Ar mērķi padarīt Krustaceļa lūgšanu saistošu jauniešiem un sportiski aktīviem cilvēkiem pirms nedēļas Siguldā notika pirmais "Nakts Krustaceļš" jeb ekstremālais Krustaceļš. Tam bija liela atsaucība, un dalībnieki pēc tam dalījās savās atziņās, ka tas bijis gan fiziski izaicinošs, gan garīgi bagātinošs notikums. Arī nākamajos gados iecerēts šo pasākumu turpināt un attīstīt plašāk. Kā radās šāda ideja, kāda ir tās dziļākā jēga un kā tā sasaucas tieši ar šī gada Lieldienām, intervijā Latvijas Radio stāstīja šī pasākuma rīkotājs un priesteris Ilmārs Tolstovs.
Autora ziņas
Mākslinieci Annu Pommeri jau ilgāku laiku padziļināti interesē atmiņu tēma. Par to viņa runā savos mākslas darbos, un tai veltīts arī viņas topošais doktorantūras projekts. Pēc mākslinieces domām – tieši atmiņas veido cilvēka identitāti un piederību, un, tās analizējot, cilvēkam ir iespēja labāk saprast pašam sevi. No 6. aprīļa Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā būs skatāma Annas Pommeres gleznu un asamblāžu izstāde "Atmiņas artefakti", ko autore dēvē par priekšvārdu doktorantūras darbam.
Nacionālajā teātrī 31. marta vakarā gaidāma pirmizrāde Reiņa Suhanova iestudējumam "Baltiešu armija". Žanriski izrāde nodēvēta par komisku lekciju, un tās pamatā ir mākslinieka Edgara Ozoliņa piezīmju motīvi. Edgars Ozoliņš pazīstams kā karikatūrists un bērnu grāmatu ilustrators, bet reti kurš zina, ka 70. gadu vidū – dziļos padomju laikos – viņš kaldināja pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Saprotami runāt par sarežģīto, bet interesanto zinātnē – ar šādu mērķi Anatomijas muzejs uzsāk Atvērtās zinātnes mēnesi, kas muzejā notiks pirmo reizi. Mēnesis būs veltīts ilūziju tēmai, kas ir ļoti aizraujoša, bet Latvijā vēl maz popularizēta joma. Visa mēneša garumā muzejā notiks lekcijas un darbnīcas, kas iepazīstinās ar ilūziju būtību, daudzveidību un saikni ar zinātni. Atvērtās zinātnes mēnesis sāksies 30. martā ar ilūziju izstādes atklāšanu, kam sekos lekcija "Ilūzijas un prāta paradoksi" un buto dejas performance.
Trešdien, 29. martā, kultūrtelpā "Ola Foundation" atklās pazīstamā fotogrāfa Ulda Brieža melnbalto fotogrāfiju izstādi "Brīvam būt". Tajā skatāmi izcilu mūsu kultūras personību portreti, tapuši gandrīz pusgadsimta garumā. Portreti ir sava laika liecības, bet vienlaikus arī daudz plašāks vēstījums par mūsu tautas spēku, radošumu un skaistumu.
Šīs nedēļas jaunāko grāmatu apskatā – latviski izdota ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo" un Oskara Vailda eseja "Melu sairums", savukārt Gatis Līdums grāmatā "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi" pievēršas ciešanu tematikai un dara to nevis nomācoši, bet ar labu devu humora.
Atzīmējot Starptautisko teātra dienu, pirmdien, 27. martā, Latvijas Radio 1. studijā notiks koncertuzvedums "Sveiks, Marģeri!", kas ir Maestro Raimonda Paula veltījums izcilajai mūsu kultūras personībai Marģerim Zariņam. Uzvedumā skanēs Zariņa mūzika no kinofilmām un teātra izrādēm, kā arī fragmenti no viņa stāsta "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Režisors ir Edmunds Freibergs, piedalīsies aktieri un mūziķu grupa, bet pie klavierēm būs uzveduma idejas autors Raimonds Pauls. Līdz ar šo notikumu skatītājiem daudz plašāk savas durvis arī turpmāk atvērs leģendārā Latvijas Radio 1. studija.
Krievijas uzbrukums Ukrainai daudzus Latvijas iedzīvotājus padarījis par bēgļu izmitinātājiem. Bet savulaik arī latvieši bija spiesti bēgt no savām mājām karadarbības dēļ. Par to stāsta šomēnes atklātā izstāde "Bēgļu gaitās", kas skatāma muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Izstādes centrā ir Otrā pasaules kara bēgļu likteņi, kuru ceļš prom no mājām sākās 1944. gadā, kad tuvojās fronte un draudēja otra padomju okupācija un deportācijas. Izstāde par cilvēku likteņiem stāsta caur priekšmetiem, ko viņi ņēma līdzi bēgļu gaitās un kas saglabājušies līdz mūsdienām un kļuvuši par zīmīgu laika liecību.
Kontrastainas, emocionālas, uz dziļākām pārdomām aicinošas ir izstādes, ko 24. martā atklās Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Abas tās veltītas mūsdienu Ukrainas tematikai. Viena ir Šveices fotogrāfa Kurta Sautera darbu izstāde "Un ticībā cerība dzimst", kurā skatāmas fotogrāfijas, kas tapušas Ukrainā šī gada sākumā. Otras izstādes autores ir Tukuma gleznošanas studijas dalībnieces, kas savos darbos atklāj ukraiņu sievietes skaistumu un spēku.
Ievērības cienīgs notikums trešdien, 22. martā, muzeju dzīvē – Raiņa un Aspazijas mājā būs jaunatklātas fotogrāfijas prezentācija, kurā redzama Aspazijas māte Grieta Rozenberga. Līdz šim par Aspazijas mātes izskatu liecinājis tikai viens fotoattēls, uzņemts viņas mūža nogalē. Bet jaunatklātā fotogrāfija, visticamāk, tapusi aptuveni 30 gadus agrāk.
Līdz ar visu teātra pasauli arī Dailes teātris šogad 125. jubilejā piemin slaveno vācu dramaturgu Bertoltu Brehtu. Šo piektdien pirmizrādi piedzīvos viņa luga, kas ir viena no pasaules dramaturģijas virsotnēm – "Kaukāziešu krīta aplis". Lugas darbība notiek kara laikā Gruzijā, tāpēc lugu iestudēt aicināts Vācijā strādājošais gruzīnu režisors Data Tavadze. Kā viņš uzsver – izrāde nebūs par karu, bet gan par izdzīvošanu, mīlestību un cerību.
Šodien ir pēdējā diena, kad Dziesmu un deju svētku dalībnieki var reģistrēties svētkiem. Līdz piektdienai bija reģistrējušies gandrīz 33 000 dalībnieku. Jau kopš marta sākuma aktīvi notiek dejotāju repertuāra pārbaudes skates, un šodien Īslīces Kultūras namā uz skati pulcējas Bauskas novada kolektīvi. Šīs nedēļas nogalē skates sākušās arī pūtēju orķestriem, bet nākamās nedēļas beigās tās sāksies koriem.
Savulaik padomju periodā Latvijā ļoti populārs bija indiešu kino. Bija gana daudz skatītāju, kurus valdzināja šo filmu saldā romantika un nekad neiztrūkstošās dziesmas un dejas uz kalnu vai jūras fona. Tagad daudzus gadus indiešu kino pie mums neizrāda, tāpēc ievērību pelna iespēja beidzot noskatīties pavisam jaunu šīs valsts spēlfilmu – "Čaterdžija kundze pret Norvēģiju". Tā ir ļoti atšķirīga no kādreiz redzētajām saldajām indiešu filmām, jo ir sociāli ass un emocionāli satricinošs stāsts par kādas indiešu mātes cīņu par savu bērnu atgūšanu, ko viņai atņem Norvēģijas bērnu aizsardzības dienests. Filma balstīta patiesos notikumos.
Latvijas Leļļu teātra radošā komanda jaunā režisora Andra Zeļonkas vadībā izveidojusi izrādi, kas aicinās bērnus ļauties aizraujošiem piedzīvojumiem un dabas valdzinājumam. Tās pamatā ir Ernesta Setona-Tompsona grāmatas "Divi mazi mežonēni" skatuves versija Martas Mazures-Siliņas dramatizējumā. Izrāde paredzēta skatītājiem no 5 gadu vecuma un stāsta par trīs bērniem, kuri nolemj sekot savam sapnim un "kļūt par indiāņiem", pārvācoties uz dzīvi mežā.
Šobrīd ļoti daudz runājam par pieminekļu nojaukšanu. Taču ir kāds piemineklis, ko Rīgā paredzēts tuvākajos gados arī uzcelt, un tas ir piemineklis Aspazijai. Februārī izsludināts metu konkurss, kas noslēgsies maijā, un jūnijā būs zināmi konkursa uzvarētāji. Ja viss ritēs, kā plānots, Aspazijas 160. jubileju jau sagaidīsim ar viņai veltītu pieminekli pašā Rīgas centrā, Teātra laukumā.
Māksla ir aicinājums, vilinājums un noslēpums – tā reiz uz studentu uzdotu jautājumu "Kas ir māksla?" atbildējusi gleznotāja Dina Ābele. Arī viņas abstraktajos darbos netrūkst noslēpumu, ko minēt un šifrēt, bet savā mākslā viņa allaž cenšas runāt par gaismu. Viņa arī uzskata, ka māksliniekam ir jānes atbildība par katru strīpu, ko viņš uzglezno, jo pretējā gadījumā viņš piesārņo vidi, bet atkritumu mums jau tāpat pietiek. Dinas Ābeles jaunā personālizstāde "Plūduma pieskāriens" šobrīd skatāma galerijā "Bazart".
Ceturtdienas, 9. marta, vakarā Nacionālā teātra Aktieru zālē būs pirmizrāde "Pasta nams", ko iestudējusi jaunā režisore Elīza Dombrovska. Izrādes pamatā ir izcilā bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores luga, kas iestudēta kā muzikāli poētisks ceļojums. Skatītājus tajā ved trīs aktieri – Jana Ļisova, Gundars Grasbergs un Uldis Anže. Izrāde aicina uz pārdomām par sapņiem un realitāti, par būtisko un nebūtisko un par dzīvi un nāvi.
Vairāk nekā 200 stikla sirdis un mozaīkas no rožu ziedlapiņām veido savdabīgu saspēli poļu mākslinieka Pāvela Novaka izstādē "Ziedi un asinis", ko 8. martā atklās Latvijas Mākslas akadēmijas aulā. Izstāde ir simboliski ietilpīgs stāsts par cilvēka dzīves skaistumu un trauslumu, par to, kas šajā pasaulē ir iznīcīgs un kas – mūžīgs. Pāvels Novaks ir poļu laikmetīgās mākslas pārstāvis, šobrīd strādā par profesoru Varšavas Mākslas akadēmijā.
Šīs nedēļas grāmatu apkopojumā – Annas Žīgures grāmata par latviešu bēgļu likteņceļiem, pirmo reizi latviešu valodā iztulkota Serbijā dzimušā rakstnieka Danilo Kiša daiļrade, pašmāju autores Leldes Stumbres jaunais romāns "Karalis Līrs un viņa četras meitas" un citi jaunumi no rakstniecības nozares.
Gan mūžības tēmas pārdomāt, gan sirsnīgi pasmaidīt skatītājus rosina mākslinieces Līgas Ķempes jaunā personālizstāde "Karaļvalstība", kas tikko atklāta galerijā "Bazar’t". Tā ir līdz šim personiskākā viņas izstāde, un tajā viņa atzīstas mīlestībā divām savām lielajām kaislībām – mākslai un futbolam. Ja ota Līgas Ķempes rokās bijusi, kopš viņa sevi atceras, tad ar futbolu sākusi aizrauties studiju gados, un šobrīd ir ne tikai futbola skatītāja un spēlētāja, bet nu jau četrus gadus arī futbola tiesnese.
Pērn 100 gadu apritēja Latvijas un Lietuvas nacionālajām valūtām – latam un litam. Šogad 95. jubileja ir Igaunijas kronai. Pavisam drīz savukārt būs 10 gadi kopš Baltijas valstu pievienošanas eiro zonai. Šīs un vēl citas jubilejas kalpoja par ierosmi vērienīgai Baltijas valstu naudas izstādei "100 gadi: lits, lats, krona". Tā tapa ciešā Baltijas valstu vēstures muzeju sadarbībā, un tās centrā ir vēstījums par līdzīgo un atšķirīgo visu trīs valstu naudas vēsturē. Izstāde jau izrādīta Viļņā, un tagad atceļojusi uz Rīgu, kur no 4. marta būs apskatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Vasarā tā dosies tālāk uz Tallinu.
Viena no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā ir Aleksandra Beļcova. Latvijā viņa ieradās 20.gadsimta sākumā un ļoti pārliecinoši iekļāvās Latvijas mākslas dzīvē. Saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā viņas dzīvesstāsts ieguvis jaunu aktualitāti, un to apliecinās izstāde "Iekšējie dialogi", kas no 28. februāra skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Izstādē varēs iepazīt viņas vēstules un dienasgrāmatas, kurās atklājas Beļcovas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas un 20. gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas.
Ceturtdien, 23. februārī, sākas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" programma, kas vainagosies ar laureātu apbalvošanas ceremoniju svētdienas vakarā. Aizvadītais gads bija ļoti ražīgs filmu skaita ziņā, jo uz ekrāniem nonāca liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu. Interese par tām sāka atgriezt skatītājus kinoteātros, ko pandēmijas laiks jau bija atradinājis no šī klasiskā kino skatīšanās formāta. Pērn Latvijas filmas kinoteātros noskatījās divreiz vairāk skatītāju, nekā pandēmijas smagi skartajā 2021. gadā. Tiesa, šis apmeklējums vēl ir krietni mazāks nekā pirmspandēmijas laikā.
Ceļu pie skatītājiem tikko sācis horeogrāfa Agra Daņiļeviča un dziedātājas Aleksandras Špicbergas kopdarbā tapušais koncertuzvedums "Nestāstot". Tajā vienotā veselumā savijas deja, mūzika un dzeja. Neparastākais ir tas, ka Agris Daņiļevičs ne tikai veidojis horeogrāfiju, bet uzvedumā pats lasa arī savu dzeju. Tās centrā – mīlestības tēma, kas ir arī visa koncertuzveduma galvenais vadmotīvs.
Šonedēļ aprit gads kopš visaptveroša Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopš mēs sākām dzīvot it kā citā realitātē. Šis gads ir atspoguļojies arī Latvijas grāmatniecībā – izdotas gan grāmatas par Ukrainas vēsturi, gan ukraiņu autoru darbu tulkojumi, gan latviešu rakstnieku darbi, kas skar Ukrainas tematiku.
Ceturtdien Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos čehu komponista Leoša Janāčeka operas "Jenūfa" iestudējums Alvja Hermaņa režijā un scenogrāfijā. Pasaules pirmizrāde tam bija 2014. gadā Briseles operā, un Latvijas iestudējumā būs izmantotas oriģinālās dekorācijas, rekvizīti un kostīmi, kas radīti Briseles operas darbnīcās. Hermaņa iestudējums ir vizuāli ļoti krāšņs, tajā liela loma ir horeogrāfijai, bet pāri visam ir Janāčeka mūzika, ko režisors raksturo kā bezgalīgi skaistu. Šī izrāde ļoti piestāv Rīgai, saka režisors.