Kultūra / Kultūrtelpa
Iepriekš izsludinātajam konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Kultūras ministrija (KM) 22. februārī izsludinājusi atkārtotu atklātu konkursu uz Mākslu izglītības kompetences centra (MIKC) "Nacionālā mākslu vidusskola" direktora amatu, informēja KM.
Pēc pērn notikušās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācijas visas tās filiāles pārgājušas pašvaldību bibliotēku pārziņā. Liepājā pēc pārņemšanas uzsākta filiāles piedāvāto audio grāmatu popularizēšana, pieņemot, ka par tām interese būs arī citu bibliotēku apmeklētājiem, piemēram, vecākiem cilvēkiem, kuriem pasliktinās redze. Tā kā latviešu valodā šobrīd pieejami tikai aptuveni 2000 audiogrāmatu, Liepājas bibliotekāri kopā ar vietējo Neredzīgo biedrību plāno iegādāties speciālas iekārtas grāmatu teksta pārvēršanai audio formātā.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šovasar atstās ilggadējas mājas – Lielo ģildi, kur sāksies sen gaidītā renovācija. Vismaz divus gadus orķestra mēģinājumu telpas būs Kongresu namā, bet koncerti Rīgā notiks "Hanzas peronā".
Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2023" ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā šogad godinās Krāslavas kultūras stipro balstu, ilggadēju kultūras darbinieku, aktīvu Krāslavas Romas katoļu draudzes un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizatoru Jāzepu Dobkeviču, informēja balvas rīkotāji. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2. martā Latgales vēstniecībā "Gors", to varēs vērot pulksten 18.00 LSM.lv tiešraidē un pulksten 21.10 LTV1.
Tā sauktā Stūra māja Rīgā, kura tika izmantota kā komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta, ir kritiskā stāvoklī. Daļu ēkas jau tagad ir aizliegts ekspluatēt un, ja nākamo pāris mēnešu laikā netiks veiktas būtiskas investīcijas – Stūra mājas muzejam nāksies durvis slēgt apmeklētājiem. Kultūras ministrijā uzsver, ka muzejam tur ir jābūt, par šaušalīgo pagātni ir jāstāsta. Bet nepieciešamo darbu izmaksas tuvojas jau miljonam eiro.
Aprīlī būs divi gadi kopš Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) paspārnē darbojas radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem. Tās mērķis – sniegt atbalstu ukraiņu māksliniekiem, kuri kā bēgļi ieradušies Latvijā. Stipendiju katrs mākslinieks var saņemt vienu reizi, un viņam jāīsteno projekts sadarbībā ar Latvijas kultūras organizācijām. Divu gadu laikā interese par programmu arvien pieaug. Bet tās līdzšinējie augļi ir radošas aktivitātes ļoti plašā mākslas žanru spektrā.
Gadsimtiem senā poļu deja polonēze iekļauta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (UNESCO). To dejoja ciematu svētkos un aristokrātu ballēs, un tā iedvesmojusi daudzus komponistus, tai skaitā Frederiku Šopēnu.
No 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē, un viņu vidū šogad ir arī jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa un apvienības "Orbīta" pārstāvis Artūrs Punte, kuri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās ar festivāla kuratori Martu Kontiņu.
Rēzeknē savas otrās mājas vismaz uz laiku atraduši aptuveni 300 Ukrainas bēgļu. Daudzi no viņiem Rēzeknē dzīvo jau vairāk nekā gadu un pamazām iekļaujas gan darba tirgū, gan arī vietējā kultūras dzīvē. Tajā pašā laikā ukraiņi uztur arī savas tradīcijas un kultūru. Gan rēzeknieši, gan ukraiņi bēgļi nolēmuši sarīkot atbalsta pasākumus varonīgajai Ukrainas tautai "No sirds Ukrainai".
Šī gada 5. februārī noslēdzās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amata konkursa atlases otrā kārta, kurā tika vērtēts viens pretendents. Kā rektora amata kandidātu vēlēšanām LKA Satversmes sapulcē LKA Padome nolēmusi virzīt profesoru Dāvi Sīmani, pavēstīja LKA pārstāvji.
Vai zini, kurš ir visplašākais no latviešu tautasdziesmu tematiskajiem cikliem? Vai vēl precīzāk – kuriem latvieša mūža godiem veltīts visvairāk dziesmu? Jā, protams, – kāzām. Skaitļi ir iespaidīgi. Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu vākumā ir pāri miljonam tekstu. Gandrīz piektā daļa, nepilni 200 tūkstoši, attiecas uz kāzu jo daudzveidīgajām norisēm.
Izglītības sistēmas uzdevums pēdējos gados ir bijis strikts un skaidrs – attīstām STEM (no angļu valodas science, technology, engineering, mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) nozari, bet tādā veidā no viena grāvja esam nokļuvuši otrā, jo šobrīd humanitārajās zinātnēs trūkst pat pedagogu, kas tās pasniegtu. Vajadzētu mest malā sacensības, kura nozare ir prioritāte, jo galvenais ir balanss. Mūsdienīga un demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez inovācijām un tehnoloģijām, bet tāpat nevar arī bez vērtībām – un tās māca humanitārās zinātnes, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Skolas, mediķi, zemnieki, un nu arī muzeji. Talsu novada muzejs, protestējot pret pašvaldības pieprasīto algu samazinājumu un darbinieku atlaišanu, piektdien, 16. februārī, rīkoja akciju – apmeklētājiem redzama tikai daļa ekspozīcijas, bet uz durvīm rakstīts – "par 25% mazāk". Tāds ir paredzamais risinājums pašvaldības budžeta līdzsvarošanai – par 25% samazināt pašvaldības darbinieku skaitu, bet atlikušajiem par 10% samazināt algas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
