Filmēšanai tik raksturīgās komandas pirmdien skan Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Top epizode, kurā uzņēmējs un viens no pirmo Dziesmu svētku organizatoriem Rihards Tomsons atnācis uz baznīcu pasūtīt aizlūgumu par savas sievas veselību. Viņa ir smagi slima, bet ļoti vēlas piedzīvot pirmos svētkus.
Epizodi izspēlē Andris Bulis Riharda Tomsona lomā un Ģirts Rāviņš, kurš atveido mācītāju.
Filmēšanas laukumā Andris Bulis Latvijas Radio pastāsta, ka šodien taps vēl viena ļoti svarīga aina, kas atspoguļos, kam patiecoties pirmajos svētkos tomēr varēja izskanēt aizliegtā Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!", šobrīd Latvijas himna: "Aina sākas ar to, ka arhitekts Jānis Baumanis un Rihards Tomsons atnāk uz baznīcu, jo tā ir vienīgā vieta, kur viņi var bez lieciniekiem un kāda, kas varētu viņus nodot jeb "nostučīt", pārrunāt savu plānu – svētkos nodziedāt "Dievs, svētī Latviju!". Jo tā ir aizliegta. Gubernators ir pateicis – ja tā izskanēs, tas būs "krusts pāri visam". Koncertā nedrīkst izskanēt šī dziesma. Viņi atnāk uz baznīcu un saprot, ka ir aizliegums dziedāt koncertā, bet neviens nav aizliedzis dziedāt atklāšanā. Un te notiek tāda sazvērnieciska vienošanās, ka dziedāšana notiks atklāšanā. Un tā arī notika.
Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs fakts gan mūsu vēsturē, gan filmas attīstībā, ka šie ir cilvēki, kas iet uz visu banku. Viņi riskē arī ar savām dzīvībām, zinot, ka tas ir aizliegts."
Filmēšanas laukumā Latvijas Radio sastop diriģentu Jurģi Cābuli, kurš filmā seko līdzi muzikāli profesionālajām lietām un tikko atgriezies no filmēšanas Druvienā. Svētdien tur filmēja ainu, kā svētkiem ar savu vīru kori laukos gatavojas viens no filmas galvenajiem varoņiem, diriģents, ko atveido igauņu aktieris Prīts Pius.
Kā atzīst Jurģis Cābulis – viņš izbauda katru filmēšanas dienu, jo tā ir iespēja tik daudz ko būtisku saprast ne tikai par mūsu saknēm, bet arī šodienu: "Manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ir saprast, ka tas, kas notika pirms 150 gadiem, bija mūsu kultūras šūpulis un entuziasma pilnais sākums. Pēc maniem vērojumiem, visi iesaistītie aktieri vienkārši brīnišķīgi ilustrē to lielo vienkāršību un to milzīgo entuziasmu, kas tajā lauku cilvēkā toreiz bija. Vienā vārdā, šis priekš manis ir ļoti iedvesmojošs process, viennozīmīgi arī manai personiskajai profesionālajai bagāžai.
Es noteikti domāju, ka Dziesmu svētki un tas laiks, kad tie tapa, tas ir latviešu pamatu pamats un pašapziņas šūpulis.
Es ļoti priecājos, ka 150 gadu laikā tas ir tikai stiprinājies, kļuvis augstvērtīgāks un pašapzinīgāks."
Filma aptver laiku posmu no 1873. gada februāra līdz jūnija nogalei, sākot no idejas par svētku rīkošanu, līdz konkrētiem lēmumiem un visbeidzot arī pašiem svētkiem. Kā atzīst režisors Māris Martinsons, šāds posms filmas stāstam ir pateicīgs kā vizuāli, tā simboliski: "Mēs bez šaubām esam piesaistīti gadalaikiem. Kino un ekrānam tas ir ļoti labi vizuāli. Mēs sākam tumšā, dubļainā, aukstā laikā, pamazām daba mostas, un arī stāsts attīstās un veidojas, un beigās gan daba ir savā pilnbriedā, smukumā, gan notiek Dziesmu svētki. Tas ir ļoti jauki."
Šobrīd jau ir nofilmēts ziemas posms un gandrīz arī pavasara posms, un pēc tam jau visi spēki tiks pievērsti vasaras posmam, kad būs vērienīga filmēšana ar plašiem masu skatiem, kas atainos svētku atklāšanu, gājienu un koncertu.
Māris Martinsons atzīmē: "Mēs ar scenārija autoru Daini Īvānu tomēr skatāmies uz šo stāstu kā uz ļoti mūsdienīgu. Jo tas viss, ko viņi tolaik runāja un kas bija viņu ideāli, tas nav pazudis. Šobrīd Dainis strādā pie Tomsona uzrunas. Ja līdz tam Tomsons kā viens no Rīgas Latviešu biedrības vadītājiem ir runājis sapulcēs, kaut kādos pasākumos, kur ir aicinātā publika, tad šī ir pirmā reize, kad kāds vispār latviešu valodā uzrunā cilvēkus, kas sabraukuši no visurienes – no Vidzemes un Kurzemes. Viņš uzrunā tautu. Tāpēc Dainis Īvāns ir šobrīd ļoti nopietni pievērsies šai uzrunai, jo mūsu doma ir tāda, ka
katrs vārds, ko viņš pasaka, varētu būt pateikts arī šodien. Lai arī tā ir domāta kā uzruna tiem svētkiem, mēs uz to skatāmies arī kā uz uzrunu mūsdienu cilvēkiem."
Māris Martinsons arī piebilst, ka filma top laikā ar tādiem kontekstiem, ka tās nozīmīgums nemazinās, bet ar katru brīdi kļūst aizvien aktuālāks.
Šobrīd filmas uzņemšana ir jau pāri pusei, bet priekšā vēl vērienīgā vasaras posma filmēšana, kur būs vajadzīgi arī cilvēki masu skatiem. Interesentiem jāseko līdzi ziņām filmas sociālajos tīklos, kur pirms masu skatu filmēšanas tiks izsludināta pieteikšanās.
