Kultūra / Kultūrtelpa
Gatavojoties Borisa un Ināras Teterevu fonda 15. dzimšanas dienai, kas tiks svinēta pēc gada, jau šobrīd tiek uzsākts īpašs atbalsts kultūras nozarei, kuras attīstība bez fonda piešķirtajiem līdzekļiem un arī emocionāla atbalsta šo gadu laikā būtu daudz vājāka. 9. septembrī Rīgas Biržā bija sapulcināti dažādu kultūras nozaru pārstāvji un paziņots par miljons eiro lielu atbalstu kultūrai.
Meksikāņu komponiste, diriģente, radio raidījumu vadītāja Elīsa Šmelkesa pagājušajā gadā atbrauca uz Latviju, lai piedzīvotu Dziesmu svētkus, ko sauc par vienu no pārpasaulīgākajām pieredzēm savā dzīvē. Viņa iemīlēja Latviju. Un, lai gan Latvija un Meksika ir ļoti atšķirīgas valstis, Elīsa saskata arī dziļākajā būtībā saskatāmu līdzību. Elīsu uz sarunu aicināja Latvijas Radio 3 "Klasika".
Eiropas kultūras mantojuma dienās dažādos kultūras pieminekļos, vairāk nekā 50 objektos, visas nedēļas garumā notiek atvērto durvju dienas, tiek rīkotas izstādes, diskusijas un ekskursijas. Apmeklētājus arī šīs nedēļas nogalē gaidīs gan baznīcas, muižas, dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, gan pilskalni, salas un bunkuri. Latgalē durvis ver 12 dažādi objekti.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ("Nacionālā apvienība") vērsies Tieslietu ministrijā, lai panāktu krievu valodas eksponēšanas aizliegumu pilsētvidē. Ratniekam nepieņemami ir gan uzņēmumu nosaukumi krievu valodā, gan Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra afišas, kas tiek drukātas divās valodās. Pagaidām Rīgas vicemēra iniciatīvai atbildīgajās institūcijās aizstāvju nav. Tieslietu ministrija uzskata, ka Valsts valodas likums nav jāgroza "katrai konkrētai" situācijai.
"Jebkurš dzejolis ir par nāvi un ciešanām," saka Artūrs, kad mēs pirmo reizi visi esam apsēdušies pie galda. Katru no mums uz "Ciešanu un nāves valodas plenēru" (jeb kā man patīk to saukt – "Nāves simpoziju") ir atvedusi sava, viegli atšķirīga motivācija un dzīves pieredze – pētīt šo neparasto teksta formātu, iegūt iedvesmu jaunām idejām un radošajiem virzieniem vai arī trīs dienu atelpā no Rīgas burzmas nedaudz vairāk pašķetināt savas attiecības ar "lielo nezināmo".
5. septembrī atzīmējam 88. gadskārtu, kopš pasaulē nācis dzejnieks Knuts Skujenieks (1936.-2022.). Jau divus gadus dzejnieka vairs nav mūsu vidū, taču droši vien daudz ir to, kurus iedvesmo viņa radošais mantojums, dzeja, atdzeja, publicistika un arī viņa personība.
Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no ceturtdienas, 5. septembra, skatāma jauna izstāde "Āķīgie ūdeņi", veltīta saldūdens zvejniecībai Latvijā. Zvejas tradīcijas mums ir ļoti senas, laika gaitā tikai mainījušies un attīstījušies zvejas rīki un paņēmieni. Izstādē varēs apskatīt priekšmetus, kas saglabājušies no 19. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Kā arī vairākus senus zvejas rīkus, kas izgatavoti speciāli izstādei. Viens no tādiem ir aizsprosta zvejas rīks – katica.