Dzīve & stils / Veselība
Psihoterapeits: Dzimumnoziegumu prevencijai nepieciešamas anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas
Psihoterapeits: Dzimumnoziegumu prevencijai nepieciešamas anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas
Kad mediju telpā uzzinām par kādu baisu notikumu jeb bērna vai pusaudža seksuālu izmantošanu, šādi notikumi ir smagi un sāpīgi ikvienam sabiedrības loceklim, kas liek vaicāt, vai esam darījuši visu, lai tos novērstu? Ārsts–psihoterapeits Artūrs Utināns sarunā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi uzsver, ka ir nepieciešams aktualizēt prevencijas pasākumus, kas vērsti uz potenciālajiem varmākām, tā apturot problēmu jau saknē, negaidot upurus. Viena no nepieciešamībām – anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas.
Dietoloģe: Nevajag ēdienu mocīt – pārcept un pārāk daudz ko pievienot
Dietoloģe: Nevajag ēdienu mocīt – pārcept un pārāk daudz ko pievienot
Viens no veselīga uztura pamatnosacījumiem ir daudzveidība – gan starp produktu grupām, gan konkrētiem produktiem. Tāpat būtiski ēdienu nepārcept, nepārsālīt, nepārsātināt ar piedevām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
Bērnu slimnīcā veic Latvijā novatorisku iegurņa operāciju pusaudzei
Bērnu slimnīcā veic Latvijā novatorisku iegurņa operāciju pusaudzei
Novembra sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ķirurgiem izdevies smagā autoavārijā cietušam bērnam veikt iegurņa traumas fiksācijas operāciju maksimāli precīzi un saudzējoši. Latvijā tā bija pirmā navigētā iegurņa traumas minimāli invazīvā operācija bērnam, veicot multidimensiju izmeklējumu reālajā laikā, informēja BKUS.
Kā veicināt personu autonomiju psihiskās veselības aprūpē. Intervija ar ergoterapeiti Ditu Ritumu
Kā veicināt personu autonomiju psihiskās veselības aprūpē. Intervija ar ergoterapeiti Ditu Ritumu
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un diskriminēšana ir bieža parādība. Šajā nedēļā starptautiskā konferencē Tiesībsargs un dažādu valstu eksperti vērsa uzmanību autonomijas veicināšanai psihiskās veselības aprūpē. Tostarp ergoterapeite, biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" valdes locekle Dita Rituma. Plašākā sarunā ar Latvijas Radio viņa vērtē arī šo personu veselības aprūpes sistēmu Eiropas valstu kontekstā.
Vai atbildē no laboratorijas var saņemt kļūdainus analīžu rezultātus?
Vai atbildē no laboratorijas var saņemt kļūdainus analīžu rezultātus?
Nododot ikgadējās analīzes, kādu iedzīvotāju pamatīgi satraucis pazemināts vairogdziedzera hormona rādītājs, liekot tērēt līdzekļus, lai, negaidot rindā, veiktu papildu pārbaudes, tomēr atkārtotas analīzes citā laboratorijā bijušas normā. Pārbaudīt, vai nav notikusi kļūda, vairs nav iespējams, tāpat pacientiem analīžu rezultātus derētu sākumā izrunāt ar saviem ārstiem, jo ne vienmēr novirzes no normas signalizē ko dzīvībai bīstamu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kam ģimenes ārste Barba Tuzika pastāstīja – viņas praksē vienu reizi bijis gadījums, kad pacients saņēmis svešus rezultātus.
Ierīce par 500 eiro «sola» palīdzēt cīņā ar kaitēm un pat sliktu omu; mediķi skeptiski
Ierīce par 500 eiro «sola» palīdzēt cīņā ar kaitēm un pat sliktu omu; mediķi skeptiski
Dažādi alternatīvi ārstēšanās veidi mēdz gūt cilvēku atsaucību, tāpēc ik pa laikam "uzpeld" arī brīnumlīdzekļu un brīnumaparātu piedāvājumi. Kādai iedzīvotājai medicīnas izstādē piedāvāts pārbaudīt veselību ar biorezonanses aparātu, un pēc tam piedāvāts iegādāties dārgu līdzekli, kas novērsīs ne tikai veselības problēmas, bet pat kontrolēs vīra emocijas. Speciālisti norāda – šādu iekārtu iedarbība uz cilvēku organismu nav apstiprināta zinātniskos pētījumos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Uzmācīgās domas, kuras «lien» atpakaļ galvā. Obsesīvi kompulsīvos traucējumus skaidro psihiatrs
Uzmācīgās domas, kuras «lien» atpakaļ galvā. Obsesīvi kompulsīvos traucējumus skaidro psihiatrs
Obsesīvi kompulsīvu traucējumu pamatā ir trauksme, ko rada dažādu risku pārspīlējums zemapziņā. Trauksmes laikā rodas dažādas uzmācīgas domas, no kurām cilvēks nespēj atbrīvoties, līdz ar to sāk veikt dažādas atkārtotas darbības, lai mazinātu iekšējo diskomfortu. Obsesīvi kompulsīvie traucējumi var novest pie cilvēka izolēšanās no ārpasaules un depresijas, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārsts psihiatrs, psihoterapeits, medicīnas doktors Artūrs Utināns.
Ārste: Spēju iemigt ietekmē ne tikai melatonīns, bet arī mūsu pašu paradumi
Ārste: Spēju iemigt ietekmē ne tikai melatonīns, bet arī mūsu pašu paradumi
Cilvēka organismā strādā centrālais pulkstenis, kas regulē mūsu aizmigšanu un pamošanos, taču šos procesus būtiski ietekmē arī pašu paradumi – ziņu lasīšana, ēšana vai fiziskas aktivitātes īsi pirms gulētiešanas izjauc organisma ritmu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Sporta zinātnes maģistrantūras programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane un Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.
Psiholoģe: Pēctraumatiskā stresa traucējumi var parādīties arī gadu pēc traumējošā notikuma
Psiholoģe: Pēctraumatiskā stresa traucējumi var parādīties arī gadu pēc traumējošā notikuma
Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST) ir atbildes reakcija uz traumējošu situāciju, kas cilvēkam izraisījusi sevišķi augstu apdraudējuma sajūtu, baiļu un bezpalīdzības sajūtas. Traucējumi var attīstīties ne tikai notikuma upurim, bet arī lieciniekiem, psihologiem, mediķiem un pat žurnālistiem, un to simptomi var izpausties ne tikai mēnesi pēc tam, bet pat vēl gadu vai divus vēlāk, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja klīniskā psiholoģe, supervizore Marina Brice.
Eksperti: Lai elektroierīces būtu veselībai drošas, tās jālieto pareizi
Eksperti: Lai elektroierīces būtu veselībai drošas, tās jālieto pareizi
Bažām, ka elektronisko ierīču radītais elektromagnētiskais lauks sasniegtu cilvēka veselībai kaitīgas robežas, liela pamata nav, jo pētnieki un ražotāji regulāri to pārbauda, tomēr ir jāatceras, ka ierīces, lai tās būtu drošas, ir jālieto pareizi un tās nedrīkst būt bojātas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet stress «sēž» uz mūsu pleciem
Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet stress «sēž» uz mūsu pleciem
Emocijām ir cieša saistība ar mūsu ķermeni un procesiem tajā, un katrai emocijai, ko izjūtam, iespējams aprakstīt, kā to jūtam fiziski – prieks aktivizē visu ķermeni, kamēr dusmās saspringst seja un dūres. Vienlaikus mums katram ir savas traumas, savas pieredzes, kas emocijas un to izpausmes var padarīt unikālas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Mediķe: Uz skolu vai dārziņu drīkst doties tikai 24 stundas pēc vēdera vīrusa
Mediķe: Uz skolu vai dārziņu drīkst doties tikai 24 stundas pēc vēdera vīrusa
Nevis lēnais un vēsais pavasaris, bet ilgstoši netrenētā imunitāte ir viens no iemesliem, kādēļ klasēs un grupiņās joprojām ir daudz tukšu vietu. Bērni turpina slimot gan ar augšējo elpceļu vīrusiem, gripu un kovidu, gan paliek mājās rota vīrusa dēļ. Mediķi atgādina, ka katram vīrusam ir savs inkubācijas periods. Tāpēc pat tad, ja bērns jūtas labi, vest viņu uzreiz atpakaļ uz dārziņu nedrīkst.
Ārste: Tuberkulozes ārstēšanā jāiet videoasistētās zāļu lietošanas virzienā
Ārste: Tuberkulozes ārstēšanā jāiet videoasistētās zāļu lietošanas virzienā
Tuberkuloze ir ārstējama infekcijas slimība, tāpēc ir būtiski simptomu gadījumā laikus vērsties pēc palīdzības, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Viņa arī norādīja, ka ārstēšanas kursa pabeigšanai būtu noderīgi arvien vairāk iet videoasistētās novērošanas virzienā, kad medicīnas personāls ar tehnoloģiju palīdzību var novērot, ka pacients iedzer zāles.