Kā nozīmīgi vēstures avoti zināma "Indriķa hronika" un "Atskaņu hronika", bet mazāk dzirdēts par "Helevega hroniku", kas ir Rīgas pilsētas senākā hronika un stāsta par notikumiem 15. gadsimta otrajā pusē. Tā ir arī senākā pilsētas hronika Baltijas mērogā, un to sarakstījis Rīgas rātes sekretārs Hermanis Helevegs. Drīzumā šī hronika būs pieejama ikvienam interesentam, jo ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu to šobrīd tulko viduslaiku vēstures speciālists Agris Dzenis. Tulkojumu plānots pabeigt līdz šī gada beigām un ar ievadu un komentāriem publicēt portālā "Historia.lv".
Autora ziņas
Pirms trim gadiem uzsāktā Svētā Jēkaba ceļa izveide Latvijā ir noslēguma fāzē, vēl atlicis nomarķēt vairākus ceļa posmus, un tad dabā būs iezīmēts viss cauri Latvijai ejošais ceļš. Jēkaba ceļa izveides aktīvistiem pēdējie trīs gadi bijuši ļoti spraigs darba cēliens. Pēc daudziem izpētes pārgājieniem, saskaņošanas ar pašvaldībām un privātīpašniekiem izstrādāts maršruts cauri Latvijai, kas ir 420 kilometrus garš un sastāv no 24 etapiem.
19. jūlijā atvadāmies no izcilas Latvijas kultūras personības – kinozinātnieka Viktora Freiberga. Atvadīšanās notiks pulksten 14.00 krematorijas Lielajā zālē. Viktora Freiberga devums mūsu kultūrai ir ļoti īpašs. Viņš bija erudīts kino zinātnieks, studentu iemīļots pasniedzējs, asprātīgs lektors un grāmatu autors. Viņa trešā un tagad jau pēdējā grāmata "Vakar, šodien, rīt" liktenīgā kārtā dienas gaismu ieraudzīja tieši tajā pašā nedēļā, kad autors aizgāja mūžībā. Bet viņš jau bija paspējis novērtēt grāmatas maketu un viņam izdevums ļoti patika.
Šogad aprit 50 gadu kopš grupas "Līvi" pirmā koncerta 1972. gadā. Gadu iepriekš Juris Pavītols Liepājā grupu nodibināja, bet tās nosaukums "Līvi" oficiāli tika apstiprināts tikai vairākus gadus vēlāk. Grupa nenoliedzami ir viens no Latvijas roka simboliem, kas saistās gan ar jaudīgu mūziku un brīvdomības garu, gan ar skaudriem un traģiskiem pavērsieniem, kādu arī nav trūcis grupas biogrāfijā. Kā velte grupas 50. jubilejai klajā nākusi tās dibinātāja Jura Pavītola grāmata "Liecinieka spoguļportrets", kas kliedē arī dažādus mītus par grupas darbību. Grāmatu pavada vinila plate "Līvi. Sākums", kurā iekļautas līdz šim tikai koncertos skanējušas dziesmas, ko Juris Pavītols sacerējis 70. gados.
Šogad rudens pusē gaidāma bagātīga jaunu Latvijas filmu raža. Pirmizrādes piedzīvos aptuveni desmit spēlfilmas – galvenokārt mūsdienu stāsti, kas pārstāv plašu žanru spektru, sākot no ģimenes drāmas līdz ironiskai absurda pasakai. Tāpat ceļu pie skatītājiem sāks divi vēsturei veltīti stāsti – Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris" par 1991. gada barikāžu notikumiem un Ināras Kolmanes drāma "Mātes piens", kas ir Noras Ikstenas slavenā romāna ekranizācija.
Pavērt jaunus apvāršņus muzikālajam teātrim Latvijā – ar šādu ideju pirms diviem gadiem tika izveidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) mērķprogramma "Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai". Tajā projektus var iesniegt tikai nevalstiskā sektora pārstāvji. Pirmais konkurss vainagojās ar sešiem jauniem iestudējumiem, no kuriem katrs bija ievērības cienīgs notikums, bet divi projekti saņēma arī "Spēlmaņu nakts" balvas. Tikko noslēdzies otrais konkurss, kurā atbalstīti pieci projekti, kas arī sola labu pienesumu Latvijas muzikālā teātra laukā.
Šīs nedēļas nogalē ar plašu vērienu sākusies Rīgas vasaras kultūras programma. Šoreiz tā veidota atšķirīgi no tradicionālajiem Rīgas svētkiem, kas ierasti notika trīs dienas Rīgas centrā. Šogad svētku notikumi būs izkliedēti gandrīz divu mēnešu garumā, un līdzās centram ļoti daudz pasākumu notiks Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Maskavas forštatē, Bolderājā, Imantā, Pļavniekos un vēl citviet. Norišu spektrs būs, sākot no izzinošām ekskursijām pa Rīgas dārziem un parkiem līdz lustīgām zaļumballēm un čigānu romanču vakariem.
Rundāles pils muzejā no 6. jūlija skatāma jauna izstāde, kurā var iepazīt nozīmīgu Ukrainas kultūras mantojuma daļu – baroka meistaru skulptūras no Ļvivas reģiona. Tās ir atšķirīgas no Latvijas baznīcās redzamajiem tēlniecības darbiem, jo ir izteiksmē ekspresīvākas, dinamiskākas un dramatiskākas. Izstāde atceļojusi no Viļņas Lietuvā, kur to atklāja gada sākumā. Tā kā mākslas darbus šobrīd ir riskanti vest atpakaļ uz Ukrainu, Rundāles pils ierosināja tos uz laiku izvietot savās telpās un dot iespēju apskatīt pils apmeklētājiem.
Pirms septiņiem gadiem pēc Annijas Putniņas-Hermanes iniciatīvas Rīgas Doma kora skolā tika izveidota Mūziklu nodaļa. Šogad nodaļai bija ceturtais izlaidums, to absolvēja seši jaunieši, daļa no kuriem mūzikla mākslu turpinās studēt ārzemēs. Kā diplomdarbu, beidzot nodaļu, viņi iestudēja Kārļa Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!", kas spoži apliecināja viņu talantu un četru gadu laikā uzkrāto zināšanu bagāžu. Tagad diplomdarbu būs iespēja redzēt arī plašākam skatītāju lokam, jo šīs nedēļas otrajā pusē trīs vakarus mūziklu izrādīs Nacionālās mākslu vidusskolas koncertzālē.
Pandēmijas dēļ divus gadus Siguldas opermūzikas svētki nevarēja notikt pilnvērtīgi. Šogad tie atkal būs krāšņi un bagātīgi, un to galvenais notikums būs Pučīni operas "Bohēma" uzvedums ar Maiju Kovaļevsku galvenajā lomā. Svētki jūlija nogalē noritēs trīs dienas un piedāvās kopumā piecus notikumus, kuros būs tikšanās gan ar jaunajiem talantiem, gan ar jau atzītiem mūziķiem no Latvijas un ārvalstīm. Svētku rīkotājs Dainis Kalns atzīst, ka dažos aspektos pandēmijai bijusi pat pozitīva ietekme uz šī gada svētku sarīkošanu. Tāpat tieši pandēmija bijusi par iemeslu tam, ka viņš sarakstījis savu pirmo grāmatu, par ko domājis jau sen.
Paredzams, ka nākamnedēļ valdība pieņems gala lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeli. Tas nozīmē, ka drīzumā varēs uzsākt projekta īstenošanas pirmo fāzi – izsludināt starptautisku metu konkursu, lai izraudzītos labākos risinājumus Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Metu konkurss un būvprojekta izstrāde varētu aizņemt vismaz trīs gadus, un pēc labākā scenārija būvniecību varētu uzsākt 2026. gadā. Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka saistībā ar ģeopolitiskās situācijas maiņu koncertzālei īstā vieta būtu Uzvaras parkā pēc tur esošā pieminekļa nojaukšanas, taču kultūras ministrs uzsver, ka lēmums par Kongresu namu ticis pieņemts atbildīgi, turklāt Uzvaras parka teritorija jau tikusi izskatīta.
Iet dziļumā un kliedēt klišejiskus priekšstatus par sabiedrībā populāriem jēdzieniem un parādībām ir viens no nesen aizsāktās grāmatu sērijas "Konservatīvās domas bibliotēka" mērķiem. Gada sākumā latviskā tulkojumā klajā nāca britu filozofa Rodžera Skrūtona grāmata, kas dziļi un pamatīgi skaidroja, kas ir konservatīvisms. Šobrīd savukārt lasītājiem nodots amerikāņu pētnieka Patrika Denīna darbs, kas pievēršas liberālisma jēdziena analīzei.
Neparasts un draiskulīgs skats uz Imantu Ziedoni solās būt grāmata "Amizantais Imants". Materiālus tai apkopo Ziedoņa tuvs draugs, rakstnieks Ēriks Hānbergs sadarbībā ar Ziedoņa muzeja komandu. Plānots, ka grāmata nāks klajā nākamā gada maijā, kas ir gan Ziedoņa, gan Hānberga apaļu jubileju mēnesis. Grāmatas tapšanā tās veidotāji aicina iesaistīties arī ikvienu cilvēku, kura pūrā ir kāds spilgts un mazliet neordinārs stāsts par dzejnieku. Stāsti jāiesniedz līdz septembra sākumam.
Mūsu mākslas kopainā nepelnīti maz izcelts mākslinieks Gunārs Cīlītis. Vislabāk pazīstams viņa darbs animācijas filmu jomā, jo kopā ar Arnoldu Burovu viņi radījuši "Pasaku par vērdiņu", "Dullo Dauku" un citus izcilus darbus, kas iekļaujas mūsu mākslas zelta fondā. Taču Gunāra Cīlīša darbība ir daudz plašāka. Viņš zīmējis ilustrācijas un karikatūras savulaik populārajiem žurnāliem "Zvaigzne" un "Dadzis", bijis ļoti meistarīgs grāmatu mākslinieks un gleznotājs. Viņa veikums vienkopus šobrīd skatāms izstādē "Ar vērdiņu kabatā" Nacionālajā mākslas muzejā.
24. jūnijā vārda dienu Latvijā svin nedaudz vairāk kā 47 000 Jāņu. Jānis Latvijā joprojām ir visizplatītākais vārds, tomēr pēdējos 20 gados tā popularitāte mazinās. Vecāki jaundzimušajiem zēniem arvien biežāk izvēlas likt vārdus bez garumzīmēm, un pēdējos piecos gados sevišķi populāri ir tādi vārdi kā Roberts, Olivers un Marks. Vārds "Jānis" gan vēl stingri turas 100 populārāko Latvijas vārdu sarakstā, savukārt "Līga" šo sarakstu pirms diviem gadiem pameta.
Gan vizuāli skaista, gan dziļākas pārdomas raisoša ir šobrīd Rīgas kultūras centrā "Imanta" skatāmā izstāde "Vainaga stāsts". Tās uzmanības centrā ir visdažādākā veida vainagi, sākot no vēsturiskiem paraugiem līdz mūsdienīgām galvas rotām. Izstādes dalībnieki ir amata meistari un mākslinieki, katrs ar savu redzējumu un interpretāciju par gadsimtiem nezūdošo galvas rotu. Kur slēpjas vainaga spēks un pievilcība, ko tas īsti simbolizē, kāda ir atšķirība starp vainagu un kroni? – šie ir jautājumi, ko izstāde aicina pārdomāt un tie bija arī galvenais iemesls, lai izstāde taptu.
Kultūrvēsturiskais mantojums nozīmē nācijas saknes un identitāti, tāpēc Ukraina vēlas iespējami ātrāk atjaunot karā sagrautos un cietušos kultūrvēsturiskos objektus. Ukrainai palīdzību šai jomā sniedz arī Latvija. Pirms dažām dienām no kara postītās valsts Latvijā atgriezās trīs pieredzes bagāti eksperti, kas vairāk nekā nedēļu strādāja vairākos kara skartos objektos.
Modes muzejs Rīgā izveidojis vēsturiski izzinošu un acis priecējošu jaunu izstādi "Modes šedevri", kas būs apskatāma no 17. jūnija. Izstādē eksponēti tērpi no muzeja kolekcijas, kas aptver laika posmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Senākais eksponāts ir franču galma tērps, bet jaunākais – Aleksandra Makvīna kleita no viņa 2010. gada kolekcijas "Eņģeļi un dēmoni". Izstādes uzmanības centrā ir trīs svarīgi modes aspekti – amata meistarība, radošums un bizness.
Pēc divu gadu pandēmijas raisītās pauzes šogad ar lielu sparu atdzimst gadiem ierastais rituāls – Jāņus sagaidīt ar Blaumaņa "Skroderdienām Silmačos". 15. jūnijā ceļu pie skatītājiem sāk trīs "Skroderdienu" versijas – skatītāju jau iemīļotais Nacionālā teātra iestudējums, pirmizrāde Latvijas Leļļu teātrī, kā arī speciāli šī gada Jāņiem veidots uzvedums, kas ceļos pa sešām Latvijas pilsētām. Līgo vakarā savukārt "Skroderdienu" lieluzvedums būs skatāms "Silmaču" sētā Druvienā.
Dzīve ir tik bagāta, ka no katras situācijas var uztaisīt bildi – tā sarunā ar Latvijas Radio savulaik atzina gleznotājs Auseklis Baušķenieks. Dzīve visā tās daudzveidībā un cilvēks visās tā izpausmēs arī vienmēr bijis viņa gleznu galvenais temats. Par viņa darbu nezūdošo aktualitāti un pravietiskumu var pārliecināties izstādē "Laikmetu vizionārs", kas no 10. jūnija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
To, cik ļoti pēdējo 150 gadu laikā ir izmainījusies Latvijas ainava, cilvēku dzīvesveids, apģērbs un izskats, spilgti atklāj jaunā Latvijas Vēstures muzeja izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Izstāde kopš 8. jūnija skatāma pilsētvidē – Brīvības bulvāra liepu alejā iepretim Vēstures muzejam. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 19. gadsimta vidū.
Pirms dažām dienām apstiprināts projekta gala variants topošajam taktilajam objektam – Brīvības piemineklim miniatūrā formā. Objekts top ar mērķi, lai arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki varētu gūt pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par mūsu brīvības simbolu, jo viņi to vislabāk var izdarīt ar taustes jeb taktilo sajūtu palīdzību. Šādu iespēju dos miniatūrais pieminekļa modelis. To plānots atklāt 15. oktobrī, Baltā spieķa dienā, un tas atradīsies netālu no Brīvības pieminekļa un būs veidots bronzā. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, arī taktilais objekts top par sabiedrības ziedojumiem. Kopumā nepieciešami nedaudz vairāk kā 37 000 eiro. Šobrīd savākti nepilni 7000 eiro.
Audio gidi muzejos jau gana ilgu laiku ir ierasta lieta, bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir pirmais Latvijā, kurš izveidojis audiogidu arī vieglajā valodā. Tas pieejams nesen atjaunotajā pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības", kas vēsta par laika posmu no 19. gadsimta nogales līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Audio ceļvedis tapis muzeja ciešā sadarbībā ar biedrību ''Vieglās valodas aģentūra'', tekstus ierunājis aktieris Ģirts Krūmiņš.
Vieta ar savdabīgu industriālu atmosfēru ir bijušās rūpnīcas "Provodņiks" teritorija, kas atrodas Sarkandaugavā, vienā no senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem. Industriālais komplekss pamazām top par jaunu radošo kvartālu, kur iecerēts vienkopus pulcēt visdažādākās mākslas un kultūras aktivitātes. Lai plašāk popularizētu šo kvartālu, ceturtdien, 2. jūnijā, tajā notiks pirmā ekskursija, kas piedāvās iepazīt gan šīs vietas vēsturi, gan šodienu un nākotnes iespējas.
Pandēmijas laiks un karš Ukrainā daudzus cilvēkus ir nogurdinājis, tāpēc pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem stimulējošiem un uzmundrinošiem līdzekļiem un uztura bagātinātājiem. Šis bija viens no impulsiem, lai Farmācijas muzejā taptu jauna izstāde "Tonizējošo līdzekļu spožums un posts". Tā izseko dažādu stimulatoru vēsturei, sākot no kokas krūmu lapu košļāšanas tradīcijas Peru kultūrā līdz mūsdienām, kad pasaulē jau lieto vairāk nekā 400 stimulējošo preparātu. Izstādes galvenais mērķis ir aicināt cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem, jo, jebkuru stimulatoru nepareizi vai pārāk daudz lietojot, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās.
Ap 300 interesantu šodien apmeklēja pirmo darba biržu, kas notika Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Biržā piedalījās septiņas Rīgas kapitālsabiedrības, piedāvājot vairāk nekā 170 vakanču. Apmēram 100 darba meklētāju no Ukrainas turpinās sarunas ar potenciālajiem darba devējiem par darba uzsākšanu.