Kultūra / Kultūrtelpa
Būdē (Bodø) Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi ir uzskatāmi par lielāko pēdējās desmitgades notikumu Norvēģijā.
No 26. februāra līdz 3. martam norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas.
Šogad starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls "Laba daba" norisināsies jau četrpadsmito reizi, šoreiz neierastā laikā no 12. līdz 14. jūlijam. Uz festivāla piecām skatuvēm uzstāsies gan pašmāju, gan ārvalstu mūziķi, teātra, dejas un performanču mākslinieki. Atklāti arī pirmie festivāla viesi – vieni no pieprasītākajiem elektroniskās mūzikas izpildītājiem – grupa "GusGus", pavēstīja festivāla rīkotāji.
Vai zini, kas ir bandinieki? Ne tie, kas šahā. Kaut gan – arī ar viņu nosaukumu nav bijis tik vienkārši. Pirmais šīs šaha figūras nosaukums latviešu valodā 1885. gadā bija "bauris" (no vācu valodas – Bauer, t.i., zemnieks.). Šā vārda nievīgās nokrāsas dēļ nākamie autori izvēlējās citus apzīmējumus: kalps, zemnieks, zaldāts, kājnieks. Lai saglabātu simbolu atbilstību latviešu un vācu valodā, t.i., lai abi vārdi sāktos ar vienu un to pašu burtu, ieviesa nosaukumu "bandinieks". Šo paveica latviešu leksikogrāfs, grāmatizdevējs, skolotājs Jēkabs Dravnieks. Ko tad nozīmē šis jocīgais vārds – bandinieks?
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī diskusiju ciklā "Bez punkta uz i" notiks saruna "Savējie un svešie – no "Skatuves" dēļiem līdz mūsdienu Latvijai". Diskusijas tiešraidei varēs sekot 5. februārī pulksten 19.00 portālā LSM.lv.
Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.
Sākoties jaunajam studiju mācību semestrim, Latvijas radio 6 – Latvijas Universitātes (LU) "Radio Naba" programmu papildina ar 11 jauniem dažādas tematikas autorraidījumiem – mūzika, kultūra, zinātne, studentija, sadzīve, sports, vide – izglītojoši un izklaidējoši. Līdz ar to "Radio Naba" raidījumu skaits būs atkal sasniedzis 60 regulāro raidījumu slieksni.
Gaidot latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2023" pasniegšanu, noskaidroti 30 balvas nominanti. Ceremonijā tiks paziņoti 10 balvas "Boņuks 2023" saņēmēji un godināts arī balvas "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" saņēmējs. Šogad balvas pasniegšanas ceremonija notiks gan ar skatītāju klātbūtni 2. martā pulksten 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" un LSM.lv tiešraidē, gan arī būs vērojama translācijā 21.10.
Emili Melngaili, kuram 15. februārī apritēs 150, atceramies un godinām galvenokārt kā folkloristu un komponistu, kuram bijusi principiāli jauna attieksme pret latviešu tautas gara mantojumu. Liekas pat savādi, ka šo skarbo, šķautņaino cilvēku tā varējusi savaldzināt vienkārša tautasdziesma, kāda jauna, līdz tam vēl nedzirdēta melodija.
Ziema ir laiks, kad sendienās meitas vērušas vaļā savas pūra lādes, lai izvēdinātu un saulē un sniegā pabalinātu tās saturu. Tad arī puiši gājuši gar māju pagalmiem, lai vērotu un novērtētu to, kura meita ir tā čaklākā, kuras pūra lāde ir visbagātākā un kuru meitu tad lūkot sev par sievu. Kādus priekšmetus 19. gadsimtā jaunas meitas, iziedamas pie vīra, bija likušas savā līdzi ņemamajā pūra lādē? To var uzzināt Daugavpils Vienības nama Latviešu un latgaliešu kultūras centra Tradīciju mājā, kur durvis vērusi folkloristes Intas Viļumas Latgales līgavas pūra lādes darbu izstāde.
Ceļā uz Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iedzīvotājiem jau daudzus gadus iepriekš nācās pielāgoties prasībām. Kuldīgas vecpilsētā neredzēsim ēkas ar plastmasas logiem. Pilsētā ir izveidots Restaurācijas centrs, kas nāk talkā iedzīvotājiem, palīdzot restaurēt vecos logus un sniedz padomus, kā atjaunot ēku fasādes tā, lai tās joprojām izskatītos senas.
Pirms gada februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā bija paredzēts rādīt porcelāna izstādi, ko pēdējā brīdī tomēr atcēla. Šis notikums izraisīja konfliktu starp pašvaldības pārraudzīto kultūras iestādi un muzeja komandu, kas atbalsojās visā Latvijā un raisīja diskusijas par muzeju autonomiju. Ideja izstādīt porcelānu no sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena krājumiem bija radusies pašvaldības vadītājam Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība), kurš joprojām ir mēra amatā. Dumpīgā muzeja komanda gan ir aizgājusi gandrīz pilnībā, bet jaunās komandas izstāžu plāns pašvaldībā apstiprināts. Tikmēr iecerētie Muzeju likuma grozījumi, kas paredzētu pašvaldību muzejiem lielāku autonomiju, iestrēguši.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
