Kultūra / Kultūrtelpa
2023. gada vārds – «atdēvēt», nevārds – «tolerēt», bet jaunvārds «sāļvira»
(papildināts)
2023. gada vārds – «atdēvēt», nevārds – «tolerēt», bet jaunvārds «sāļvira» (papildināts)
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, informēja aptaujas rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā. 
Kultūra pieber sāli Eiropai. Reportāža no Bādišles – Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas
Kultūra pieber sāli Eiropai. Reportāža no Bādišles – Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas
Ar krāšņu atklāšanas ceremoniju Eiropas kultūras galvaspilsētas godā 2024. gada 20. janvārī celta nelielā Austrijas pilsētiņa Bādišle kopā ar visu Zalckammergūtas novadu. Mākslas caurvītajā dabas nostūrī slejas daudz mazu baznīciņu, kam līdzās skatam paveras klasiski skaisti ezeri un kalni. Taču Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, it īpaši koncerts, kurā uzstājās arī Končita Vursta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, bija provokatīvs un konservatīvākus ļaudis pat šokējošs.  
Armēnijas kalēju amatu iekļauj UNESCO mantojumā
Armēnijas kalēju amatu iekļauj UNESCO mantojumā
Armēnijas mākslinieciskās kalšanas arods iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas var palīdzēt saglabāt gadsimtu gaitā izkoptās prasmes.
Karostas cietuma gidiem uzdod arī provokatīvus jautājumus par Ukrainu
Karostas cietuma gidiem uzdod arī provokatīvus jautājumus par Ukrainu
Karostas cietuma muzejā izveidotas divas jaunas ekspozīcijas – "Virssardzes priekšnieka kabinets" un "Militārās kolekcijas". Tās stāsta ne tikai par cietumu, bet arī par padomju okupācijas laiku Latvijā. Tūristu interese par padomju mantojumu esot nemainīgi augsta, bet kopš kara sākuma Ukrainā cietuma gidiem nākas atbildēt arī uz provokatīviem jautājumiem.
Vai zini, kas ir performants?
Vai zini, kas ir performants?
Vai zini, ko laikmetīgajā skatuves mākslā mēs saprotam ar vārdu "performants"? Tas ir mākslinieks, kas reizē ir izpildītājs un autors, pats var būt radījis gan dramaturģiju, gan muzikālo partitūru, pats arī var būt bijis savas izrādes režisors vai horeogrāfs.
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
Sākusies pasākumu pieteikšana desmitajam sarunu festivālam «Lampa»
Sākusies pasākumu pieteikšana desmitajam sarunu festivālam «Lampa»
No pirmdienas, 15. janvāra, līdz 29. februārim ikviens interesents aicināts pieteikt savu pasākumu sarunu festivālā "Lampa", kurš notiks Cēsīs no 5. līdz 6. jūlijam. Festivāls dalībniekus un apmeklētājus pulcēs jau desmito reizi, informēja pasākuma rīkotāji.
Silta tēja, dziesmas un atmiņu ugunskuri – kā Latvijas novados pieminēs Barikāžu laiku
Silta tēja, dziesmas un atmiņu ugunskuri – kā Latvijas novados pieminēs Barikāžu laiku
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Rīgā ieradās barikāžu aizstāvji no visas Latvijas. 1991. gada barikāžu muzejs apkopojis informāciju par atceres pasākumiem daļā no Latvijas novadiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd