Kādi ir bīstamības iemesli Krišjāņa Valdemāra ielas ēkās, no kurām vakar tika evakuēti iedzīvotāji – atbildīgie dienesti pagaidām atbildi nesniedz. Tiek gaidīts slēdziens no sertificēta būvinženiera, kas no šodienas sāk darbu ēkās, lai izvērtētu to stāvokli, bīstamību un ko ar tām darīt tālāk. Ēku iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ evakuācija notika tik pēkšņi, jo plaisas mājās – pēc viņu teiktā – esot jau vismaz piecus gadus, bet līdz šim viņu paustās bažas par tām atbildīgie dienesti nav ņēmuši vērā.
Autora ziņas
Onkoloģiskajiem pacientiem bieži vien ir nepieciešama līdzcilvēku palīdzība, bet viņi nevēlas citus apgrūtināt. Apkārtējie cilvēki savukārt atzīst, ka ar palīdzības sniegšanu kavējas tādēļ, ka nezina, kā taktiski uzrunāt vēža pacientus – šādi secinājumi izriet no apvienības "Onkoalianse" veiktās aptaujas.
Jauneklīgais mini un grezna elegance, kosmosa tēma un hipiju bohēmiskais stils – šie visi tik atšķirīgie virzieni bija raksturīgi 60. gadu modei. Modes pasaule ļoti tieši atspoguļoja milzīgās pārmaiņas, kas tolaik notika sabiedrībā, kad strauji uzplauka ekonomika, attīstījās tehnoloģijas un sākās kosmosa apgūšana. Visu šo daudzveidību vienkopus no 18. februāra varēs apskatīt Modes muzejā, kur sāksies jauna izstāde "Lēciens nākotnē. 60. gadu mode". Izstādē aplūkojami 46 tērpi no Modes muzeja krājuma, kuru autori ir ietekmīgi Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV dizaineri. Tērpus papildinās 60. gadu rotas un aksesuāri.
Emocionāla, skaudra un garīga dziļuma caurstrāvota ir Viļņa Heinrihsona jaunā izstāde "Kara grimases", ko 17. februārī atklās Kara muzejā. Tajā skatāmās gleznas, zīmējumi un teksti tapuši kā ļoti tieša reakcija uz baisajiem Krievijas kara pret Ukrainu notikumiem. Kā saka pats autors, ar šo izstādi viņš vēlas dot vārdu visiem tiem tūkstošiem agresijas apklusināto cilvēku, kuri paši vairs runāt nevar.
Gaiša, sirsnīga un nedaudz arī saldsērīga ir režisores Katrīnas Tomašickas jaunā dokumentālā filma "Uzlūdz dāmas", kas vēsta par Latvijas senioriem un viņu mīlestības meklējumiem. Filmas galvenie varoņi ir trīs cienījama vecuma cilvēki, kuri nesamierinās ar vientulību, bet droši dodas jaunos piedzīvojumos un ir atvērti dzīves dāvātajām iespējām. Veidojot filmu, režisores galvenais mērķis bijis akcentēt, ka cilvēks ikvienā vecumā ir pelnījis mīlēt un tikt mīlēts. Filmas pirmizrāde notiks 16. februārī kinoteātrī "Splendid Palace".
Apbrīnojami radoša, meistarīga, krāšņa un vitāla savā mākslā allaž ir tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. Par viņas izcilo veikumu vairāk nekā pusgadsimta garumā viņai šogad tiks piešķirta Purvīša balva par mūža ieguldījumu mākslā, to šodien paziņoja balvas organizācijas komiteja. Pati māksliniece sarunā ar Latvijas Radio atzīst, ka viņai tas ir ļoti liels pārsteigums, jo viņa Purvīša balvu vienmēr saistījusi ar sasniegumiem glezniecībā.
Ļoti smalkas tonālās nianses, plastiskums un dziļums ir raksturīgs gleznotājas Elgas Grīnvaldes abstraktajiem darbiem. Glezniecību viņa dēvē par savas dzīves meditāciju, kurā viņa meklē arvien jaunus veidus, kā sevi apliecināt. To vēstīs arī Elgas Grīnvaldes izstāde "Dienasgaisma", ko 11. februārī atklās mākslas galerijā "Bazar’t".
Valentīndienā pirmizrādi jaunā versijā piedzīvos Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls "Agrā rūsa". To īsteno "Producentu grupa 7" sadarbībā ar ļoti plašu un spilgtu mākslinieku komandu. Režisore ir Marija Bērziņa, viņa uz skatuves iedzīvina krāšņu 30. gadu atmosfēru, uz kuras fona risinās galvenās varones Elzas dzīves ceļa un mīlestības meklējumi. Mūzikla pirmizrāde būs 14. februārī Ogres Kultūras centrā, pēc tam sekos vēl deviņas izrādes dažādās Latvijas vietās.
Kas notiek divu cilvēku attiecībās, kad noslēdzas vētrainas iemīlēšanās posms? Kāpēc dažkārt idilliska ģimenes dzīve pārvēršas skaudrā traģēdijā? Šie ir daži no jautājumiem, ko savas psiholoģiskās drāmas "Zēni nav meitenes" centrā izvirzījis britu dramaturgs Deniss Kellijs. Lugā balstīta Dārtas Danevičas monoizrāde, ko Dailes teātrī iestudējusi Diāna Kaijaka un kam pirmizrāde būs skatāma 10. februārī. Lai piekļūtu lugas kodolam, radošā grupa rīkojusi arī vairākas tikšanās ar psihoterapeitiem.
"Viņas gleznas liek vienoties priekā par vērtīgo, kas mums ir visapkārt" – tā par gleznotājas Gitas Šmites jauno personālizstādi "Jauns pavasaris" saka mākslas zinātniece Aiga Dzalbe. Izstāde no 6. februāra skatāma galerijā "Istaba", un, kaut arī darbi tapuši galvenokārt rudenī, tajos ir daudz pavasarīgu, iedvesmojošu un siltu noskaņu un ietilpīgu simbolisku vēstījumu. Izstādes laikā māksliniece pati visai bieži būs sastopama galerijā, kur viņa gleznos tur uzstādīto kluso dabu.
Tikai kino iespējams, ka Jūrkalne pārtop par Francijas ziemeļiem, Rīga – par Bostonu, bet Ādažu poligons par Pensilvāniju Amerikā. Producentu kompānijas "Film Angel Studio" vadītājs Ivo Ceplevičs to dēvē par īpašo kino burvību, un tieši šobrīd viņa vadītā kompānija īsteno kopīgu filmu projektu ar Dienvidkoreju, kurā Latvijas vidē tiks filmēta arī Ķīnas pilsēta Harbina.
Šis ir leģendārā komponista, par Rīgas tango karali dēvētā Oskara Stroka 130. jubilejas gads. Viņa jubilejai veltīta starptautiska konference 2. un 3. februārī notiks Mūzikas akadēmijā. Tajā piedalīsies pētnieki no septiņām valstīm, kuri aktualizēs gan Stroka muzikālo mantojumu, gan plašākā kontekstā paraudzīsies uz šlāgera un populārās mūzikas uzvaras gājienu Eiropā 20. gadsimta sākumā.
Piektdien, 3. februārī, Nacionālajā mākslas muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Mūra nojaukšana", kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.
Jaunumi grāmatu plauktos – Ivara Ijaba Latvijas vēsturei veltītā grāmata "Nepateicīgie", psiholoģijas interesentiem noderīga grāmata "Attīstības psiholoģija: Cilvēka attīstība visas dzīves garumā", ieskatu rakstniecības aizkulisēs piedāvā "Rakstniecības laboratorija", kā arī klajā nākuši divi dzejas krājumi – Elīnas Vendijas Rībenas "Kreveles" un Janas Egles "Ledus debesis". Atzīmējami arī citi notikumi, kas cieši sasaucas ar rakstniecību.
Baltā krāsa latviešiem allaž bijis nozīmīgs simbols, kas šobrīd jo īpaši izceļams, – uzskata Jāņa Akuratera muzeja eksperte Ruta Cimdiņa. Viņa ir viena no idejas autorēm divām izstādēm, kas šobrīd skatāmas muzejā un kas abas veltītas baltās krāsas idejai. Vienā ir apskatāmi baltie rokdarbi no Akurateru ģimenes kolekcijas, bet otrā – Pārdaugavas Lutera draudzes mākslinieku grupas darbi. Tieši šonedēļ aprit 25 gadi kopš grupa dibināta, un 29. janvārī muzejā mākslinieki arī atzīmēs savu jubileju.
Krasi atšķirīgu attieksmi dažādos periodos izpelnījusies Kārļa Ulmaņa personība. Atmodas gados viņš visbiežāk tika glorificēts un dievināts, bet vēlāk arvien vairāk nosodīts un kritizēts kā diktators un tautas nodevējs. Arī šobrīd joprojām aktuāla ir diskusija par viņa lomu Latvijas vēstures veidošanā. Kas tad īsti bija Kārlis Ulmanis, un kāda bija viņa nozīme mūsu vēsturē? Atbildes uz šiem jautājumiem tagad varēs meklēt jaunajā ekspozīcijā, kas drīzumā vērs durvis apmeklētājiem Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas". Tā būs līdz šim lielākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija.
Tieši pēc nedēļas, 1. februārī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos daudzu ļoti gaidītā Ināras Kolmanes spēlfilma "Mātes piens". Tās pamatā ir Noras Ikstenas pasaulē populārā romāna motīvi. Filmas darbība norit padomju gados, un tās centrā ir mātes un meitas attiecības uz sarežģītu vēstures notikumu fona. Kad filma tika iecerēta, pat nojaust nevarēja, ka šis fons atkal varētu kļūt tik aktuāls.
Ļoti nozīmīgs katras tautas kultūras mantojums ir rotas un to ornamenti. Tās atspoguļo sava laika amatniecības līmeni, estētiskos priekšstatus, mākslas stilus un daudzus citus aspektus. Šim tematam veltīta tikko klajā nākusī arheoloģes un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas grāmata "Senās rotas un ornaments Latvijā", kam atvēršanas svētki būs 25. janvārī. Grāmata izseko rotu attīstībai no bronzas laikmeta līdz 18. gadsimtam. Autores pētījumu papildina bagātīgs fotogrāfiju un zīmējumu klāsts.
Šajos laikos no Dailes teātra skatuves atkal ir jāskan Branda vārdiem – par to ir pārliecināta Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa, kura Viestura Kairiša jaunajā iestudējumā spēlēs Branda lomu. Strādāt ar Ibsena lugas materiālu viņa dēvē par lielu laimi gan profesionāli, gan cilvēciski. Savulaik Arnolda Liniņa iestudētais "Brands" kļuvis par Dailes teātra leģendu un iekļauts Kultūras kanonā. Tagad jaunā izrāde būs pilnīgi cita lugas versija, bet dažas saiknes ar leģendāro iestudējumu tai tomēr būs, atklāja Segliņa. Pirmizrāde jaunajam iestudējumam būs nākamnedēļ, 27. janvārī.
Apliecinot cieņu mediķu darbam kara apstākļos, Kara muzejā skatāma jauna izstāde "Kara anatomija: cilvēka dzīvības vērtība". Izstāde skaudri un tieši atklāj kara neprātu, kas liek attīstīt arvien nāvējošākus ieročus, kamēr cilvēka ķermenis jau gadsimtiem ilgi paliek nemainīgi trausls. Tieši mediķi allaž ir tie, kas, šo trauslumu glābjot, apliecina cilvēka dzīvības vērtību. Izstādē skatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, medikamenti, ķirurģiski instrumenti, protēzes un citi priekšmeti, kas atspoguļo mediķu darbu dažādu laiku kara apstākļos.
Par dzīves ievainojumiem un to dziedināšanu, par dzīvības un nāves noslēpumu vēsta Ingas Tropas jaunais iestudējums "Pārcēlāja", kam 18. janvāra vakarā būs pirmizrāde "Dirty Deal Teatro". Tā pamatā ir viņas pašas pieredzes stāsts, ko viņa izstāsta ļoti atklāti un drosmīgi, neslēpjot arī sāpīgākās dvēseles traumas, ko piedzīvojusi agrā bērnībā. Tikpat atklāti viņa dalās arī savos centienos šīs traumas dziedināt un aicina skatītājus ceļojumā uz Meksikas džungļiem. Izrāde ir ļoti intīma un personiska, un tās skatīšanās veids ir visai netipisks.
Atvēršanas svētkus šonedēļ svinēs trīs nozīmīgas grāmatas – suitu cimdiem veltītais darbs "Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ"; grāmata, kuras centrā ir Latvijā senākās etnogrāfiskās fotogrāfijas "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā", kā arī monogrāfija par Jāni Poruku "Pie augstā loga".
Veltījums Ukrainas kara bērniem ir Dzintara Tilaka jaunā grāmata "Zlatas ceļš". Tās centrā ir trīspadsmitgadīga meitene Zlata, viņas pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņa, glābjoties no kara, ir spiesta pamest Ukrainu un doties pie radiniekiem uz Latviju. Dzintars Tilaks iedvesmu grāmatai guvis saskarsmē ar ukraiņu ģimeni, ko viņš uzņēmis savās mājās. Daudzas stāsta detaļas ir ņemtas no patiesiem notikumiem, citas autora izdomātas, pieļaujot, ka tas tā varētu notikt.
Aizvadītajā nedēļā sākušies, šonedēļ Rīgā turpināsies 1991. gada barikāžu atceres pasākumi. Pieminot barikāžu upurus, šodien būs ziedu nolikšana un piemiņas brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta, bet trešdien Barikāžu muzejā notiks pasākums "20.janvāris Baku un Rīgā". Visvairāk piemiņas pasākumu Rīgā būs 20. janvārī, kas ir barikāžu aizstāvju atceres diena.
Spilgti, atmiņā paliekoši skatuves tēli, ilggadējs pedagoģiskais darbs un uzticība mūzikai visas dzīves garumā raksturo abas šī gada Lielās mūzikas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējas – Ainu Bajāri un Liliju Greidāni. Lilijas Greidānes daudzpusīgais talants 30 gadus priecējis operas mīļotājus, bet Ainas Bajāres radošais mūžs gadsimta ceturksni bijis saistīts ar Rīgas Operetes teātri.
Par cilvēcību visplašākajā nozīmē mudina domāt Valtera Sīļa jauniestudējums "Debesjums", kam 12. janvārī būs pirmizrāde Nacionālajā teātrī. Iestudējuma pamatā ir mūsdienu britu dramaturģes Lūsijas Kirkvudas drāma, kas šobrīd ir pieprasīts darbs arī citos Eiropas teātros. Tā darbība norit 18. gadsimta vidū Anglijas austrumos, taču tā piedāvātie jautājumi pilnā mērā attiecas uz mums un uz šodienu. Izrāde uz skatuves pulcē teju visu Nacionālā teātra sieviešu ansambli.