lapiņa grāmata "Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kas varētu būt saistoša ikvienam kultūrvēstures interesentam.
Vienīgais, kā dēļ ir vērts pavadīt laiku uz šīs pasaules, ir mīlestība – saka dziesminieks Ainars Mielavs, un šis vēstījums caurauž arī viņa jaunāko albumu "220 volti". Bet albumā viņš runā arī par citām spēcīgām strāvām – par to, cik svarīga ir iestāšanās pret netaisnību un nelocīšanās citu priekšā sava izdevīguma vai vājuma dēļ. Albums "220 volti" nāca klajā jau pirms pusotra gada uz Ainara Mielava 60. jubileju, bet pandēmijas dēļ iecerētā koncertturneja vairākkārt tika pārcelta. Nu tā beidzot notiks, un, sākot no 2. aprīļa, izskanēs piecos koncertos Rēzeknē, Cēsīs, Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
Ticot, ka mākslas terapijai ir dziedinošs spēks, organizācija "Caritas Latvija" ar Rīgas domes atbalstu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā izveidojusi radošo istabu ukraiņu bērniem. Brīvprātīgo mākslinieku vadībā bērni tur var zīmēt, gleznot un citādi radoši izpausties. Plānots, ka maijā bērnu veikums būs apskatāms arī izstādē. Aicina sabiedrību ziedot bērniem nepieciešamos mākslas materiālus – krāsas, otas, papīrus un citus piederumus.
Par skaistumu, cilvēcību un gara spēku ir stāsts tikko vaļā vērtajā modes mākslinieces Žanetes Auziņas darbu izstādē "Vēstules". Tā skatāma mākslas telpā "Aminori". Žanetei Auziņai ir raksturīgi nekad neapstāties savos radošajos meklējumos, un līdz ar jauno izstādi viņa sevi atklāj atkal jaunās izpausmēs – kā zīmējumu un fotogrāfiju autore. Izstāde ir pandēmijas laika auglis, un māksliniece uzsver, ka ar šo veikumu vēlas cilvēkiem sniegt mazliet miera un cerības.
Latvijas Nacionālais teātris un Latvijas Leļļu teātris, sākot no šīs nedēļas, piedāvā vairākas izrādes, ko bez maksas varēs noskatīties arī Ukrainas cilvēki, kas no kara patvērušies Latvijā. Par izrādēm ir vērā ņemama interese. Piemēram, Nacionālā teātra piedāvājumam līdz pirmdienai bija atsaukušies vairāk nekā 80 Ukrainas cilvēku. Teātri ļoti cer, ka māksla kaut uz mazu brīdi ļaus cilvēkiem atslēgties no piedzīvotajām kara šausmām un atveldzēt dvēseli.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā tikko vaļā vērta Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa izstāde. Tā piedāvā ļoti bagātīgu krāsu, noskaņu un mākslinieku rokrakstu buķeti. Atsaucība konkursam bija liela, kopumā tam iesniedza gandrīz 180 darbu, no kuriem žūrija izstādei izraudzījās 83. Šis ir jau astotais konkursa gads, un tā mērķis ir glezniecībā turpināt popularizēt Latvijas ainavu un vienot visas Latvijas kultūras procesus.
Pirms neilga laika Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos izveidota brīvdabas izstāde "Fragmenti, kas palīdz dzīvot". Tā apskatāma ārā un pieejama jebkurā laikā. Izstāde neparastā veidā iepazīstina ar Ziedoņa muzeja krājumu. Tās centrā ir 12 muzeja priekšmeti, kurus jaunā mākslinieciskā formā ietērpuši fotogrāfe Elīna Kursīte un rakstnieks Jānis Joņevs. Fotogrāfijas ar aprakstiem izvietotas pa visu mājas āra teritoriju, un tajās ir stāsti par Lielvārdes jostu, dzirnakmeni, koka olu, gumijas krokodiliem un citiem priekšmetiem, kam savulaik bijusi cieša saistība ar Imantu Ziedoni. Izstāde ir pirmais notikums no daudz plašāka notikumu cikla, ko muzejs iecerējis īstenot nākamo desmit gadu laikā.
Kontrastaina kā pati dzīve mums visapkārt būs orķestra "Sinfonietta Rīga" koncerta programma "Itāļu kinomūzika un baltieši", kas izskanēs 17. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Solists koncertā būs spožais franču trompetists Romēns Lelē, par kuru diriģents Normunds Šnē saka – viņa trompetes spēle līst kā medus un viņa muzikālā varēšana kopumā ir apbrīnas vērta. Latvijas Universitātes Lielajā aulā "Sinfonietta Rīga" muzicēs pirmo reizi un iespējams arī turpmākie orķestra koncerti notiks tieši šajā vietā, kamēr Lielā Ģilde būs aizvērta uz rekonstrukcijas laiku.
Izstāde par saules gaismu un saules rotaļām – tā par savu jaunāko veikumu saka mākslinieks Romans Korovins. To no 17. marta varēs skatīt galerijā "Māksla XO". Izstādē var labi atpazīt Romanam Korovinam raksturīgo rokrakstu, taču šoreiz viņa darbos vairāk nekā citkārt dominē vieglums, gaisīgums un pavasarīgas noskaņas. Taču ir arī tumšāki un dramatiskāki darbi, kas veido kontrastainu saspēli ar gaišajām gleznām.
Šajā trauksmainajā laikā kā veldzējošs un spēcinošs avots mākslas mīļotājiem varētu būt gleznotājas Ērikas Kumerovas personālizstāde "Cits portāls", kas no 16. marta būs skatāma Talsu muzeja izstāžu zālē. Izstādē būs redzami 20 gleznotājas darbi, tapuši pēdējo četru gadu laikā. Ērikas Kumerovas mākslai raksturīgi izteiksmīgi, dzidri krāsu toņi, pārdomāta kompozīcija un veikla tehnika. Kā viņa pati saka – ar saviem darbiem viņa vēlas cilvēkos vairot gara spēku, labās emocijas un gaišās vibrācijas.