Kultūra / Kultūrtelpa
18. martā Liepāja svin 399. dzimšanas dienu. Par godu jubilejai, sākot no piektdienas vakara līdz pat svētdienai, varēs doties pastaigā "Izgaismotā Liepāja". Šī gada vadmotīvs – "Jaunatklāj vietējo!", kas vienlaikus sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas ideju 2027. gadā. Tā būs iespēja liepājniekiem un pilsētas viesiem četru vakaru garumā ielūkoties pilsētas pagalmos, raudzīties izgaismotos dievnamos, no cita skatu punkta ieraudzīt ēku durvis, piedzīvot pilsētu ar gaismas, mūzikas, lāzeru un videoprojekciju klātbūtni. Pilsēta pārvērtīsies 26 objektos, un tik liels skaits vēl neesot bijis.
Ielūkosimies Eberharda Frīdriha Valkera darbnīcā vēl kādu labu laiku pirms Rīgas Doma ērģeļu būves…
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis neplāno atkāpties no amata. Par šo lēmumu viņš paziņoja otrdien, 12. martā, pēc tam, kad neuzticību viņam izteica akadēmijas padome saistībā ar iespējamiem pasniedzēju uzmākšanās gadījumiem, par ko ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", publicējot septiņu akadēmijas studenšu liecības. Valsts policijā informēja, ka Mūzikas akadēmijas sakarā pārbaudi pašlaik veicot Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde.
Latviešu valoda vienmēr ir bijusi pakļauta lielāku valodu ietekmei. Kā saprast, vai no citas valodas ienācis vārds mūsu valodu bagātina vai ne? Valodniece Aiga Veckalne raidierakstā "Valis" skaidro: "Parasti to var noteikt pēc tā, vai mums jau ir vārds, ar kuru izteikt šo konkrēto jēdzienu, parādību. Ja ir, tad labāk izmantot esošo. Ja nav – radām jaunus vai nu paši, vai pārņemot svešvārdus. [..] Es domāju, ka valodas mainība ir absolūti dabiska lieta, un vienīgā patiesība, ko mēs par valodu zinām, ir tā, ka tā mainās."
Nīderlandes pilsētā Amsterdamā atklāts Nacionālais holokausta muzejs. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā pagājuša gadsimta vidū kopumā tika nogalināti 102 tūkstoši valsts iedzīvotāji – ebreji.
"Nesalaužamā Hersona" – ar šādu vadmotīvu Ukrainas pilsētā Hersonā iekārtota ekspozīcija, kas glabā svarīgas liecības par pretošanos, okupācijas laiku un atbrīvošanu. Lai gan okupanti no pilsētas lielākās daļas ir padzīti, miera pilsētā joprojām nav, jo puse no tās arvien nav brīva un nerimst apšaudes. Taču hersonieši jau tagad vēlas par savu pieredzi vēstīt pasaulei.
"[Cilvēki] dzīvo tajā pasaulē, kuru viņi redz. Ja mēs viņiem rādām vairāk negatīvo, tad viņi domā, ka dzīvo šajā negatīvajā, ļaunajā pasaulē, bet tā gluži nav, jo ir arī daudz laba," LTV raidījumā "Kultūrdeva" par šim laikam raksturīgo informācijas, sociālo tīklu un attēlu patēriņu spriež filozofe Skaidrīte Lasmane.
Vai zini, kas ir ērģeļu caursitošās mēles? Tās ir arī vienas no skaistākajām Rīgas Doma ērģeļu balsīm. Tā ir kāda īpaša stabuļu grupa, kur skaņas avots ir rezonējoša misiņa mēlīte, kura brīvi vibrē, neskarot citas konstrukcijas detaļas. Šo īpatnējo stabuļu ceļš uz ērģelēm nesākās kāda ērģeļu būvētāja darbnīcā, bet gan zinātnieku un mediķu laboratorijās.
2024. gada pasaules čempionāts hokejā (PČH) norisināsies no 10. līdz 26. maijam Čehijas pilsētās – Prāgā un Ostravā. To pārraidīs Latvijas Televīzija – kanālā LTV7 un sabiedrisko mediju portālā LSM. Latvijas Televīzija aicina jebkuru interesentu iesniegt pieteikumu, lai iegūtu atļauju PČH spēļu publiskai demonstrēšanai.
Marts Daugavpilī sākas ar Rotko muzeja pavasara izstāžu sezonas atklāšanu. Ko pusgada laikā ir devis muzeja statuss, un kā tas maina izstāžu dzīvi un reģiona attīstību arī valsts mērogā?
Latvijas Radio 5, turpinot pērn veiksmīgi aizsākto projektu, no 4. līdz 22. martam aicina interesentus pieteikties konkursā "LR5 Eksperimentālais podkāsts", kā rezultātā labāko un radošāko ideju autoru raidieraksti jeb podkāsti jau šoruden būs dzirdami plašākai auditorijai.
"Kā tu tā darīsi – tikko pirms dažām dienām tam māksliniekam skatījies acīs, klausījies un māji ar galvu, bet trīs dienas vēlāk uzraksti recenzijā ka, zini – nē, nav labi," pārdomās par kritikas kultūru Latvijā, kāda ir kritikas nozīme un kam tā vispār ir jālasa, pārraidē "Bron-hīts" dalās jaunās paaudzes mākslas un literatūras kritiķi – Rūdis Bebrišs un Sofija Anna Kozlova.
Folklorists un mūziķis Artūrs Uškāns un dzejniece Sandra Ratniece ir daļa no apvienības "Tekstūra", un abus saista neparasts literārais projekts "Dzejas detektīvi". Grāmatu "Dzejas detektīvi", kas apvieno latviešu autoru prozas un dzejas darbus, kā arī muzikālos etnodžeza projektu un leģendāro jauno dzejnieku nometni "Aicinājums" mākslinieki apsprieda Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
