Papildināts 16:18
Kultūra / Kultūrtelpa
Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.
Mediju eksperti tiešus draudus preses brīvībai šobrīd nesaskata, taču aicina celt profesionālo latiņu un audzēt muskuļus pret jebkādu politisko spiedienu. Lai gan nedēļas sākumā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pie sevis aicināja mediju pārstāvjus, lai izrunātu presi uztraucošos jautājumus, diskusija iezīmēja dažādās realitātes, kurās dzīvo politiķi un sabiedrība.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes prasība par rektora Guntara Prāņa atcelšanu no amata ir prettiesiska, lēmusi JVLMA šķīrējtiesa. Padome šādu lēmumu bija pieņēmusi, lai mazinātu pāridarījuma sajūtu no iespējamas pasniedzēju uzmākšanās cietušajām studentēm un uzskatot, ka tas palīdzēs ātrāk veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu jelkādus seksuālās vardarbības gadījumus JVLMA.
Neskatoties uz sabiedrības polarizāciju pēc pirmajām publiski izskanējušajām Mūzikas akadēmijas studenšu liecībām par seksuālu uzmākšanos, portāla LSM.lv rosinātais pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi publiskai sarunai par ilgi noklusēto vardarbības paveidu, ar kuru darba vidē Latvijā saskārušies 11% sieviešu un 5% vīriešu.
9. aprīlī pulksten 17.00 portālā LSM un "100g kultūras" sociālo tīklu kontos gaidāma "100g kultūras diskusija" par piedienīguma, varas un attiecību robežām starp pasniedzējiem un studentiem – "Tikumu revolūcija".
"Ketleru dinastijas Kurzemes hercoga galma spožums" – tā sauc lekciju, ar ko otrdien, 9. aprīlī, pulksten 17.30 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā uzstāsies mākslas vēstures doktors Imants Lancmanis. Paredzēta arī tiešraide "Facebook" platformā.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, lielie valodas modeļi – kā "ChatGPT" – kļūst arvien labākas arī latviešu valodas lietojumā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēki tos izmanto latviešu valodā. "Arī tā ir daļa no mūsu atbildības un rūpēm par valodu," uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Kaspars Kauliņš.
Vien aptuveni simts metru no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Skolas ielā 3, atrodas četrstāvu mūra nams ar romantizētu vēsturisko stilu elementiem.
Kādas ir kultūras piedāvājuma, pieprasījuma un arī izglītības tendences, kādi ir šīs nozares nākotnes izaicinājumi un arī iespējas tehnoloģiju attīstības laikmetā? Kas ir kultūras lielākie nākotnes izaicinājumi? Par šiem un citiem tematiem Latvijas Radio intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pašlaik no amata atstādinātie bijušie katedru vadītāji – bijušais Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs un bijušais Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītājs Rolands Kronlaks –, visticamāk, savus amatus akadēmijā varētu zaudēt saistībā ar iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm.
Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadība nesen saņēmusi anonīmu sūdzību par kādu uzmākšanās gadījumu orķestrī. Tiesa, ziņots ir par notikumiem pirms vairākiem gadiem, un tomēr tas licis reaģēt, gan uz pārrunām izsaucot anonīmajā sūdzībā minēto orķestra darbinieku, gan strādājot pie dokumenta, kurā būs skaidri noteiktas ētiskās un fiziskās saskares robežas, kas tiks atrunātas arī orķestra darbinieku darba līgumos.
"Eseja kā žanrs nepārprotami mirst vai pat ir jau miris, un tam ir vairāki faktori – gan sociāli, gan kultoroloģiski, gan literatūrvēsturiski. Pirmkārt, mirst publiskā intelektuāļa statuss vai loma sabiedrībā. Kaut kādā ziņā to mūsu kultūras pieredzē nogalināja padomju priekšstats par īpašu starpšķiru – inteliģenci, kas nebija ne zemnieki, ne buržuji, bet tāda starpšķira, kas tika dēvēta par inteliģenci, intelektuālā darba darītājiem – strādniekiem, kas vairs nebija publiskie intelektuāļi. (..) Protams, arī PSRS bija cilvēki, kas publiskā intelektuāļa lomu turpināja pildīt vai nu aiz ieraduma, vai vienkārši savas personības īpatnību dēļ, bet lielā mērā šī loma kļuva nesvarīga. Kaut kādā ziņā Rietumu pasaulē vispār pazūd harismātisko līderu laikmets. (..) Tagad jebkurš ir personība. Mums nav vajadzīgs viens līderis, kurš būtu tik gudrs, lai mums pateiktu, kā dzīvot," uzskata filozofs, aprakstnieks un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Folkloras balvu "Austras koks 2023" saņems Medņevas etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja, teicēja Natālija Smuška, Saldus folkloras kopa "Medainis" un tās vadītāja Sarma Ūpe, kā arī Sandis Zučiks un biedrība "Danču krātuve". Laureātu godināšana notiks 13. aprīlī pulksten 18.00 Nemateriālās kultūras mantojuma centrā "Upīte", informēja balvas rīkotāji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
