Kultūra / Kultūrtelpa
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, informēja aptaujas rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā.
Ar krāšņu atklāšanas ceremoniju Eiropas kultūras galvaspilsētas godā 2024. gada 20. janvārī celta nelielā Austrijas pilsētiņa Bādišle kopā ar visu Zalckammergūtas novadu. Mākslas caurvītajā dabas nostūrī slejas daudz mazu baznīciņu, kam līdzās skatam paveras klasiski skaisti ezeri un kalni. Taču Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, it īpaši koncerts, kurā uzstājās arī Končita Vursta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, bija provokatīvs un konservatīvākus ļaudis pat šokējošs.
Karostas cietuma muzejā izveidotas divas jaunas ekspozīcijas – "Virssardzes priekšnieka kabinets" un "Militārās kolekcijas". Tās stāsta ne tikai par cietumu, bet arī par padomju okupācijas laiku Latvijā. Tūristu interese par padomju mantojumu esot nemainīgi augsta, bet kopš kara sākuma Ukrainā cietuma gidiem nākas atbildēt arī uz provokatīviem jautājumiem.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šogad svin savu simtgadi. Kā aizsākās muzeja izveide pirms simt gadiem? Kādas savulaik bija potenciālās muzeja atrašanās vietas? Kā muzejā esošās būves tiek iekonservētas, lai tās varētu priecēt apmeklētājus arī nākamajās paaudzēs? Un kā tas simt gadu laikā ir attīstījies?
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Rīgā ieradās barikāžu aizstāvji no visas Latvijas. 1991. gada barikāžu muzejs apkopojis informāciju par atceres pasākumiem daļā no Latvijas novadiem.