Filma iekļaujas Astras 90. jubilejai veltīto notikumu ciklā, un tā atklās faktus, par kuriem sabiedrībā ir ļoti virspusējs priekšstats, kaut arī tie ir ļoti nozīmīga mūsu vēstures daļa.
Filmu veido fragmentu lasījumi no 1983. gada tiesas procesa protokoliem. Tiesas process, kurā tiesāja divus Gunārus – Gunāru Astru un Gunāru Freimani – ilga divas nedēļas un bija apkopots vairāk nekā 20 sējumos, bet Lauris Gundars no tiem izvilcis esenci ar spilgtākajām epizodēm.
Filmā protokolus lasa septiņi jaunie Liepājas teātra aktieri un aktrise Lidija Pupure. Viņi neiejūtas lomās, bet lasa visai bezkaislīgi, un tas ir speciāli izmantots paņēmiens, jo šīs filmas galvenais uzdevums ir iepazīstināt ar faktiem, kas ir ļoti būtiski, bet ko diemžēl mēs joprojām zinām ļoti virspusēji. Lauris Gundars šo filmu dēvē par sagatavošanās darbu, lai mēs šos faktus piefiksētu un beidzot aptvertu to dziļāko nozīmi, ko līdz šim 30 gadu garumā neesam spējuši. Viņš skaidro: "Mēs nebijām spējīgi patiesībā šos 30 gadus lāga saprast, ka tas attiecas uz mums – tieši šī sava nācijas apziņa.
Ka nepietiek ar to, ka mēs runājam latviski un mums ir sava valsts, bet mums ir arī jāapzinās, ka tam ir ļoti noteikts saturs.
Un tāpēc, protams, gan Gunārs Astra, gan visi tie pārējie cilvēki, kuri nestāvēja mierā, viņi mums ir ļoti labs iemesls, lai par to parunātu. Un tāpēc šī filma vispār ir tapusi, ka mēs daudz ko nezinām tajā visvienkāršākajā faktoloģiskajā līmenī. Filmas izveides loģika ir tieši tāda – lūdzu, ieskatieties, šeit tagad ir informācija, ko mums tagad visu vajadzētu zināt, un tad mēģināsim kopā saprast, kur mēs to ieliksim."
No Astras tiesas procesa nav saglabājušās fotogrāfijas vai kādas citas liecības, vienīgi protokoli, ko filmas veidotāji uzticējuši lasīt jaunajiem Liepājas teātra aktieriem – šo izvēli skaidro filmas režisors Jurģis Tūbelis: "Mums šķita būtiski iedot šos tiesu protokolus jauniešiem, kas ne tikai nav piedzīvojuši to laiku, bet kas vispār nav savā dzīvē piedzīvojuši lielas politiskās turbulences. Vai, precīzāk, nebija piedzīvojuši līdz brīdim, kad mēs filmējām šī gada janvāra sākumā. Viņi ar pavisam vienkāršām, nevainīgām jaunu cilvēku acīm lasa šos tiesas protokolus, kas arī paši par sevi ārpus konteksta viņiem varbūt neliekas nemaz tik šaušalīgi, jo – ko gan mūsdienu jaunietim, kurš īpaši neinteresējas par vēsturiskiem notikumiem, izsaka vārdu salikums "Kolimas zelta raktuves" vai "Sibīrijas lēģeris".
Man tas tieši likās šīs filmas ieguvums. Jo šie jaunieši, lasot šos protokolus, varēja to darīt ļoti brīvi, bez tās lielās bagāžas, kas ir cilvēkiem, kas to ir pieredzējuši un kas ir cilvēkiem, kas vispār ir piedzīvojuši padomju laikus."
Līdzās protokolu lasījumiem filmā skan arī Astras laika un cīņu biedru liecības, filmu papildina arī speciāli tai veidoti zīmējumi, kas it kā fiksē, kāds varēja izskatīties tiesas process.
Jurģim Tūbelim pat pašam ir pārsteigums, cik neticami trāpīgi Astras gandrīz jau pirms 40 gadiem teiktie vārdi skan šodien: "Pārlasot Gunāra Astras vārdus, katru dienu var atrast kaut ko, kas pēkšņi ir šodien aktuāls. Tas, kas janvārī likās spēcīgi pateikts, tam laikam atbilstoši, ļoti drosmīgi priekš 1983. gada, izlasot to šodien, aprīlī, tam ir jau pilnīgi cits konteksts. Tas viņa teiktais ir tik trāpīgi pārlaicīgs!".
Filmas "Drosmes diena" pirmizrāde skatāma 19. aprīlī Latvijas Televīzijā pulksten desmitos vakarā.