Lai smago kravu no Liepājas ostas aizvestu uz Grobiņu, nomāts speciāls transportlīdzeklis no Igaunijas, jo Latvijā tik izturīga neesot. Automašīnai ir 22 asis, katrai no tām astoņi riteņi, kas ļāva izlīdzināt lielo svaru.
Tā kā transportlīdzekļa kopējais garums bija gandrīz 45 metri, to pavadīja policija, vietām īslaicīgi bloķējot satiksmi citiem autovadītājiem. Iespaidīgās kravas pārvietošana pulcēja daudzus interesentus, un daži pat bija ieradušies ar saviem krēsliem.
Vācijā ražotais sinhronais kompensators Latvijai nepieciešams, lai nākamgad atslēgtos no Krievijas, Baltkrievijas elektrotīkla un pievienotos Eiropas tīkliem. Šim mērķim līdz decembrim tiks uzstādīti vēl divi šādi kompensatori – viens Ventspils, otrs – Daugavpils tuvumā.
Kopumā tas izmaksās 114 miljonus eiro, taču 75% sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka lielās izmaksas patērētāji savos rēķinos neizjutīs:
"Iekārta nodrošinās mums drošību, noturēs frekvenci, lai mums elektrība būtu stabila, lai neraustītos un spuldzīte nevienam nepārdegtu mājās. Un ir ļoti liels Eiropas atbalsts, līdz ar to šis pēc būtības tarifā neies iekšā. Cilvēki to nesajutīs, tas ir pats svarīgākais. Tā ir valsts drošība, enerģētiskā drošība."
Šodien jauno iekārtu vēl apsekoja "Siemens Energy" speciālisti, un tad tā svinīgi ievietota speciāli uzceltā ēkā. Lai tā darbotos automātiski, bez cilvēku klātbūtnes, vēl paredzēti vairāki testi, apstiprināja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns:
"Tā fundamentālā izmaiņa, kas Latvijas enerģētikai būs – sākt pašiem kontrolēt sistēmas frekvenci, ko šodien dara Krievijas energosistēma. Līdz ar to mums vajadzīgas papildus infrastruktūras. (..) Tas arī ir ļoti svarīgi, lai vēlāk mēs pievienotu atjaunojamās enerģijas papildu ražotnes – saules parkus un vēja parkus, jo, palielinoties šo ģenerāciju veidam, nepieciešami arī inerces papildu avoti – šāda veida sinhronās mašīnas."
Kopumā Baltijā paredzēts uzstādīt deviņas šādas iekārtas – katrā valstī pa trim.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroenerģijas loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā. Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025. gadā.
Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, aktīvi sāka meklēt iespēju samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, pēc tam kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka karu pret Ukrainu.
