Jau ierasti oktobrī skanējumu sāk Rudens kamermūzikas festivāls, piedāvājot izsmalcinātu mūziku izcilu mūziķu sniegumā. Šogad festivālā būs seši koncerti Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, un pirmais no tiem šo piektdien, 7. oktobrī, Lielajā ģildē, kur kopā ar orķestri "Sinfonietta Rīga" muzicēs pasaulslavenais franču čellists Žans Gijēns Keirass.
Enerģijas cenu kāpums, karš Ukrainā un citi faktori veicina sadārdzinājumu teju visās uzņēmējdarbības nozarēs, un izņēmums nav arī grāmatu izdošana. Pircēji to pamana veikalos, kur grāmatas kļūst aizvien dārgākas. Izdevēji cenu pieaugumu skaidro ar ārējo faktoru ietekmi un sola darīt visu iespējamo, lai cenu kāpums nekļūtu pircējiem kritisks. Vienlaicīgi viņi atzīst, ka šobrīd kaut ko prognozēt uz priekšu ir teju neiespējami.
Kādi ir 21. gadsimta Latvijas zemnieki? Kā viņi dzīvo? Ko viņi domā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē mūsu kino klasiķa Ivara Selecka jaunā dokumentālā filma "Zemnieki". Rīt, 4. oktobrī, tai būs pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace", un no rītdienas to izrādīs arī kinoteātros visā Latvijā. Ar šo filmu Ivars Seleckis saslēdz vienotā ciklā četras savas filmas, kurās daudzu gadu garumā sekojis pārmaiņām Latvijas laukos.
29. septembrī Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) rīkotajā preses konferencē nosaukti 2021./2022. gada sezonas gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" pretendenti 13 kategorijās. Vislielāko skaitu nomināciju – kopā 18 – saņēmis Valmieras Drāmas teātris un šajā teātrī izrādes radījušie mākslinieki. Savukārt izrāde, kas izceļas ar vislielāko nomināciju skaitu, ir Dailes teātra iestudējums "Rotkho" – darbs žūrijas novērtējumu izpelnījies 11 reižu.
Ceturtdien, 29. septembrī, atvēršanas svētkus piedzīvos Daiņa Vuškāna grāmata "Starp ērkšķiem un… zvaigznēm". Autors 90. gadu sākumā bija viens no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra dibinātājiem, pēc tam arī tā vadītājs gandrīz 30 gadu garumā. Pa šo laiku piedzīvots ļoti daudz, un tam arī veltīta apjomīgā memuāru grāmata, kas rakstīta četrus gadus.
Viņas veidotie portreti rada bezgalības iespaidu – savulaik par izcilās tēlnieces Leas Dāvidovas-Medenes veikumu teicis dzejnieks Imants Ziedonis. Tēlnieces aktīvās darbības laiks bija 20. gadsimta otrā puse, un skulpturālā portreta žanrā viņa bija sava laika līdere. Viņas māksla nepelnīti sen nav rādīta publiskajā telpā, bet nu to varēs iepazīt Nacionālajā mākslas muzejā izstādē, kas būs skatāma no piektdienas, 30. septembra.
Latviešiem piemītošā īpašība ar dažādiem nostāstiem un mītiem apvīt dabas objektus režisoram Uģim Oltem bija viens no ierosmes avotiem, veidojot savu debijas spēlfilmu "Upurga". Filma ir mitoloģisks trilleris, kura darbība notiek mūsdienās kādā nomaļā Latvijas nostūrī, kur ierodas filmētāju grupa, lai uzņemtu veģetāro desiņu reklāmu. Gluži praktiskā iecere ātri vien pārvēršas sirreālā mistērijā, jo mežonīgās dabas tuvums cilvēkos atraisa dziļi slēptas dziņas un emocijas.
Ceturtdien, 22. septembrī, Nacionālajā operā būs skatāma jaunās sezonas pirmā pirmizrāde – Franca Lehāra operete "Jautrā atraitne". Tā ir viena no operešu "karalienēm" – komponists ar to savulaik iemantoja pasaules slavu, un tā ir nemainīgi populāra vairāk nekā 100 gadu garumā. Jauniestudējumu mūsu Baltajā namā veido starptautiska komanda muzikālā vadītāja Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā.
Ar savu mākslu vēlos iepriecināt citus un atveldzēt arī savu dvēseli – tā saka Marija Zeņkova, Ukrainas māksliniece, kura ar ģimeni jau pusgadu dzīvo Latvijā. Tieši savā dzimšanas dienā, 16. martā, glābjoties no kara, viņa ieradās Latvijā, un pa šo laiku ir jau piedalījusies četrās izstādēs. Jaunākā ir viņas personālizstāde "Ar mīlestību no Kijivas!", kas tikko atvērta Eiropas Savienības mājā.
"Varbūt mums nav jābūt teicamniekiem, tik uzcītīgi izpildot visas Eiropas Savienības direktīvas un regulas? Citādi mēs drīz ieņemsim pirmo vietu pasaulē birokrātiskā idiotisma izpildes jomā…" – šo jautājumu savā romānā "Aizliegtais pianīns" aktualizē Māris Bērziņš, un tagad tas izskanēs arī no Nacionālā teātra skatuves, kur tapusi traģikomēdija pēc viņa romāna motīviem. Ar šo Ināras Sluckas veidoto jauniestudējumu teātris ceturtdien, 15. septembrī, atklās savu sezonu.
"Viņa aptur ikdienu savos darbos, bet ikdienības tajos nav" – tā savulaik par Birutas Baumanes glezniecību teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Par to spilgti varēs pārliecināties izstādē "Mīla un dzīve. Biruta Baumane", kas no piektdienas, 16. septembra, būs Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde veltīta gleznotājas simtgadei, un tajā vienkopus skatāmi dažādu laiku Birutas Baumanes darbi, kas aptver visu viņai nozīmīgāko tematiku.
Dailes teātrī priekškars vērsies pirmajai sezonas pirmizrādei "Farinelli un karalis", kas tapusi pēc mūsdienu britu autores Klēras van Kampenas lugas. Režisors Viesturs Kairišs iestudējumu raksturo kā krāšņu kostīmdrāmu ar dziļu un aktuālu vēstījumu. Lugas centrā ir 18. gadsimta notikumi Spānijas karaļa Filipa V galmā, kad tur ierodas dievišķās balss īpašnieks – kastrāts Farinelli, lai ar savu balsi dziedinātu karaļa depresiju. Skaudrs smeldzīgums lugā mijas ar asprātību un humoru, ko izrādē izspēlēs spoža aktieru buķete, liela vieta izrādē būs arī mūzikai.
Raiņa dzimšanas dienā svētdien kulmināciju sasniegs un arī noslēgsies festivāls ‘’Dzejas dienas’’. Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks politiskās dzejas lasījumi, bet pēc tam blakus Mākslas akadēmijas dārzā būs Dzejas dienu balvas pasniegšana un festivāla noslēgums.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieces Unas Bērentes pētījumu objekts jau vairākus gadus ir ziemas braucamrīki senajā latviešu sētā – ragavas un kamanas. Viņas pētījumi, kā arī muzeja bagātais ziemas braucamrīku krājums ir par pamatu jaunajai izstādei, ko ceturtdien, 8. septembrī, atklās Brīvdabas muzejā. Izstāde saucas "Ziemas transports zemnieka sētā no 18. līdz 20. gadsimtam".
Par ģimenes lomu cilvēka dzīvē, par ļoti skaudriem dzīves pavērsieniem, bet arī par spēku tos pārvarēt – vēsta Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāde "Es atgriežos no tālienes". Tas ir Elitas Kļaviņas izlolots projekts, kura pirmo daļu veido viņas iestudētā franču autores Klodīnes Galeā luga, bet otro – dokumentālā filma "Iļģuciema māsas". Abas izrādes daļas ir tematiski līdzīgas, bet stilistiski atšķirīgas – luga ir poētiska un smalki niansēta, savukārt filma – sociāli asa un vēsta par sieviešu dzīvi Iļģuciema cietumā. Projekta "Es atgriežos no tālienes" pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī būs skatāma piektdien, 9. septembrī.
Gandrīz viss, kas saistīts ar šo filmu, bija ekstremāls – atzīst aktrise Baiba Broka, atskatoties uz melnās komēdijas "Mamma vēl smaida" tapšanas procesu. Filmai bija jātop ļoti ātrā tempā Covid-19 pandēmijas laikā, aktieru izturību pārbaudīja pamatīgs sniegs un sals, un visbeidzot – arī filmas sižeta centrā ir gana radikāls notikums, kaut arī balstīts dzīves realitātē. Melnā komēdija "Mamma vēl smaida" ir režisores Elzas Gaujas debija pilnmetrāžas spēlfilmas žanrā, un tās pirmizrāde notiks septembra nogalē.
Iepazīt Rīgu no neierasta skatu punkta piedāvā tikko klajā nākusī Harija Tumana grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Apjomīgais izdevums ir autora septiņu gadu darbs, kurā viņš aplūko ļoti maz pētītu kultūras mantojumu – antīkos tēlus uz Rīgas namu fasādēm, kuru ir ļoti daudz un kas sevī ietver interesantus vēstījumus. Grāmatā, piemēram, var uzzināt, kāpēc Rīgā tik populārs bija grieķu dieva Hermeja tēls, ko simbolizē plaši izplatītie Fortūnas un Floras tēli, kā arī – kuru namu fasādēs redzami visiespaidīgākie atlanti un viskrāšņākās kariatīdes.
Neparastas skaņu ainavas un tikpat neparasti instrumenti, kas tās rada, skatītājus sagaida jaunajā izstādē Rīgas mākslas telpā "Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija". Tās autori ir mākslinieku tandēms – Kristians Brekte un Modris Svilāns. Iedvesmu izstādei viņi smēluši no ļoti seniem mūzikas instrumentiem, tos interpretējot mūsdienīgā veidolā. Izstādes aktīvs dalībnieks ir arī skatītājs, jo tieši viņš iekustina sensorus, lai izstāde varētu sākt dzīvot un skanēt.
Gan aktuālus jautājumus provocējoši, gan meditatīvi pasākumi šogad veidos ikgadējās "Baltās nakts" programmu, kas Rīgā notiks naktī no sestdienas uz svētdienu. Kopumā būs vairāk nekā 20 mākslas norišu – dažādas instalācijas, performances, izrādes, izstādes, kā arī diskotēkas, ko šogad rīkos gan dzejnieki, gan ar mūziku aizrāvušies arhitekti. Līdzās Rīgas centram būs arī daudz pasākumu apkaimēs – Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Čiekurkalnā, Pļavniekos, Bolderājā un vēl citviet. Atsevišķi "Baltās nakts" darbi pilsētvidē būs apskatāmi jau no 1. septembra, to vidū instalācija "Par mieru!" Bastejkalnā un instalācija "Dārzs, kur saule riet" Ziedoņdārzā.
31. augustā 95 gadu jubileju svin lieliskais un ilggadējais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Godinot viņa mūža veikumu, Valsts prezidents viņam šodien pasniegs Cildinājuma rakstu, Dailes teātrī viņu suminās teātra kolektīvs. 70 darba gados Dailes teātrī viņš nospēlējis vairāk nekā 140 lomu, teātra zelta fondā vienmēr paliks viņa spēlētais Šveiks, Sančo Pansa, doktors Vatsons un Ādolfs Alunāns. Viņš ir izcils komiķis, smīdinājis skatītājus līdz asarām, bet arī savus komiskos tēlus viņš vienmēr veidojis ar saulainu cilvēcību un gaišumu. "Nav lielāka prieka, ja es zālē dzirdu smieklus," – tā kādā radio intervijā savulaik atzinis Gunārs Placēns.
Šis ir laiks, kad dažādiem simboliem publiskajā telpā pievēršam īpaši saasinātu uzmanību un daudz diskutējam par to nozīmi un ietekmi. Ar šo diskusiju labi sasaucas tikko klajā nākusī latviski iztulkotā Metjū Vilsona grāmata "Simbolu slepenā valoda". Viņš ir britu mākslas vēsturnieks, kurš savā grāmatā apskata 48 spilgtus simbolus mākslā – to izcelsmi, vēsturi un nozīmes, kas dažkārt mēdz arī radikāli mainīties. Piemēram, svastika no pozitīva cerību simbola laika gaitā pārtapusi par naida zīmi.
Nedēļas nogalē Rīgā sāksies starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", kura mērķis jau daudzu gadu garumā ir iepazīstināt ar jaunām teātra formām un izpausmēm. Vairāk nekā nedēļas garumā festivāls piedāvās 16 izrādes, kā arī meistarklases, darbnīcas un citus notikumus, kuros piedalīsies mākslinieki no gandrīz 20 valstīm. Ņemot vērā pēdējo gadu kontekstu, festivāls šogad veltīts tumsas tēmai. Taču izrādes aicinās nevis pakļauties tumsai, bet gan meklēt ceļu atkal uz gaismu.
Šonedēļ Rīgas centrā, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" telpās, atklāts ģimenes grāmatu maiņas punkts "Grāmata pret grāmatu". Tā mērķis ir veicināt lasīšanu ģimenē un grāmatu apriti, lai tās neuzkrājas mājās un netiek arvien pirktas no jauna, bet ceļo no vienas ģimenes pie otras. Maiņas punkta apmeklētāji aicināti ierasties ar lasāmvielu no sava grāmatu plaukta un iemainīt to pret citām, vēl nelasītām grāmatām, ko atnesuši citi. Šobrīd, tikko vaļā vērtajā maiņas punktā, ir pieejamas 600 grāmatas, ko ziedojuši grāmatu izdevēji, rakstnieki un citi idejas atbalstītāji.
Augusts ir mūsu psiholoģiskās prozas lielmeistara Jāņa Jaunsudrabiņa mēnesis. Augustā viņš nāca pasaulē un augustā 85 gadu vecumā devās mūžības ceļos. 25. augustā Jānim Jaunsudrabiņam aprit 145. gadskārta, un viņu īpaši pieminēs Jūgendstila muzejā, kur eksponēs muzeja jaunieguvumu – Jaunsudrabiņa gleznu "Meža pļava". Kā zināms, viņš bija divu mūzu kalps – rakstnieks un gleznotājs, un pats atzina, ka abas mākslas viņam ir vienādi mīļas.
Šobrīd visā Latvijā uzsākta padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāža un iznīcināšana. Saskaņā ar valdības lēmumu 69 īpaši izveidotas komisijas izvērtēti pieminekļi līdz novembra vidum ir jādemontē un jāiznīcina obligāti. Par citu līdzīgu objektu likteni pašvaldības var lemt pēc saviem ieskatiem. Cilvēki, kam rūp vēstures liecību saglabāšana, aicina lēmumu pieņēmējus tomēr ļoti uzmanīgi izvērtēt katru iznīcināšanai nolemto objektu, jo tas var izrādīties daudz sarežģītāks vēstures liecinieks, nekā sākotnēji šķiet. Tāda bija, piemēram, aizvadītajā nedēļā Ropažu novadā demontētā granīta stēla ar uzrakstu "Rīgas atbrīvotājiem", kas nu jau sadrupināta.
Latvija ir ļoti bagāta ar sakrālā mantojuma vērtībām, unikālām arī Eiropas mērogā, bet mēs paši tās pazīstam un novērtējam vēl ļoti maz. Lai tās popularizētu, Nacionālā kultūras pārvalde šonedēļ uzsāk izzinošu pasākumu ciklu "Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes". Līdz septembra sākumam notiks četri pasākumi, kas piedāvās dziļāk ielūkoties četru kristīgo konfesiju mākslas vērtībās un citās bagātībās. Pirmais no pasākumiem būs 4. augustā Aizputē.
Tikpat aizrautīgs kā savulaik sportā šobrīd teātra un kino mākslā ir jaunais aktieris Kārlis Arnolds Avots. Viņš uzaudzis sportistu ģimenē, arī pats bijis tuvu sportista karjerai, taču tad, daudziem par pārsteigumu, pievērsies teātrim. Iespējams, pie vainas tik krasam pavērsienam bija Jaunā Rīgas teātra izrāde "Ziedonis un Visums", ko viņš noskatījās vidusskolas laikā un kas viņam pilnīgi "norāva jumtu", kā viņš pats saka.
Šodien, 30. jūlijā, atvadāmies no dzejnieka un izcilas Latvijas personības Knuta Skujenieka. Atvadīšanās notiks Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulksten 10.00. Knuta Skujenieka devums latviešu kultūras bagātināšanā ir neatsverams. Kā dzejas meistars viņš sasniedzis ļoti plašas auditorijas sirdi, viņa dzeja bieži iedvesmojusi komponistus, tā tulkota daudzās valodās. Kā atdzejotājs viņš plaši iepazīstinājis ar cittautu dzejas vērtībām, atklājot dzeju kā pārnacionālu valodu. Viņš devis ļoti lielu ieguldījumu jaunās atdzejotāju paaudzes skološanā. Ne mazāk nozīmīgi, ka līdzās tam, ka viņš bija liels dzejnieks, viņš bija arī liels cilvēks ar plašu un atvērtu sirdi un dzirdīgām ausīm pret visu būtisko.
"Šobrīd instruments ir mana cīņa," saka mūziķe, ukraiņu nacionālā instrumenta – bandūras – virtuoze Darja Leleko. Viņa Latvijā dzīvo kopš marta vidus, kad ar saviem diviem bērniem bija spiesta pamest Mikolajivu un doties bēgļu gaitās. Viņas vīrs palicis Ukrainā aizstāvēt savu zemi.
25. jūlijā mūžīgā mierā devies dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks (05.09.1936.–25.07.2022.), vietnē "Facebook" pavēstīja rakstnieka dēls Jānis Skujenieks.
Par sajūtām, kādās šobrīd dzīvojam, ir stāsts izstādē "Tavu roku siltums man nesāp", kas tikko atklāta Rīgas centrā, Brīvības bulvāra alejā. Izstādē piedalās jaunie Latvijas mākslinieki un ukraiņu studenti, kas, bēgot no kara, šobrīd patvērušies Latvijā. Izstādi veido trīs daļas, tā sākas ar ļoti tiešu un skaudru stāstu par karu, kam seko traumu dziedināšanas ceļš un visbeidzot – vēstījums par cilvēcības un mīlestības glābjošo spēku. Daļa no darbiem jau apskatāma, bet daļa vēl taps izstādes gaitā, un izstādi papildinās arī īpaša performanču programma.
